|
Jan. 22nd, 2011|11:22 pm |
šķiet, jau trešo vakaru pēc kārtas, E nakts programmā ir Brigaderes "Anneles stāsti". reāli forša grāmata! labāk, nekā no Merķeļa letiņiem var nolasīt kādi tad tie vietējie bauri savā laikā bijuši - grāmatas lasīt ir grēks, par ko nosodījumu izpelnās kā bērns, tā arī viņa radītāji, izskaidrot knēvelim, kā putni zina, kurp lidot rudeņos, nemāk, tamdēļ liek turēt muti, un vecmāmiņa kalnus gāzusi tepat uz vietas - seši dēli, divas meitas un vēl pāris tādu smiltājā. (un, protams, Indrānu koku un paaudžu problemātika, izspēlēta bērzu un Anneles vecmāmuļas formātā_laikam gana aktuāls topiks.) Lasu un saprotu to dabas vērojuma metafizikas momentu latviešu dvēslē :D
otrkārt valoda brīnišķīga. protams, vārdi, kuru nozīmi es pat nespēju nojaust (sveiciens Kuplajam un etnogrāfijas kursam, izdresēji mūs pamatīgi ar visiem vaķiem un cērēm, bet Brigaderi, še tev, palasīt tik ar vārdnīcu var!), taču tas ritms un jokainais darbības vārdu un divdabju lietojums. ik lapā kkas patapināms atrodas. piemēram, "sasaukt burtus" - kad iemācies sasaukt burtus kopā, tad arī var saukt grāmatā, tb., lasīt. mīlīgi, ne?
mulsina tikai tādu vārdu lietošana kā "pērle", "vulkāns", "citrons" paralēli tādiem tēliem, kā Kaminskiene, kas skrien virtuvē pelnus kaisīt un ļaudis lādēt (lādāmteksts, protams, arī ir dots). nereāli kkā
vvs - tagad ar nepacietību gaidu, kad E sāks iet skolā un es arī varēšu atkārtoti apgūt LV literatūras vēsturi, visus Šmitus un Lerhus-Puškaišus! |
|