|
Sep. 6th, 2009|12:44 pm |
Tāpēc, ka laikā, kad padomjvara nomainījās uz mežonīgā kapitālisma demokrātiju, mani vecāki un es arī vienlīdz uzmanīgi skatījāmies Meksikāņu lubu seriālus kopā ar Deivida Linča Tvinpīku. Tāpēc ka bītņiki, kas strādāja tikai tik daudz, lai sadabūtu piķi kārtējai devai, bariem muka no apbērnotajām piegulētājām prom, stopēja un ceļā mira savos vēmekļos, lai nokļūtu vietās, kur desmitiem viņiem līdzīgu puskailu, sasvīdušu un sanarkojušos dienaszagļu ietu ekstāzē no Brubeka vai Koltreina un pēcak ar ar viņiem kopā sadzertos, jo bija laks, kad šī mūzika skanēja tieši tādiem. Dzīve. notikšana.
Tieši šī iemesla dēļ, lai kā es sajūsminātos par Ķīļa saprātu un Hermaņa darbiem, kad viņi ver vaļā muti, lai runātu kultūru, es principā neklausos (nelasu). Līdzīgi kā ar K.Dimitera vāvuļojumiem. |
|