| Repo Men |
[Jul. 12th, 2010|09:41 am] |
Mani ļoti mulsina filmas, kurās, nu viss iet normāli, un tad vienā brīdī kļūst nenormāli (lielākoties - hipervardarbīgi) tieši, šķiet, estētisku apsvērumu dēļ. Tādos brīžos es mulstu - vai man tagad vajadzētu visu iepriekšējo noraidīt kā fantāziju vai arī mēģināt vardarbības seksualizāciju un estetizāciju ielikt saprāta rāmjos, bet tad uzreiz rodas WTF (lai gan nosauktās f. pats fināls mīkstina arī šo sajūtu)? Un vēl arī visi tie sviesti, kas parasti gadās filmām, nu, tur, labais nošauj slikto, ka žļarkst vien, pat ja tēmē ar tukšu ieroci debesīs, kurpretī sliktais var turēt savu šaujamo labajam pie deniņiem, bet tāpat netrāpīt u.tml.
No otras puses - jauka problemātika tomēr. Man jau patīk visi šitie "kā mēs dzīvosim nākotnē" mēģinājumi, 50to gadu when the earth stood still šodien šķiet fanī, nu, tur vīri ietīti folijā (iztotērpā, bet tas nu tā) ar pielāgotām motociklistu ķiverēm galvā un mirgojošām lampiņām sirds rajonā. Mūsdienu f. tādā ziņā ir aizraujošākas (it īpaši, ja neesi biologs vai astrofiziķis), jo modelē situāciju no relatīvām 'šeit un tagad' iespējām. Repomen izklausās diezgan iespējami (šaubos, tiesa, vai medicīniskās manipulācijas būtu tik kautuvjveidīgas, taču, piemēram, parādnieku skeneris lidostā sounds quite ok).
Tāpat arī jancīga bija sievas līnija, nu, parasti visi šie laulību sarežģījumu amīšu filmās tiek atrisināti visām iesaistītajām pusēm amocionāli pieņemami (vismaz meinstrīma ekšnkīnō), kurpretī šajā kkā ļoti ačgārni paliek pusratā ar - varētu šķist muļķīgu, bet īstenībā - diezgan ikdienišķu morāli. |
|
|
| |
[Jun. 13th, 2010|09:49 pm] |
Ja es dzertu alu, tad tagad fana pēc principā atteiktos no "Cēsu" produkcijas. Zem 50` jēgu pārdzēris kundziņš demonstrēja pusmūža krīzi vispilnīgākajā un iespējamākajā tās pakāpē; to nevar vārdiem izstāstīt, tas ir pašiem savām acīm jāredz. manierīgā uzvedība, nespēja samierināties ar to, ka jaunība un zelta cirtas aiziet nebūtībā un potence, šķiet, tām līdzi; totālās ūberpiplelēs pārdzerta jēga (kas rezultējās,viņprāt, drošvien nenormāli virtuozās un atjautīgās zelta frāzēs, kas īstenībā apkārtējos izraisīja žēlumu un apgrūtinājumu (kompānijas skots apgalvoja, ka viņa dzimtenē šāds īblis būtu jau 5. minūtē neitralizēts, lai nebojā kolektīvam jautrību, taču tā kā pats bija tikai viens skots starp daudzām latviešu sēnēm, kā arī miesās ne pārāk brangs, tad vakars un nākamā diena turpinājās iecietīgā nacionālsociālantropoloģiskā toņkārtā, par kolektīvo atrakciju padarot "izvairies no X")); viņa sapnis esot nodibināt savu, mazu alko veikaliņu un tikt pie kruta džipa. Viņa dzīves pamācība jaunajai paaudzei: pisties, pisties, pisties (kas arī tika darīts kolektīvā staļļa guļamistabā, kurā mēģināja gulēt vēl vairāki, nebūt ne kolektīvos seksuālos piedzīvojumos ieinteresēti indivīdi). Ai, ko nu es te vāvuļošu, īsumā, es, šķiet, saprotu, kā tāda "Cēsu alus" reklāma ar "Latvijā ir gardākais alus un skaistākās meitenes" ar balinātu blondīni, rōzā lūpām un lateksa minitērpā iespiestām krūtīm, kas prezentē šo "skaisto latviešu meiteni", varēja iziet cauri un tikt apstiprināta uzņēmuma popularizēšanai. Kundziņš, izrādās, strādā "Cēsu Alus" uzņēmumā un, kā liecināja citi zinātāji, ne viņš vienīgais tur tāds ar vakara gaitā uzskatāmi un visai krāšņi nodemonstrēto attieksmju un vērtību komplektu. |
|
|