kanariņš [entries|archive|friends|userinfo]
helvetica

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

blablabla [Mar. 30th, 2011|09:06 pm]
[Tags|, , , , , ]

sveiki, mans vārds ir sarkanrīklīte. Diždadzis sarkanrīklīte. pārtieku tikai no samtainas persiku sulas un sapņoju par tādu foršu, siltu, jūrsāļu misō.

Sensen atpakaļ, kad bija iespēja doties uz UK mācīties, neizmantoju šo iespēju un pat nejutos vainīga, jo ap to laiku UK man riebās principā. Jau skolas laikā apgūtā vēsture sašāva mani ar to, cik nesakarīga un - zināmā mērā - arī abšaubāmi leģitīma ir Anglijas karaliskā vēsture. vēl klāt viss tas šķiriskums, appelējušas tradīcijas un stīvums pilnīgi un absolūti atgrūda.
Jebkurā gadījumā, tas netraucē attālināti priecāties par kultūras un mākslas vēstures faktiem. protams, protams, par superpopulāro Henrija VIII sievu/meitu epopeju (vai kads vispāŗ var nosaukt arī viņa kā valdnieka sasniegumus, nu, tur politikā u,tml,? :D ). Ķinīšos var skatīties The Other Boleyn Girl mēslu, kur Skārleta Johansone izskatās pēc slima sivēna ar drausmīgu saru parūku galvā un Portmane izskatās pēc 30gadnieces, kas viņa arī ir, bet Anna B. problematizētajā laika periodā bija 20gadniece un Eriks Bana, kas ir jobana vai hujbana, bet līdz karalim viņam kā līdz Everestam četrrāpus.
Bet interesantas ir interpretācijas, piemēram, par Boleinu ģimenes nabadziņu vai tomēr dirsas caurumiņu stāvokli visas varkas sakatā, vai arī, nu, Anna bija vnk ķerta mātīte, kurai galvā kkāds īssavienojums un hipertrofēta patmīla (otra boleinu meita), vai arī ne ar pirkstu taisīta shēmotāja, kurā ir gan intelekts, gan emocijas (skat. lielisko lielisko Anne of thousand days, par kuru Ričards Bērtons tā arī nedabūja ļoti gaidīto un paredzēto osīti, bet viņš ir lieliskākais H8, kadu man ir kīnō nācies redzēt, karalisks un vīrišķīgi cilvēcisks vienlaicīgi + vēl 16.gs., nevis 20 gs. versijā, jo vispār jau interesanti, kas tā cilvēka galvā ir darījies, kas spējis rīkoties kā H8, es savas likmes lieku uz vnk braucošu jumtu.... kardināls Vulzijs ideāls un vispār viss viss tajā filmā forši (izņemot pāris Annas epizōdes, bet tas tā, sīka vienība)). un vēl man mulsina Tomasa Mora statuss, jo, piemēram, Freda Zinemana foršā filma a man for all seasons, kurā tiek attēlota TM sāga H8 un Annas laulību epizodes sakarā, tēlo viņu kā tādu sirsnīgu, vienkāršu, prātīgu vīru, kas stāv un krīt par taisnību. Abet, piemēram, Hilary Mantell "Wolfhall", ko es tieši tagad lasu, un kas apraksta visu šo pašu varku, bet no Kromvela-Vulzija-nedaudz Tomasa Mora pozīcijām, raksturojot jamo kā ne tikai katoli-fundamentālistu, kurš, diršoties ar M.Luteru, esot "pacēlis lamāšanos latīniski vēl nepieredzētos augstumos", bet arī ar zināmu kaislību uz biznesu u.tml. naudas lietām. Arī Rodžers Fraijs akcentē šo Mora "cieti!" pozīciju savā intelligence² runā. Tjūdōru sērijas neskatīšos principā, jo Dž.R.Meijers ir kā rōzā posters no Seksa un Lielpilsētas, varētu vien, protams, O'Tūla dēļ, bet, nu, O'Tūls ir pa divi lāgi izspēlējies Henrija II lomā brīnišķīgās filmās Becket un The lion in winter ar superlielisku aktieru komandu līdzās, līdz ar ko es tiešām pass.
ja gribas sērijas, tad labāk klausaities The lady in the tower audiogrāmatu, lieliska, izvērsta šī pati H8 sāga no Annas pozīcijām, apdarinātām ar vēstnieku, diplomātu un vietējo parazītu liecībām
link5 comments|post comment

dzīve ir skaista [Jan. 14th, 2011|12:04 am]
[Tags|, , , ]

es jums arī pastāstīšu, kā man barikāžu (u.tml.) laikā gāja.
ar cīņassparā sakaisušiem vaigiem un no uzmundrinošiem kaujas saucieniem aizsmakušā balsī (kkur tur pa vidam arī, laikam, dekoltē pa franču manierei atnācis vaļā un labajā rokā sarkanbaltsarkanais draudīgi izsliets pret debesīm) vedu vīrus kaujā gluži nē, bet saviem dārziņa biedriem stāstīju, ka "Gorbačovs ir kritis" un neviens mani nesaprata (tāpat kā toreiz, kad teicu, ka līdz debesīm nevar aizsniegties pat tētis, ja viņš pakāpjas uz trepēm, kas uzstutētas uz bērnudārza jumta), attiecīgajā dienā mūsu mājā uzdzīvoja vecāku radi un draugi un pēc tam caur bastejkalnu gāja uz savām mājām daugavas otrā krastā (skat,skat, salūts! pieliec galvu, muļķe, tur šauj!), palika jocīgi bailīgi (tāpat kā toreiz, kad naktī uzrāva augšā, jo dega pretējā māja), kad TV diktore (Puriņa?) ar asarām acīs pārtrauca ziņu raidījumu, sakot, ka omons ir TV ēkā, kāpjot augšā un nav zināms, kas noticis ar kolēģiem pirmajos stāvos; pēc tam ekrānā "sniedziņš". kaukad pa vidu arī izgājiens ar tēvu uz liepu aleju brīvības ielā, ļaudis pie ugunskuriem, tiek dalīta bezmaksas zupa, marles "maskas" katram ķīmiskam gadījumam, pa gaisu lido helikopteris un onkulis, izlieces laukā, kaut ko krieviski bļauj, bet neko nevar saprast. šķērsielā, ciemos pie tēva brāļa (mēs visi dzīvojām vispašākajā centrā), bruņu mašīnas un izskatīgi vīri uniformās, skatījos, kādā krāsā viņiem galvassegas un nevarēju atcerēties kādas krāsas "beretes" bija mūsējiem un kādas - sliktajiem: zaļas, zilas, sarkanas? esam stāvējuši arī Baltijas ceļā, bet par to man tiešu atmiņu nav

tajā gadā es sāku mācīties skolā, bet jau latviešu valodā, kā fakultatīvās vecāki izvēlējās angļu un vācu (krievu rakstu valodā vēl joporjām esmu analfabēte:). gaiteņos sēdēja tādi jaunieši, kādus es biju redzējusi tikai dadža karikatūrās - izbalinātos, saplēstos džinsos, uzkasītiem matiem ar krāsainām šķipsnām, meitenes topiņos, bez krūšturiem, ar atsegtiem vēderiem. blakus kvartālā Linga filmēja savu klipu. bija kūl
pēc tam, braucot uz Zveidrijas skolu, turieniešu pirmie divi jautājumi trofeju (mūsu) apskates laikā bija: vai pie jums ielās vēl ir tanki? vai jums ir makdonalds?

upd.
ā, man vēl joporjām ir tāda bildīte "tēvzemes sargs" ar auseklīti u.tml. simboliku, ko nakts pastaigā pie brīvības pienminekļa ar māti un krustmāti 91.g. mums iešķieba kāds vīrs pižikā. pāris nedēļas pēc šī notikuma atklāju, ka tā vis nav vienkārši bildīte, bet gan NOVILCENE! (tas toreiz šķita baigi prodvinuta, nu, ka letiņiem ir savas novilcenes, ne vairs ārzemju ar nesaprotamajiem uzrakstiem) un uzlīmēju uz sava doņčiku albuma aizmugurējā vāka.
link3 comments|post comment

[Jan. 10th, 2011|02:28 pm]
[Tags|, ]

es saprotu, ka esmu no paaudzes, kurai kkādas oldskūlam pašsaprotamas lietas ir baigais atklājums, bet nu šic: http://www.youtube.com/watch?v=1knVQEkEElM
ir kkas tāds, ka es nespēju noticēt, ka tas ir taisīts tajā gadā, kurā ir. PSC! reāls 2000 kavers oldskūlam abet nē, džeki spridzinājuši jau tajā laikā. vienu vārdu sakot - esmu uzsēdusies un, ja man būtu mp3, tad lēkātu pa māju apkārt ar plugiem ausīs, nevis sēdētu pie pc un piesistu takti ar kāju, kreiso plecu un sprandu, bakstot šo prieces vēsti jums
linkpost comment

[May. 19th, 2010|07:04 pm]
[Tags|, , ]

o! o! valmierā Marija Stjuarte! Mmmm, kas gan var būt labāks par H8 meitu dzīvi :D
linkpost comment

[Aug. 24th, 2009|01:49 pm]
[Tags|, , ]

Redziet, ar Bērtuļnakts tēmu man ir īpašas attiecības. Visu pārējo stāstu vidū svarīgs ir tas, ka reiz man bija madagaskaras šņācējprusaks, kas tika nokristīts par "Bērtuli" (par godu Valuā famīlijas vēsturei:). Uz nedēļu aizdevos ārpus no mājām un LV un atgriežoties atradu savu Bērtulīti beigtu, noslīkušu savā dzeramtrauciņā. Bēda ta nebēda, bet problēma tāda, ka prusaka dāvātājs ļoti gaidīja Bērtuļa drīzo vārda dienu. Drudžaini pa Rīgu meklēju aizstājēju, diemžēl Zoo insektārijā atvaļinājums un vispār dzīvniekus tie pārdodot tikai pēc 40 dienu karantīnas, kas man nu galīgi nederēja. nekas cits neatlika, kā privātā un iestudētā sarunā dāvātājam atzīties, ka, vot, tā ir sanācis, bet Bērtulis ir beigts un man ir ļoti žēl.
Diemžēl, lai remdētu manas kvēlās skumjas, dāvātājs sagādāja man otru tādu. Lielāku un pamatīgāku. tipa mātīti. kas attiecīgi tika nokristīta par Margo (viņa gāja bojā dzemdībās (nepareizi noregulēta klimata kontrole šajā atbildīgajā posmā)).

Bet runa, jā, protams, ir par Bērtuļiem un viņu (vārda) dienu, kas oficiāli svinama šodien. (starp citu, 27. augustā ir Ādolfi un Ilgoņi, ja, Marij!)
link2 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]