kanariņš [entries|archive|friends|userinfo]
helvetica

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

blablabla [Mar. 30th, 2011|09:06 pm]
[Tags|, , , , , ]

sveiki, mans vārds ir sarkanrīklīte. Diždadzis sarkanrīklīte. pārtieku tikai no samtainas persiku sulas un sapņoju par tādu foršu, siltu, jūrsāļu misō.

Sensen atpakaļ, kad bija iespēja doties uz UK mācīties, neizmantoju šo iespēju un pat nejutos vainīga, jo ap to laiku UK man riebās principā. Jau skolas laikā apgūtā vēsture sašāva mani ar to, cik nesakarīga un - zināmā mērā - arī abšaubāmi leģitīma ir Anglijas karaliskā vēsture. vēl klāt viss tas šķiriskums, appelējušas tradīcijas un stīvums pilnīgi un absolūti atgrūda.
Jebkurā gadījumā, tas netraucē attālināti priecāties par kultūras un mākslas vēstures faktiem. protams, protams, par superpopulāro Henrija VIII sievu/meitu epopeju (vai kads vispāŗ var nosaukt arī viņa kā valdnieka sasniegumus, nu, tur politikā u,tml,? :D ). Ķinīšos var skatīties The Other Boleyn Girl mēslu, kur Skārleta Johansone izskatās pēc slima sivēna ar drausmīgu saru parūku galvā un Portmane izskatās pēc 30gadnieces, kas viņa arī ir, bet Anna B. problematizētajā laika periodā bija 20gadniece un Eriks Bana, kas ir jobana vai hujbana, bet līdz karalim viņam kā līdz Everestam četrrāpus.
Bet interesantas ir interpretācijas, piemēram, par Boleinu ģimenes nabadziņu vai tomēr dirsas caurumiņu stāvokli visas varkas sakatā, vai arī, nu, Anna bija vnk ķerta mātīte, kurai galvā kkāds īssavienojums un hipertrofēta patmīla (otra boleinu meita), vai arī ne ar pirkstu taisīta shēmotāja, kurā ir gan intelekts, gan emocijas (skat. lielisko lielisko Anne of thousand days, par kuru Ričards Bērtons tā arī nedabūja ļoti gaidīto un paredzēto osīti, bet viņš ir lieliskākais H8, kadu man ir kīnō nācies redzēt, karalisks un vīrišķīgi cilvēcisks vienlaicīgi + vēl 16.gs., nevis 20 gs. versijā, jo vispār jau interesanti, kas tā cilvēka galvā ir darījies, kas spējis rīkoties kā H8, es savas likmes lieku uz vnk braucošu jumtu.... kardināls Vulzijs ideāls un vispār viss viss tajā filmā forši (izņemot pāris Annas epizōdes, bet tas tā, sīka vienība)). un vēl man mulsina Tomasa Mora statuss, jo, piemēram, Freda Zinemana foršā filma a man for all seasons, kurā tiek attēlota TM sāga H8 un Annas laulību epizodes sakarā, tēlo viņu kā tādu sirsnīgu, vienkāršu, prātīgu vīru, kas stāv un krīt par taisnību. Abet, piemēram, Hilary Mantell "Wolfhall", ko es tieši tagad lasu, un kas apraksta visu šo pašu varku, bet no Kromvela-Vulzija-nedaudz Tomasa Mora pozīcijām, raksturojot jamo kā ne tikai katoli-fundamentālistu, kurš, diršoties ar M.Luteru, esot "pacēlis lamāšanos latīniski vēl nepieredzētos augstumos", bet arī ar zināmu kaislību uz biznesu u.tml. naudas lietām. Arī Rodžers Fraijs akcentē šo Mora "cieti!" pozīciju savā intelligence² runā. Tjūdōru sērijas neskatīšos principā, jo Dž.R.Meijers ir kā rōzā posters no Seksa un Lielpilsētas, varētu vien, protams, O'Tūla dēļ, bet, nu, O'Tūls ir pa divi lāgi izspēlējies Henrija II lomā brīnišķīgās filmās Becket un The lion in winter ar superlielisku aktieru komandu līdzās, līdz ar ko es tiešām pass.
ja gribas sērijas, tad labāk klausaities The lady in the tower audiogrāmatu, lieliska, izvērsta šī pati H8 sāga no Annas pozīcijām, apdarinātām ar vēstnieku, diplomātu un vietējo parazītu liecībām
link5 comments|post comment

[Mar. 29th, 2011|01:45 pm]
[Tags|, , , , ]

1dienas dienā dabūju pabraukāt no Rīgas centra uz nomali un no nomales atpakaļ uz centru un tā vairākas reizes laikposmā no 07:00 līdz ~17:00. vienā virzienā sasniegot, atpakaļvirzienā salīstot, kā rezultātā jau naktī piezagās lauzējs, tempermants un vēlme nomirt (pirms tam apvemjoties). Šīrīta saulainā saulīte kā atklāta ņirgāšanās *&^%$#. a man ciešanu pilns gultas režīms
link4 comments|post comment

[Feb. 13th, 2011|04:34 pm]
[Tags|, , , , ]

ir, ir gads pagriezies uz otru pusi, rīts sākas ar saulīti tieši logā (jā, jau murgos redzu +30 karsējienu brokastīs). Pamostos no kaut kādas pārāk tuvas čubināšanās ap logu. pagriežos, paskatos, abet tur man viena tāda acs pa spraugu lūr pretī iekšā. karoglicējs uzdarbojas, turētājs tieši pie manas istabas loga.

kad rīkle un aizdegune iesmērēta ar lugōlu eļļas šķīdumā, pomelō sāk garšot nevis pēc citrusa, bet gan pēc ērkšķogām. nice one
link3 comments|post comment

[Feb. 10th, 2011|11:46 pm]
[Tags|, , , ]

daktere, pildot papīrus, pārtrauc klusumu ar: "ō, jūs pēc horoskōpa esat [tasuntas]".
kamōn! kas tas par tekstu no medicīnas darbinieka puses? nākamais etaps būs "dakterdakter, vai es miršu? bet dakter, vai tad nav jāzīlē no kreisās rokas?" vai arī kāds pūšļotājas spļāviens uz ārstējamās vietas, ierēķināts pacienta iemaksā? kā nekā ieteikumus "likt melnzemes kompreses" (pirms rentgena dabūšanas) no ārsta esmu saņēmusi.. arī tekstus par 50gr konjaciņa dzemdību palātā un "mauriņa kompresi", ievedot traumās ar apdegumu. domāju, ka medicīna, līdz ar izglītību, kultūru etc. varētu būt vēl viena nozare, kuru varētu klpēt ciet, būtiski ietaupot resursus. Latvietis izdzīvos. Latvietim nevajag. viņam ir tiešais pieslēgums kosmosam.
link22 comments|post comment

[Sep. 28th, 2009|10:40 am]
[Tags|, , , , , ]

Tieši tā kā personisku estētisku un praktisku apsvērumu dēļ es uzšķaudu jōgai-šmōgai tā vietā izvēloties ritmisku vingrošanu sertificētas fizioterapeites pavadībā, tāpat es arī neizprotu tažīnes (sorry - tadžinas) nepieciešamību 21.gs. latvieša virtuvē. Tipa, ekssistē caurspīdīgie stikla trauki cepšanai un sautēšanai, čuguna "pīles" un kaut vai vienkārši dziļās pannas, kurās visu smuki ātri apcepina vispirms un tad liek vāku virsū un sautē, piekam, tilpums lielāks, nekā tādā blodī tažinā (vismaz mūsu ierakumos sautējumi ir must have ēdiens, kas tiek patērēts lielā daudzumā un ātrumā), ir lētāki un formu ziņā glabāt vieglāki tb. ergonomiskāki. Secinājums, tadžīna ir trauks vai nu tiem, kam nepieciešams rituāls (tipa, smuk jau uz galda izskatās tāds tornis) vai arī tiem, kas ikdienā nēsā visādus paltrakus, kvēpina smaržkociņus un skatās debesīs, skaitot horoskopus un tml. ezotērisku bulšitu.

(drošības labad piebildīšu, ka tās ir tikai manas domas, kas attiecas uz manu sadzīvi un man nav nekādu problēmu/pretenziju/aizspriedumu, ka citiem t. patīk un citi tās lieto.)
link16 comments|post comment

[Aug. 15th, 2009|08:56 pm]
[Tags|, , ]

lai arī man patīk baudīt garšas, tomēr, jāatzīst, ka ēšana ir besīga padarīšana. Proti, biju nepatīkami pārsteigta, cik ļoti daudz laika un resursu - pieaugot un sākot pašai sevi uzturēt - ir jāziedo ēdiena ieprikšanai, ēst gatavošanai un naudas spelnīšanai, ko notērēt ēst pirkšanā un sagatavošanā, jo bez tā ir visai grūti izdzīvot. Tāpēc patreiz nopietni apsveru iespēju ļaut savām iesnām progresēt. Jo, redziet, kad man ir iesnas, es zaudēju smaržas sajūtu. Bez smaržas nav arī garšas sajūtas. Un bez garšas sajūtas mazinās arī bada (kā arī sāta) sajūta un ēstgriba kļūst mazāk par fizioloģisku padarīsānu, vairāk gan saistīta ar atmiņām par ēdieniem un to garšīgajām garšām. Pārvarot šo atmiņu, ļoti jauki var iztikt ar ļoti mazu devu visai vienkāršu - lai neteiktu negaršīgu - ēdienu, kas ne tikai ļauj ietaupīt laiku, bet arī kopā ar aizkritušajām ausīm, ļauj daudz produktīvāk koncentrēties uz būtiskajām lietām.

(P.S. ja ir velme atmest kādu atkarību no kāda noteikta ēdiena, tas ir jāēd slimības laikā. nav gluži ēdiens, bet profilaktiski tas iedarbojas arī uz smēķētkāri:)
link7 comments|post comment

mājās, mājās [Aug. 14th, 2009|10:46 pm]
[Tags|, , ]

besī ārā, nu nekad nevar būt līdz galam labi! Ja ir fiziski ok, tad rītu sabeidz valdis Melderis vai Dimiters, vai arī naudas trūkums un stulba politika. Taču tagad, kad ir biku naudiņas, radio izslēgts un ziņas noignorētas, protams, ka piemetas nelāgas iesnas, kā rezultātā čurnu gultā ar sāpēs pukstošu pieri un trešo reizi jau griežu uz apli Bergmana 7.zīmogu tā arī nespējot iebraukt fatafak tur notiek
linkpost comment

[Aug. 4th, 2009|11:02 pm]
[Tags|, , ]

tā kā mums tagad ir TV,fōnā skan raidījums (LTV1) par ģimenēm (lielākoties vientuļajām māmiņām, though), kurās ir bērns ar garigu atpalicību. Un viņas stāsta, kā bērni atveras un kļūst patstāvīgāki pēc šādām nometnēm. Un tas ir fakts. Esot bērnu slimnīcā ar E, paralēli mitinājās arī virkne ar māmiņām un bērniem ar 'īpašām vajadzībām' - viņas viņus staipīja opā, ar mutautiņu ik pa brīdim noslaukot siekaliņu un vedot prom, tiklīdz jamējie ar citiem ('parastajiem') bērniem mēģināja komunicēt. E uzradās viens tāds draudziņš un viņi ļoti labi sapratās, māmiņa vismaz varēja uz mirkli atvilkt elpu, atpūtināt klēpi. nezinu, kā tur īsti ir
linkpost comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]