Šī ir pirmā reize, kad es dzirdu vārdu tažīne, un interneti diez ko nepalīdz. Kāds tas izskatās? Varbūt, ka man arī vajag?

(Reply to this) (Thread)

lūgtum, iegūts caur rasbainieka lapu, bez4pieci arī ir t. kaismīgs lietotājs un šo marokāņu (if i`m correct) brīnumu LV var nopirkt tajos brīvdabas tirdziņos, kur pārdod arī ko vairāk par ōmīšu adītām zeķītēm. šķiet, kkur citur arī var dabūt, kādā specializētā bodē vai tml.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ā, intelektuālo hipiju huiņas, skaidrs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tipa, bija vok-pannu periods. nu, ka neviens ēdiens nav gana smaržīgs un veselīgs, ja vien nav apcepināts īpašajā vok pannā, tad tadžina ir jaunais hīts. Lai gan patreizējos LV apstākļos praktiskāka varētu būt gatavošana ceļojošu čigānu gaumē: ieviļā noķertu, dzivu ezi mālos un met iekšā ugunskurā pašā vidū. kad māls ir pietiekami sacietējis, ņem laukā, lauž kopā - adatas ir ielipušas nu jau cietajā mālā, noraujot visu ādu nost un ēšanai atstājot smuku, karstu mīkstumiņu. Prost!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

A kiškas un kakaškas jau nekur nav pazudušas! VĒK!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

toties kāds aromāts, kāda uzturvielu bagātība!!!!

(Reply to this) (Parent)

Tažīne? Dzirdot frančus es ģībstu....:)
Lokālā draugu lokā dzemdināts joks par mērcēm, sak' - smalki ļaudis tak buļbu skaidas, kukurūzas plāceņus un visvisādus dārzeņus apmērče DIPOS, bet mērce tak pierastāk, tāpec "mēs mājās sakām MĒRCE, taču , ja baidāmies, ka mūs kāds izdzirdēs, tūdaliņ pārejam uz DIPIEM..."

(Reply to this) (Thread)

o! vajadzētu latviskot DIPU, GREMDENIS/ IEGREMDENIS/PAMĒRCENIS :DDD

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vietā piezīmēt, ka "mērce" ir atvasināts uz mata tāpat kā "dip" — mainot vārdšķiru darbības vārdam "mērcēt".

(Reply to this) (Parent)

Sanāk nenormāli gardi - Rasbainieks vienreiz uzcienāja. Bet tas trauks ir tik dārgs, ka pat nesāku domāt vai man tādu vajag vai nevajag!

(Reply to this) (Thread)

tā tas varētu būt (par to garšu), taču ir tik daudz dažādu trauku, kuros ko gatavot un garša ir subjektīva padarīšana un kulinārijas prasmes arī.
bet par to cenu - nopērc tikai vāciņu un kabini virsū uz savas pannas - tā reiz stāvēja rakstīts kāda preses materiālā par šo brīnumu

(Reply to this) (Parent)

Lūk, lūk. Ir tāda latviešu tautas pasaka "Trīs tēva padomi", un viens no viņiem ir — "Nepreci tālu sievu, citādi apņemsi nelabu". Tur ir dziļa gudrība iekšā, turklāt attiecas ne tikai uz pāŗošanos. Šitā hipsteriski dolbojobiskā ņemšanās ar visādiem aizjūru ekzōtiskajiem brīnumiem ir tiešām nožēlojama lieta, kas vienlaikus arī pamanās ignorēt to, ka attiecīgās lietas radušās pavisam citos platuma grādos, un tas, ka viņas nav radušās pie mums, varētu gan nozīmēt, ka mūsu senči nonākuši pie citiem, mūsu krastiem piemērotākiem risinājumiem. Bet nē. Kur tur tažīnes (kuŗas, es pieņemu, gāzes plītīm tomēr nav paredzētas) — ir vēl arī tādi jefiņi, kas reliģisku apsvērumu dēļ ziemā skraida plānos indusu un pakistāniešu uzsvārcīšos, apakšā pavilkuši siltās apakšbikses un virsū — dūnu jaku.

Bet, saprotams, man jau ar nav pretenziju pret tiem, kam tā patīk. Kā aizrādīja Ēriha Kestnera māmuļa, viens labprāt ēd desu, cits — zaļās ziepes.

(Reply to this) (Thread)

Fiksācija uz nacionālo, tā ir patoloģijas forma. Skatīties uz picām, sušiem un šaslikiem, vai cittautu ēdienu gatavošanas veidiem ar nicinājumu tikai tapēc, ka mūsu teritorijā kaut kādi nepazīstami ļaudis pirms pāris gadsimtiem ir nākuši klajā ar skābputru un sklandurausi?

Lai vēsturnieki rokas senbaltu pārtikas tradīcijās. Globalizācija ir fantastiska.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es drīzāk centos aizrādīt, ka fiksācija uz ekzōtiku arī ir patoloģijas forma, kas pieņem smieklīgus apmērus, ja kārē uz ekzōtiku pilnībā pamanās ignorēt vietējās vajadzības un prasības. Visādi ārzemnieciski pasākumi, saprotams, ir super un krāšņo dzīvi, tak tomēr būs pagrūti no tā vien pārtikt, nonievājot vietējās mantas kā pagalam blāvas un bez jebkādas izdomas. Turklāt arī tie vietējie gardēži, kas piesavinās kauč kādus aizjūŗas brīnumus, mēdz viņus visādi adaptēt vietējai gaumei. Piemēram, tie, kas sākotnēji izdomāja šašļikus, drošvien būtu dikti pārsteigti, uzzinot, ka viņus taisa arī no cūkgaļas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Eh, padomāju, un mazliet nokaunējos. Patoloģizēt cilvēkus tikai tamdēļ, ka viņiem ir citas ēšanas vēlmes, tas tomēr ir zemiski, kaut viņi no jēlām zivīm vien pārtiktu: pats savlaik ar izbrīnu biju cibā lasījis naidpilnos komentārus pie vegāniem, tak pats tagad uz tā paša sūda uzkāpu.

(Reply to this) (Parent)

Ļoti smuks trauks tāds tažīns tak tomēr... Vai ta viņu pie vajadzības nevar pavērst otrādīg' un lietāt kā puķu vāzi kapiņos, piemēram?
Es tagad par visu vari gribu, lai man tādu tažīnu uz dzimumdienu vai valsts svētkiem uzdāvā.