kanariņš [entries|archive|friends|userinfo]
helvetica

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Sep. 23rd, 2011|09:03 pm]
[Tags|, ]

šorīt biju iemēģināt bikram jōgu. Nu, kā daži te zina, man ne īpaši tīk visādas jōgas šmōgas, ajūrvēdas u.tml. ekzōtiski stafi, betbetbet, BY apraksts liecināja, ka tur ir gana smagi un pēdejā laikā noskaņojums ir pušot fiziskos limitus (ņemot vērā manus starta fiziskos dotumus un spējas, pušot limitus, protams, ir smieklīgi, jo aiziet uz ledusskapi pēc sviestmaizes jau ir izaicinājums). 1,5h, 40 grādu karstumā fizō. Nevarēju sagaidīt nodarbības beigas (laukā nelaiž, var sēdēt uz vietas un skatīties/mācīties asanas), bet izrādījās, ka gulēt uz vietas 40 grādu karstumā ir neizturamāk, nekā kustēties, tā kā nācās izkustēties. Tīri ok, dažas lietas varu uztaisīt ļoti labi, dažas mazak labi, tā, ka nevarētu neko un nemaz gan nebija. Vienīgā problēma - pēc tam nenormāli sāpēja galva, kamdēļ nācās atcelt tālāk dienā ieplānotās lietas (jāatzīst, galva sāp vēl joprojām, būs kāda tabļetka jāiedzer). Pārdomas pēc nodarbības: neredzu īsti jēgu tam milzīgajam karstumam. Nē, nu, izsvīst tā, ka pat apenes pil un sejas āda tīra kā pēc kosmetoloģisko procedūru kūres, bet visādi citādi traucē nepieciešamība "aklimatizēties" vismaz pusstundu pēc nodarbības, pirms iet ārām (lieka laika tērēšana) kā arī tā sutoņa un skābekļa trūkums drīzāk patiks ļaudīm, kuriem defaultā tīk karstums un LV klimats šķiet nomācoši drēgns; man nē. Nodarbību fiziskā slodze arī tā ne visai, ja nebūtu karstums, varētu izdarīt daudz vairāk, jo lokanība - kā izrādās - no bērnības vēl nav galīgi iestīvinājusies, kā arī ārstnieciskā vingrošana sporta medicīnas centrā, kur tiek apvienoti jōgas, kalanētikas un vingrošanas elementi mugurai, presītei (jeb t.s. 'korsetei') etc. ir kudiš prasīgāka gan lokanībā, gan spēkā un izturībā vai arī pēc labi nopeldēta baseina ir karsti vaigi, sausa rīkle un vēlme mazgāties tikai aukstā dušā. tā kā jōgas pōzas lai taisa tie, kuriem šī "filozofija" ir tuvāka, man labāk tīk oldskūl fizō slodze. Tiesa, tā kā man vēl ir nedēļa iešanas, pamēģinās vēl kādu reizi, lai gan grūti nākas ar sevis motivēšanu doties atkal tajā karstuma ellē, domu par "katru" dienu esmu jau atmetusi.
link3 comments|post comment

[May. 22nd, 2011|02:19 pm]
[Tags|, , , , , , , ]

izārdījāmies pamatīgi. Tā kā e jūtas liels un grib spēlēties ar 5gadīgajiem puišiem, nevis sava vecuma bērniem, taču ir pārāk mazs, lai spētu saprast vai turēt līdzi, tad - lai viņu neatmestu spēles bremzēšanas dēļ, nācās taisīt subversīvu aktu un vienā brīdī pārsteigt mazo varoņu (kuri, savā starpā satiekoties, sveicinās ar "čau, vecīt!") komandu ar spontānu pieteikumu, ka es arī nāku spēlēt un esmu voda, BEWAAAAREEE!. salkas, protams. Viss pasākums uzreiz ieguva apgriezienus, bērniem vairs nebija laika vērtēt, kurš cik aktīvi vai neaktīvi kontibutē spēlei, jo ir viens te šausmīgais, kas ar palēcienu var azķert aiz kājas, pat ja esi uzrāpies visaugstākajā bērnu pilsētiņas vietā. Sīkie rēc un mūk un uzprasās un ķer un izaicinās un mēs ņigu ņagu pa bērnu pilsētiņu augšā lejā. un tagad man šķiet, ka bērniem ir labāka vielmaiņa (un labāka fiziskā forma), nevis tāpēc, ka viņi ir bērni, bet gan tāpēc, ka fiziskā slodze viņu aktivitātēm ir pamatīga! Pietupieni, izklupieni, sprinti, pievilkšanās, rokas pa gaisu, kājas pa gaisu, ja arī pieagušie šitā ikdienā varētu kustēties (nevis kājas soļot un rokas cilāt maksimums elkoņu augstumā), tad vielmaiņa un visas no tā izrietošās ķermeniskās sekas arī būtu gana iespaidīgas. pāris minūtes un man jau mēle pār pleciem :DDD
linkpost comment

[Mar. 16th, 2011|10:13 pm]
[Tags|, ]

margarēte jrt. ļoti foršs gabals. sākas kā stāsts par sievieti, turpinās kā tvinpīka, noslēdzas nedaudz melodramatiski, bet inscinējums un estētika izglābj. bet jūs jau to visu noteikti zinājāt.
publika forša_ brīdī, kad Maija Apine (visas vecās aktrises ir brīnumainas) cieš par savu nogālēto bērnu, blakussēdētāja savā viedtālrunī baksta twitteri :) Noslēgumā kāds jaunskungs tā arī nebija sapratis, kas tas tāds bija _ varbūt labāk nākamereiz noziedot biļetes naudu un nopirkt Fausta izdevumu...

sejas krāsa salātu zaļa. ķermenis nejūtīgs. bet ne komfortabli
link3 comments|post comment

[Nov. 11th, 2010|09:30 pm]
[Tags|, , , ]

bērna sporta nodarbību kvestā šodien bija izšķirošā-pēdējā epizode.
treneris kā viens liels un mīlīgs šreks, bērni ir sajūsmā un līp apkārt kā ap ziemassvētku eglīti, grupa neliela (jo valsts iestādēs ejošajiem bērniem neērtā laikā), ir arī latvieši, ir meitenes, treneris runā vienlīdz labi kā latviski tā krieviski (nekādas cisiņas cīsiņu vietā) un bērni nodarbību laikā ir pārlaimīgi, ir smiekli un spiegšana un uzmanība un vēlme visu izdarīt vislabāk.
Man, protams, kaut kā labāk patika sievieštreneres piedāvātā intensitāte un disciplīna, sportiskāka attieksme pret nodarbību; kkā nedaudz pārāk bērnišķīgi E sakarā man šis viss izskatās, bet, nu, pieņemsim, ka priecīgs bērns, nevis nopērts, ir izšķirošais arguments izvēlei par labu tās pašas skolas citajam trenerim. vienīgais mīnuss - 3šais treniņš 6dienās, 10:00 no rīta.....
link6 comments|post comment

[Nov. 5th, 2010|10:48 pm]
[Tags|, , , , ]

džīzaz un par visu pārējo paklusēsim.

bet par šodienas aktualitātēm:
šķiet, ka E uz daiļvingrošanu nevedīsim:

1. PAR
- foršs treneris, riktīgi labi ar bērniem ņēmās
- e beigās atkal apraudājās, jo negribēja prom (bet man ir nelabas aizdomas, ka viņš īsti nesaprata, kas tas vispār bija, vien, ka pēdējās divas aktivitātes - batuts un porolōna gabalu baseins - viņam patīk, jo ir patikušas arī iepriekš, īsti gan neiebraucot, ka tas nebija batuts un baseins batuta un baseina dēļ...)
- OSC ir rotaļu stūrītis, kur var uzkavēties un E tādi drausmīgi patīk

2.PRET
- OSC ir domāts cilvēkiem ar auto, tā kā mums tāda nav un arī negrasās būt, tad piekļūšana ir pārāk sarežģīta. Ja pl.16 esam bruņinieku/čaka krustā un 17 ir jābūt Grostons 6b un transporti pa taisno neiet, tad šo gaisa gabalu veikt ar trīsgadīgu bērnu rudenī/ziemā jau ir pietiekama fiziskā slodze...
- tā sportošana tomēr ir ar visai izteiktu mākslas vingrošanas ievirzi. bijām 2-3gadīgo grupā un jau tur bija visai specifiski ievirzītas aktivitātes. E tieši tās izraisīja vismazāko sajūsmu, uzvedās kā garā diena un miegains.
- nodarbības visai nervozas, jo viss notiek lielā zālē, kopā strādājot dažāda vecuma un sagatavotības cilvēkiem (snowbordistus un kaiterus tajā skaitā), jāzumanās no blakus laukumiņos sportojošajiem, līdz ar ko grūti fokusēt uzmanību
- (godīgsakot visas tās padarīšanas riņķī apkārt izskatījaš diezgan traumatiskas, ja es gribētu savam bērnam dabut tikpat labu bodiju kā tur esošajiem vīriem, sūtītu labāk uz vieglatlētiku_mazāk iespēju sprandu lauzt)
- (OSC ir kafejnīca tieši pie izejas un jūs pamēģiniet tikt tam garām ar mazu bērnu pēc treniņa. grūti, pat ja somā ir gardi ēdieni un dzērieni. un cenas attiecīgajā iestādījumā nav demokrātiskas un norēķināties var tikai ar kešu..)

tā kā visdrīzākais, ka šo mēs pass
link5 comments|post comment

[Nov. 4th, 2010|11:18 pm]
[Tags|, , , , ]

redziet, tā kā mūsu pseidointelektuālajā, fiziski nīkajā pūču ģimenē ir iedzimis spēka un enerģijas pārpilns cīrulis E, tad jau ilgu laiku kā meklēju papildus iespējas, kā viņu fiziski izpumpēt (diemžēl ogļraktuves LV nav un bērnu darbaspēks tajās vismaz EU ir noliegts..), bet, nu tiešām, nevis visas šitās skoliņas vai rotaļistabas, kas vairāk fejām un elfu prinčiem domātas.
Hokejā biedē dārdzība un nodarbību biežums, citur vienmuļība vai pārāk daudz aksesuāri vai pārāk tālu no mājām etc. Atradu džudo nodarbības, kurās ņem arī no 3 gadiem. protams, lielākoties rotaļu formā, māca spēku, lokanību, izturību. šodien aizgājām un pirmo - testa nodarbību.

ēmmm. vienā brīdī man pat aiz laimes asaras gandrīz sariesās, cik E izskatījās laimīgs, tieši visādi uzdevumi un vingrinājumi, kādi viņam patīk un tad vēl visa tā ņemšanās un daudzie bērni apkārt. BET - ja tā būtu filma, tad šajā brīdī ieskanētos norautās plates skrīpstoņa, jo bērniņu, kurš neklausīja treneri un aizlēkšoja izklaidēties citā zāles stūrī trenere vienreiz brīdināja atgriezteis un otreiz aizgāja un uzšāva pa dibenu. Man, protams, iestājas konkrēts wtf, skatos, citiem vecākiem ne silts ne auksts. Lai gan tas nebija pats šausmīgākais - visdrausmīgākās bija epizodes, kad dažus mazus bērnus, kuriem var redzēt reāli nepatīk nodarbība un viņi labprātāk darītu kko citu, mātes vnk ar draudiem grūda atpakaļ uz paklājiņa, protams, viņi tur izpildījās kā jau sadrūvējušies un nelaimīgi bērni izpildās, par ko trenere, protams, viņus iepēra un viņi, tikpat protams, skrēja pie māmiņām žēloties un tās - bļins vispār - tiranizēja un dzina atpakaļ ierindā. sviests kaut kāds, tie taču ir mazi bērni un tam visam būtu jānotiek sortiski rotaļīgi un, ja ir redzams, ka bērnam neiegriež otiekošais, nafig spīdzināt???

nuvo, līdz ar ko man ir dilemma (kuru izklāstīšu pēc Godmaņa punktu metodes):

1) E patīk nodarbības ļotiļoti (apraudājās ejot prom, gribēja vēl), kā arī viņš labi iekļaujas kolektīvā. Grupā ir forši, dažāda rakstura bērniņi (bija agresīvais urla pat, kas - iedomājieties 3gadīgu bērnu - kačāja pravas un brauca augumā jaunpienākušajam E, bija arī tādi, kuriem vieta vairāk baletā vai daiļslidošanā), līdz ar ko man šķiet, ka kopēji treniņi ir labs veids, kā sākt relatīvi patstāvīgi mācīties satikt ar dažādiem cilvēkiem (sētā to grūti iemācīties, jo apkārt ir mammas ar visu savu mammu stafu). Treniņ vieta ļoti izdevīga pebraukšanai, izdevīgi laiki un labas cenas.

2) man šķiet, ka man tomēr nav pieņemama pēršana kā pedagoģiska metode bērniem domātās sporta nodarbībās. Iespējams, ka tā ir man svešā izcilo sportistu un universālo kareivju audzināšanas metode un tāpat es saprotu, ka, piemēram, ķīniešu cirks ir tik kruts, jo vienīgais paskaidrojums tur esot sitiens ar nūju, bet man ir problēma ar to, ka 3 gados es gribu savu bērnu vnk jēgpilni fiziski nodarbināt, nevis kačāt par zelta olimpieti un tāpat man ir bail, ka no šādas 'ierindas' darbības E varētu iemācīties, ka risināt neskaidrības var vnk uzšaujot (kas ir apstāklis, no kā es tomēr gribētu izvairīties).

3) varbūt kādam ir zināmas kādas foršas sporta nodarbības, kurās patstāvīgi (bez vecāku asistēšanas) varētu iesaistīties trīsgadnieki? Lūdzu pārdomas un ieteikumus. ir jau arī citas džudo skolas (viena, kas man pat patika labāk, jo viņu aprakstā tieši bija minēta mazo bērnu un agresīvas attieksmes mācīšanas problēma, bet) tajās ņem bērnus 'rotaļu' grupās ne ātrāk kā no 5/6 gadiem...
p.s. baseinu un futbolu nepiedāvāt
link21 comments|post comment

[Sep. 28th, 2009|10:40 am]
[Tags|, , , , , ]

Tieši tā kā personisku estētisku un praktisku apsvērumu dēļ es uzšķaudu jōgai-šmōgai tā vietā izvēloties ritmisku vingrošanu sertificētas fizioterapeites pavadībā, tāpat es arī neizprotu tažīnes (sorry - tadžinas) nepieciešamību 21.gs. latvieša virtuvē. Tipa, ekssistē caurspīdīgie stikla trauki cepšanai un sautēšanai, čuguna "pīles" un kaut vai vienkārši dziļās pannas, kurās visu smuki ātri apcepina vispirms un tad liek vāku virsū un sautē, piekam, tilpums lielāks, nekā tādā blodī tažinā (vismaz mūsu ierakumos sautējumi ir must have ēdiens, kas tiek patērēts lielā daudzumā un ātrumā), ir lētāki un formu ziņā glabāt vieglāki tb. ergonomiskāki. Secinājums, tadžīna ir trauks vai nu tiem, kam nepieciešams rituāls (tipa, smuk jau uz galda izskatās tāds tornis) vai arī tiem, kas ikdienā nēsā visādus paltrakus, kvēpina smaržkociņus un skatās debesīs, skaitot horoskopus un tml. ezotērisku bulšitu.

(drošības labad piebildīšu, ka tās ir tikai manas domas, kas attiecas uz manu sadzīvi un man nav nekādu problēmu/pretenziju/aizspriedumu, ka citiem t. patīk un citi tās lieto.)
link16 comments|post comment

[Sep. 23rd, 2009|01:56 am]
[Tags|, , , ]

Filmā par Žeriko zirdziņu periodu, viena varone saka monologu, tipa, ka "viņa ir radīta smiekliem un jautrībai, jo raudas saķēmo viņas seju," kurpretī pati teicēja "esot radīta sūram liktenim, jo asaras padara viņas seju cēlu un noslēpumainu"
Lūk, tad pēdējā laikā man ir nācies saskartes ar vairākām jaunām lēdijām, kurām nu ļoooti nepiestāv smaidīt un smieties. kamēr nopietnas, viņas ir brīnišķas, taču prieka un līksmības brīžos kļūst par tādām kā rūķu karalienēm.
Skaists piemērs (žēl, ka nav foto) ir ģeogrāfijas pasniedzēja-praktikante laikā, kad mācījos vsk. Stils a la 'bargā kundze' - melni mati, melni mini, mūžam draudīgs vaigs, nekāda koķetēšana ar pārbriedušajiem vidusskolas puišiem, nu, iztur savu stilu dāmīte. Taču, redz, viņai, šķiet, bija iepaticies fizikas-informātikas skolotājs*. Tā kā viņš bija mūsu klases audzinātājs un ar mūsu klasi skolotājiem bija problēmas, tad viņš mēdza iegriezties ciemos ne-savu stundu laikā. Iegriežoties ģeogrāfijas kabinetā bargā kundze nespēja turēties pretī un VIENMĒR atplauka (khm, khm, ja drīkst lietot tieši šo vārdu) plašā, koķetā smaidā un nosarka. Izskatījās tas tā, ka melnās, lielās acis izspiedās uz āru un kļuva iesārtas, deguns sarāvās daudz, daudz grumbās un uzrāvās uz augšu un mute atņirdzās tādā no sirds vampīriskā zobu atņirdzienā. tam visam pāri, protams, ellišķīgi sarkans ģīmis. Mums, skolēniem, arī bija prieks, nu, tāds, kas rodas (kopā ar noelsienu "whoooah"), kad sieviešnīdējskolotājam uzsmaida sieviete, kura no gaumīgas bargās kundzes pārvēršas maigu jūtu pārpludinatā elles izdzimumā.




*tieši tas, kuru kinska blogā atšifrēju kā klīnisku sieviešu nīdēju. Stundas sākās ar kolektīvu vīriešu "un pārējo" pasveicināšanu, rupjiem komentāriem, ja palīdzību vielas apguvē palūdza meitene, kā arī ne īpaši smieklīgām anekdotēm par to "kāpēc sievietes ir tik stulbas". favorītākais citāts no šī pasniedzēja man ir: aicinājums "iezīmējiet šo teksta daļu violetā krāsā, tādā, kādā ir tās tur blondīnes (viena no skolniecēm) drēbes. Ziniet, saka, ka violetā ir alkoholiķu, geju un grūtnieču krāsa". and so on ad nauseam
link5 comments|post comment

[Sep. 19th, 2009|01:49 am]
[Tags|, , , , , ]

tā kā piektdienās visi vorkingpīpl krāniņi un caurumiņi dodas ietusot vecrīgā u.c., tad baseins šovakar bija pustukšs. nekādu danielas čikarelli tipa pārīšu vai dirsu seklajā galā mērcējošu, ar družkām bazarējošu ōmīšu. Tikai vieni vienīgi bezapstājas peldētāji, tā ka prieks un laime un puiši tik daiļi, ka garām peldot (man tagad ir brillīties nopirktas!!!) nevarēju un nevarēju smaidu apslēpt. Vispār saprotu tos vecos gadsmitus, kad vīri trikobiskēs staigāja un beibes valdzinaja ar daiļi veidotajām kājām (skat tālāk); kājas tik tiešam ir daiļas. un basas pēdas. torsi. saspringti, ieelpas.

starpspēle: ieskatam (mans all time favourite jeb botičelli pavasara hermeja dibengals):



un ieskatam vēl:
... tālāk ... )
link3 comments|post comment

[Sep. 15th, 2009|07:38 pm]
[Tags|, , ]

tā kā mans cienītais ir atklājis savu sportošanas un pulciņošanās sezonu, domāju arī pati beidzot pēc 3 gadu kakainidibeninegulētasnaktis pārtraukuma atgriezties arēnā. jeb pareizāk sakot - baseinā.
tūdaļ iešu iemēģināt OSC baseinu, kurā viena reize studentiem ir 3,50. Jāskatās. Manas vecās šūles baseins ar abonementu brīvdienās maksā 2,10Ls, ierasts un mīļš, tiesa, neabonementa apmeklējums ir 5Ls - stapība jūtama, ne? Vēl paliek Daugavas sporta nama padlaikuflīzīšbas. 'laimīgajās stundās'. Visskumjākais ir tas, ka mana augstskola nodrošina bezmaksas peldēšanos bruņoto spēku baseinā, tiesa, pie nosacījuma, ka visu nodarīt jāpagūst līdz 8:00 no rīta, kas ir pilnīgi un absolūti nereāli, ņemot vērā manus, khm, bioritmus ;)

upd.: hohohō - man būs rōzā kedas, neskūtas kājas un šāds maisiņš peld.piederumiem:



Upd.: what a glorious feeling. Hlōrētais ūdens un pelējuma smārds sarietina laimes asaras acīs un liek notrīsēt atkaltikšanās saldumā. Pa ceļam glīts nēģeris, stāvot gandrīz pie basketbola zāles durvīm, pajautāja man, vai es nezinot, kur ir basketbola zāle. vakar bāsterdos redzētā Marsela dēļ atļāvos izlikties, ka neko nesaprotu un naivi norādīju virzienu. tad peldēšana. simtiem litru ūdens, taču vaigi kaist, mute sausa un pulsa straujums jūtams deniņos, kaklā, krūtīs, pirkstu galos. a glorious feeling indeed
link5 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]