| |
[May. 22nd, 2011|02:19 pm] |
izārdījāmies pamatīgi. Tā kā e jūtas liels un grib spēlēties ar 5gadīgajiem puišiem, nevis sava vecuma bērniem, taču ir pārāk mazs, lai spētu saprast vai turēt līdzi, tad - lai viņu neatmestu spēles bremzēšanas dēļ, nācās taisīt subversīvu aktu un vienā brīdī pārsteigt mazo varoņu (kuri, savā starpā satiekoties, sveicinās ar "čau, vecīt!") komandu ar spontānu pieteikumu, ka es arī nāku spēlēt un esmu voda, BEWAAAAREEE!. salkas, protams. Viss pasākums uzreiz ieguva apgriezienus, bērniem vairs nebija laika vērtēt, kurš cik aktīvi vai neaktīvi kontibutē spēlei, jo ir viens te šausmīgais, kas ar palēcienu var azķert aiz kājas, pat ja esi uzrāpies visaugstākajā bērnu pilsētiņas vietā. Sīkie rēc un mūk un uzprasās un ķer un izaicinās un mēs ņigu ņagu pa bērnu pilsētiņu augšā lejā. un tagad man šķiet, ka bērniem ir labāka vielmaiņa (un labāka fiziskā forma), nevis tāpēc, ka viņi ir bērni, bet gan tāpēc, ka fiziskā slodze viņu aktivitātēm ir pamatīga! Pietupieni, izklupieni, sprinti, pievilkšanās, rokas pa gaisu, kājas pa gaisu, ja arī pieagušie šitā ikdienā varētu kustēties (nevis kājas soļot un rokas cilāt maksimums elkoņu augstumā), tad vielmaiņa un visas no tā izrietošās ķermeniskās sekas arī būtu gana iespaidīgas. pāris minūtes un man jau mēle pār pleciem :DDD |
|
|
