| |
[Nov. 4th, 2010|11:18 pm] |
redziet, tā kā mūsu pseidointelektuālajā, fiziski nīkajā pūču ģimenē ir iedzimis spēka un enerģijas pārpilns cīrulis E, tad jau ilgu laiku kā meklēju papildus iespējas, kā viņu fiziski izpumpēt (diemžēl ogļraktuves LV nav un bērnu darbaspēks tajās vismaz EU ir noliegts..), bet, nu tiešām, nevis visas šitās skoliņas vai rotaļistabas, kas vairāk fejām un elfu prinčiem domātas.
Hokejā biedē dārdzība un nodarbību biežums, citur vienmuļība vai pārāk daudz aksesuāri vai pārāk tālu no mājām etc. Atradu džudo nodarbības, kurās ņem arī no 3 gadiem. protams, lielākoties rotaļu formā, māca spēku, lokanību, izturību. šodien aizgājām un pirmo - testa nodarbību.
ēmmm. vienā brīdī man pat aiz laimes asaras gandrīz sariesās, cik E izskatījās laimīgs, tieši visādi uzdevumi un vingrinājumi, kādi viņam patīk un tad vēl visa tā ņemšanās un daudzie bērni apkārt. BET - ja tā būtu filma, tad šajā brīdī ieskanētos norautās plates skrīpstoņa, jo bērniņu, kurš neklausīja treneri un aizlēkšoja izklaidēties citā zāles stūrī trenere vienreiz brīdināja atgriezteis un otreiz aizgāja un uzšāva pa dibenu. Man, protams, iestājas konkrēts wtf, skatos, citiem vecākiem ne silts ne auksts. Lai gan tas nebija pats šausmīgākais - visdrausmīgākās bija epizodes, kad dažus mazus bērnus, kuriem var redzēt reāli nepatīk nodarbība un viņi labprātāk darītu kko citu, mātes vnk ar draudiem grūda atpakaļ uz paklājiņa, protams, viņi tur izpildījās kā jau sadrūvējušies un nelaimīgi bērni izpildās, par ko trenere, protams, viņus iepēra un viņi, tikpat protams, skrēja pie māmiņām žēloties un tās - bļins vispār - tiranizēja un dzina atpakaļ ierindā. sviests kaut kāds, tie taču ir mazi bērni un tam visam būtu jānotiek sortiski rotaļīgi un, ja ir redzams, ka bērnam neiegriež otiekošais, nafig spīdzināt???
nuvo, līdz ar ko man ir dilemma (kuru izklāstīšu pēc Godmaņa punktu metodes):
1) E patīk nodarbības ļotiļoti (apraudājās ejot prom, gribēja vēl), kā arī viņš labi iekļaujas kolektīvā. Grupā ir forši, dažāda rakstura bērniņi (bija agresīvais urla pat, kas - iedomājieties 3gadīgu bērnu - kačāja pravas un brauca augumā jaunpienākušajam E, bija arī tādi, kuriem vieta vairāk baletā vai daiļslidošanā), līdz ar ko man šķiet, ka kopēji treniņi ir labs veids, kā sākt relatīvi patstāvīgi mācīties satikt ar dažādiem cilvēkiem (sētā to grūti iemācīties, jo apkārt ir mammas ar visu savu mammu stafu). Treniņ vieta ļoti izdevīga pebraukšanai, izdevīgi laiki un labas cenas.
2) man šķiet, ka man tomēr nav pieņemama pēršana kā pedagoģiska metode bērniem domātās sporta nodarbībās. Iespējams, ka tā ir man svešā izcilo sportistu un universālo kareivju audzināšanas metode un tāpat es saprotu, ka, piemēram, ķīniešu cirks ir tik kruts, jo vienīgais paskaidrojums tur esot sitiens ar nūju, bet man ir problēma ar to, ka 3 gados es gribu savu bērnu vnk jēgpilni fiziski nodarbināt, nevis kačāt par zelta olimpieti un tāpat man ir bail, ka no šādas 'ierindas' darbības E varētu iemācīties, ka risināt neskaidrības var vnk uzšaujot (kas ir apstāklis, no kā es tomēr gribētu izvairīties).
3) varbūt kādam ir zināmas kādas foršas sporta nodarbības, kurās patstāvīgi (bez vecāku asistēšanas) varētu iesaistīties trīsgadnieki? Lūdzu pārdomas un ieteikumus. ir jau arī citas džudo skolas (viena, kas man pat patika labāk, jo viņu aprakstā tieši bija minēta mazo bērnu un agresīvas attieksmes mācīšanas problēma, bet) tajās ņem bērnus 'rotaļu' grupās ne ātrāk kā no 5/6 gadiem...
p.s. baseinu un futbolu nepiedāvāt |
|
|