| bičiz |
Dec. 16th, 2010|01:59 pm |
es te tā pašķirstīju visādus sludinājumus, tip, meklējot ziemas kombinezōnu maziem puiškāniem (ar vienu šļūkšanas/sniegrakšanas sezōnā izrādās par slapju..) atradu piemērotu, aizrakstīju pieklājīgu vēstuli (jo prece Jelgavā un es uz turieni nebraucu, bet interesē dikti, līdz ar ko apjautājos, ka moš preces īpašniecei ir kāds uz Rīgu braucošais kādreiz, kas varētu paķert līdzi bez liekām mokām un man nopārdot). Uz ko es atpakaļ saņēmu visai rupju un agresīvu atbildi, ka viņa tač te neies tērēties ceļa izdevumiem uz Rīgu vedot un vēl viskautko jaunu par sevi uzzināju.
ja tas būtu dzīvajā un viņa stāvētu rokas stiepiena attālumā, visdrīzākais šajā brīdī man netīšām izlītu dzēriens uz viņas apģērba vai kas tml. bet, tā kā viņa ir Jelgavā un es Rīgā, tad sakoponēju pieklājīgu atbildi, ka man ir ļoti žēl, ka tā, un ļoti žēl, ka arī laikam nav sanācis pareizi noformulēt, ka man nav intereses sagādāt kādam liekus izdevumus un tieši tamdēļ esmu JAUTĀJUSI vai nav kādi citi, ērtāki ceļi etc. un novēlēju veiksmīgu pārdošanu.
paiet trīs dienas un man pienāk vēstule, ka kombinezons esot pārdots un par dārgāku cenu, nekā sludinājumā un, ka cilvēkam nav bijusi problēma pašam atbraukt pakaļ.
emm, man, protams, nāk smiekli, ir vēl tādas vecā kaluma sievietes, kas vairāk kuces, nekā sievietes; laikam tādām ir vajadzīgi tie vīrieši, kas viņas klapē, jo citādāk zem tā vājprāta slāņiem common sense slāpst..
tagad malkoju tēju un domāju, ka tomēr kaut kā gadka ap dvēseli. Varētu jau norīt viņas riebeklību, kāpēc ne, varbūt vnk tērēts cilvēciņš un no tādiem labāk pa gabalu, no otras puses, kas es kāds boksa maiss, ko visi šitie "man pa priekšu grozoties, pašai pirmai gadījās" var pēc saviem ieskatiem dauzīt. Varētu sakomponēt kādu pieklājīgi formulētu, bet ne pieklājīgu vēsti pretī, kā nekā stresainu māmiņu vājos punktus man nevajag teikt priekšā... |
|