Spicausis: mādžongs un geišas

The Wadsworth constant, vai, drīzāk, Vādsvorta likums, nosaka to, ka jebkuram jūtūbes video pirmo trešdaļu var izlaist — tā nekad nesatur nekādu jēgu un to var droši ignorēt.

Jūtubes veidotāji tam aktīvi piekrīt: jebkurai jūtūbes video saitei var galā piekabināt parametru "&wadsworth=1", piemēram šādi — http://www.youtube.com/watch?v=2Qm-e00Scy0&wadsworth=1 — un video pirmā trešdaļa būs jau izlaista.

Tagad bi vēl tik atrast ķeksi iestatījumos, kur to ieslēgt visiem video globāli un automātiski.

Ha, pietiek izdzēsties, kā sāk parādīties kaut kādas tēmas, par ko sāk nagi niezēt uzrakstīt, un tā. Nuko, neiešu jau te savām iekšām baigi pretoties.

Defense.lv stāsta, ka vietējās varas iestādes atkal veikli apkaro kibernoziedzību, hujārījot ar bazūku pa žurnālistiem un medijiem: gan aizturēts L. Jākobsona kungs, kas atļāvās publicēt Ušakova e-pasta saraksti, gan, kas interesantāk, kibernoziegumu apkarotāji atnākuši un tā vienkārši izlauzuši durvis un konfiscējuši kompromat.lv serverus (te Edmunds Zālīte, pie kā hostējās šī lapa, stāsta interesantas detaļas), paldies tam pašam tiesnesim, ar kā svētību iepriekš Nagli un Neo bikstīja.

Neskatoties uz to, ka Leonīda Jākobsona vārdu es dzirdu pirmo reizi, un kompromat.lv es, šķiet, neesmu apmeklējis vispār, kādas ir iespējas oficiāli paziņot iestādēm, kad to darbība šķiet anarhistisks pizģecs kaut kāds, un es savā valstī šādu patvaļīgu mediju likvidāciju nesagaidu — ne pret kompromatu, ne vienalga delfiem vai (aargh) imhoclubu?

Nevis organizēt baskāju piketu, no kura vispār nevienam ne silts ne auksts, un iemeslu būtu daudz, katru dienu neizpiketēsi — bet kāda metode paust savu viedokli? Nu tur, vēstules, kuras, ja divsimt cilvēki tādas aizrakstītu, nodaļas vismaz sekretāre, lietvedība un tuvās personas sāktu lādēties un varbūt apraudātos aiz izmisuma, atbildes rakstot.

Vopšem, jā, tas varētu būt kaut kas, ko uz sevis varētu paņemt vairāk normālie mēdiji — pieorganizēt un pieizglītot ļaudis, lai mēs būtu vairāk informēti par savām atgriezeniskās ietekmes metodēm, citādi "emigrēt", "dibināt savu partiju", "parakstīties manabalss.lv" un "ietvītot prezidentam" liekas tādi ne-pārāk varianti.

Tūliņ noskatīšos pēdējās lekcijas un paveikšu pēdējo praktisko darbu — un būšu pabeidzis divus Stenfordas publiskos eksperimentālos kursus.

Machine learning (mašīnapmācība) un ievads mākslīgajā intelektā deva patīkamu, virspusīgu pārskatu šais tēmās un nu zināšu, kur un kā, un ko rakt dziļāk. Studiju līmenis bija krietni vienkāršots un pasniedzēji diezgan daudz pieturēja aiz rokas, salīdzinot ar īstajām Stenfordas studijām (lūk, mūsu ai-class gala ieskaite) — bet, reālistiski skatoties, tas interneta studijām šķiet pamatoti, jo neesmu vienīgais, kas pat ar tikai divkāršu slodzi šīs desmit nedēļu studijas būtu pametis kaut kad pēc pirmajām divām nedēļām — tās paņemtu pārāk daudz laika.

Eku, kursu lapām (piemēram, šai) apakšā ir nodarbību saraksts, kurus viņi laidīs vaļā janvārī — droši sakieties klāt interesējošajām tēmām!

Es tikai viedi ieteikšu, lai jūs pēc iespējas skaidri apzinātos savus mērķus, lai mācību process nekļūst vien par banālu Patiešām Nozīmīgā novilcināšanu.

Hei, hou, līksme un gaviles! snauts ir oficiāli pabeidzis savu mazo, nikno platformerīšspēli Lariāde (Laridae — kaiju dzimta), var skriet un lādēt iekšā un meklēt pazudušos putnus.

Spēlīte nav gara, bet vietām ir līdz asarām grūta un pirkstu veiklību kāpinoša: iziet līdz beigām un tikt galā ar beigu bosu (jap, tur ir arī tāds) ir ievērības cienīgs sasniegums (I did it!).

Riktīgi lieliski.

Ej un paspēlē!

Paul Fenwick, «All Your Brains Suck — Known Bugs And Exploits In Wetware», angliski, 27 minūtes, OSCON 2011.

Austrālietis ar lielu cepuri vienkārši un ļoti interesanti pastāsta par smadzeņu bugiem un eksploitiem.

Cita starpā, viņš piemin arī to, kapēc daži žurnāli piedāvā šķietami jocīgo opciju "drukātā versija", kas maksā tieši tikpat, cik "drukātā + interneta versija". Interesanti, cik/vai mani tas ir iespaidojis: vēlme pēc lasāmas literatūras pie kafijas bija, šķiet, apzināta un esoša vēl pirms iepazīšanās ar piedāvājumu, bet distrakcija onlainā ziņas lasīt mani īpaši neinteresē principā.

Elektriskā lādiņa lielumu fizikā mēra kulonos, un nosaukums godā franču fiziķi Šarlu Ogistēnu Kulonu.

Angliski, savukārt, lādiņa mērvienība ir coulomb, nosaukta par godu zinātniekam Charles-Augustin de Coulomb.

Transliterācija un transkripcija ir maukas.

Aizvēris iekav^W^WMiris arī Džons Makartijs, LISPa tēvs un šaurās vidēs plaši zināmā "Programming: you're doing it completely wrong" demotivatora personāžs — un oktobris vēl nav i beidzies.