| Pinacoladas diēta Rio pludmalē ir vienīgais, kas varētu vēl glābt. |
[Mar. 25th, 2009|11:10 am] |
Godārs iekš "Le petit soldat" ir smagi kļūdījies. varbūt sešdesmito gadu francūžiem bija citādāk, taču divtūkstoš pirmo gadu latvietei šis nav absolūtā skaistuma laiks. Vecuma grumbas parādās, kamēr vēl nav tikts vaļā no pubertātes pumpām. Pavasara neglaimojošā gaisma... |
|
|
| little spanish bitches |
[Mar. 12th, 2009|01:32 pm] |
Man šausmīgi nepatīk tās bildes, kas ir redzamas smaržu veikalu skatlogos kā smaržu reklāmas. Parasti tās ir sejas (pa vienai) vai arī sieviete (1 gab.) vai arī cilvēku grupa (vairāki vīrieši/ vairāki vīrieši+1 siev.). Nenormāli safabricētas. Sekss, erotika, ķermenis, erotika, sekss. + vēl dikti stīvas un mākslīgas - visas tās grimma (es pareizi rakstu šo vārdu, vai tam jābut ar vienu 'm'?) kārtas un adobes fotošopi. Tikpat plakani un bezgaršīgi, kā tie meinstrīma smaržūdeņi, kas attiecīgajos veikalos ir nopērkami (pārdevējas tur vispār ir otpad!).
Man šķiet, ka nenormāli stilgi būtu par saržu reklāmas seju paņemt kādu tādu savdabigu tēlu, piemēram, tās mazās, foršiņās spāņu kucītes, kas sūrās filmās tēlo visādu mačo-narkačo dīleru beibes - viņas runā brinumainā spāņu valodā uzpiparojot to ar sulīgiem lamuvārdiem angļu valodā, sarauc degunu un apvainoti bola acis, šķendējas un kaujas, un uzmet mentus. Visbiežākais viņas sauc par Ritām Mendezām, Ramonām Santjāgo vai Terēzām Kortesām vai tml. Primordiālais spēks tur iekšā. un ja vēl par reklāmas bildi uzliktu kādu stillu no kino, kur viņas skrien pa geto kvartālu vai lamā policistus - vispār spēks!
(ieskatam: "Falling down" vai "one eight seven"
 ) |
|
|