kanariņš [entries|archive|friends|userinfo]
helvetica

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Feb. 9th, 2012|11:14 am]
[Tags|, ]

Te vakarā E pēkšņi demonstratīvi savāca savu mugursomu, piegāja pie skapja, atvēra to un sāka vākt ārā - likt somā savus zīmējumus un līmējumus un uz jautājumu, ko viņš tur dara, tikpat demonstratīvi atbildēja, ka viņš ies prom no mums. Hhh, un es pat nepaguvu piefiksēt, par ko tieši, vakars tāds rāms un parasts, nekas ekstremāls nav noticis, no kurienes gan šāda pēkšņa vēlme? Šajā vecumā un situācijā nebija pārāk grūti pievilkt to klāt, mīļi apskaut un teikt, nebrauc gan no mums prom, mēs ļoti bēdāsimies, ja Tevis nebūs, uz ko viņš atbildēja 'labi, tad es braukšu prom, bet ne tālu, ciemos pie Otto'. Nezinu, kā būs pusaudža vecumā, vai būs šī vēlme un varēšana beznosacījuma samīļot, vai arī pikti teikšu, ka davaj, aizver durvis no otras puses un, pirms aizej, neaizmirsti iekrāmēt savus netīros traukus un zeķes mugursomā līdzi.
Vispār reizēm es domāju, ka citi varētu E būt labāki vecāki. Nu, tādā ziņā, ka es redzu viņa intereses, vajadzības, attieksmes un es zinu, ka pati esmu bijusi ļoti citādāka viņa vecumā, man ir bijušas savas problēmas, domas un secinājumi un, ka tā pieredze, kas ir man, viņam ne tikai var nebūt pārāk noderīga, drīzāk tā var būt pat bremzējoša, jo viņam temperaments un raksturs cits, tur būtu vajadzīgi citi cilvēki, kas varētu organiski ar viņu kopā plaukt un zelt. Tā ir ar to ģimeni - izvēlēties nevar, bet kopā jāsadzīvo. Laikam labākais, ko var darīt, ir palēnām sākt atlasīt viņam draugus :D
link10 comments|post comment

[Jun. 12th, 2011|12:54 pm]
[Tags|, , , , ]

ilustrētā 7diena )
link8 comments|post comment

[May. 22nd, 2011|02:32 pm]
[Tags|, , , , , , ]

vienīgais sūdīgi ir tas, ka tad, kad ņemies pa virtuvi, totāli pazūd apetīte. un es neesmu no tiem, kas met mutē no rīvēšanas, griešanas vai tml, pārpalikušos krabzuļus. Piedzīvojums sākās ar atcerēšanos, ka nu jau vairākas dienas man nenormāli gribas siera salātus un biešu salātus. Pāris reizes esmu lielveikalos iegrābusies, tamdēļ cītīgi paklausīju iedauzītajam refleksam nekļūt vājai pie gatavās pārtikas vitrīnas, pat ne šo vienu reizīti nē. Pakārdinājos, uzkurinājos un devos uz citiem plauktiem salasīt vajadzīgās sastāvdaļas. Rezultātā man tagad ir toveris ar ķiplokotiem biešu salātiem. un īsteniem ķiplokotiem mājas siera salātiem. kā arī vārīts liellopa gaļas gabals, pliks, bez nekādām garšvielām, nu, varbūt nedaudz ar sāli tikai), abet ieēst vairs neko negribas un nevaras :(
un man jāatzīstas, ka ikdienas gatavošana man nesaista. Patīk reizēm izpildīties virtuvē, kad ir īpaši labs noskaņojums vai vēlme pēc meditatīvi pavadīta laika. bet visādi citādi cenšos, lai ēst gatavošana ir maksimāli operatīva. tāpēc man ļoti patīk gatavoties pie saviem vecākiem. Kamēr mēs iepērkamies veikalā, papā ir jau ielicis vārīties vārāmos produktus un šo to, ar vienu aci lūrot sporta vai ziņu kanālu, paguvis sarīvēt un sagriezt. es visu jaucu kopā un vedu uz uzvarošo finišu. un tad nāk mamā, kura gatavo nekad un neko, nodegustē un pasaka, kur, kas un kādā daudzumā trūkst, varbūt pat pati piemet šķipsniņu vircu, piekuļ kko vairāk vai pašķaida et voila! (trauku mazgāšana gan pēc jūrnieku likuma - kurš pēdējai paēd, mazgā par visiem :D)
link1 comment|post comment

[May. 22nd, 2011|01:54 pm]
[Tags|, , , , , , , , ]

ir tādas dienas, kad bērni jau kopš paša pamošanās brīža ir vienkārši Ōmeni. čīkstīgi, ņerkstīgi, neapmierināti un visādi citādi neizturami un vienīgais, ko tur var darīt ir vai nu likt gulēt un cerēt, ka pēc otrreizējas pamošanās kas būs mainījies vai vnk apbruņoties ar pacietību un gaidīt nākamo dienu.
Jo pretī šādām ir arī dienas, kad bērns ir pilnīga un absolūta saulīte. priecīgs, laimīgs, apmierināts ar visu, ik pa brīdim nostājas tev priekšā, izstiepj rokas augšup un lūdzoši raugās tikt apmīļots, paņemt tādu opā un viņš krīt ap kaklu un ar kājām ap vidu kā maziņš pērtiķēns un iekužinās uz pleca, aiz mīlas aš nožņaugdams nost. Prieks un smiekli, protams, piemetas arī lielais stāstāmais un runāšana neskan vis kā runa, bet gan kā pārlaimīga čivināšana. Šādās, lūk, dienās, kad bērns dipinādams skraida pa māju, savas mazās kājeles un pēcpusi zeķbiksēs ieģērbis, spolēdams uz pagriezieniem, ir mīlas un laimes pilns, ir the ultimate laimes pieredze, kuru nevar salīdzināt ne ar ko citu un pieredzēt nekā citādāk

ne pārāk atbilstošs, bet tomēr muzikāls noformējums
link1 comment|post comment

[Jan. 13th, 2011|05:22 pm]
[Tags|, , , ]

iesim kulturizēties uz Latvijas nacionālo teātri un pēc tam uz kādu tuvējo kabačoku nodzert svaigi saņemto ģimenes pabalstu 8Ls apjomā. rīlī, mūsu ģimene ir viena no tām, kas šo naudu vnk nodzer.
link7 comments|post comment

[Sep. 27th, 2009|10:34 am]
[Tags|, , , , ]

Gatavojot brokastis tētim, E, pirms mest paša nolobītās pupas sautējamajā pannā, vispirms iebāž tās ausīs, tāpat arī iekožas katrā desas šķēlītē un rūpīgi noliek atpakaļ uz dēļa.
Vismaz labi, ka E kultūrcitē - izdzirdot marseljēzu, bāž pirkstu degunā un priecājas. tā kā viss tomēr vēl nav zaudēts
link1 comment|post comment

[Sep. 21st, 2009|01:40 pm]
[Tags|, , ]

guļamtelpā uz sienas bija sagleznotas sēnītes zelta krāsā.

Visa ģimene kopā noskatījāmies Bruno. neiespējama filma. labrīt pirmdienas dienā
link2 comments|post comment

maļeņkiji ģevočki [Jul. 30th, 2009|04:48 pm]
[Tags|, , ]

Vakar no laukiem ciemā bija piebraukuši viesi, kuru starpā arī mana māsīca un viņas adoptētā māsa. abām 15 gadi. nu zajebīs, pagājušajā gadā vēl bija kauli un āda, šauri gurni un lieli, nobrāzti ceļi, a tagad tādas jaunkundzes ar frizūrām un manikīru ka es jau sabijos, ka manas dāvanas būs pārāk necilas un arī - kas būtiskāk - pārāk miniatūras viņu miesām... bet ne par to stāsts. jamējās jau bija noskatījušas sētā spraunākos džekus, kas sita bumbu vārtos tā, kā neeesmu redzējusi viņus darām nekad agrāk un tad ivsas puses stīvējās un stīvējas līdz vecā tante helvetica devās pie visstaltākā jaunēkļa un lūdza aizdot bumbu, jo, redziet, mazā dēla vēl mazāko bumbu vējš prom nes un tāpēc nevar kārtīgi paspēlēt. Protams, tas beidzās ar kolektīvu spēlēšanos un protams, ka mirklī, kad vakars klāt un jādodas iekšā mājā, uz jaunkundžu izmisušo un lūdzošo skatienu helveticas tante sazvērnieciski palūdz pusietim izrādīt apkārtni jaunuvēm, kas te, ak vai, ak vai, pirmo riezi un nedo dies` nakts vidū nomalīsies. hehehe
hehehe
link5 comments|post comment

hepī hepī 2dienas rītā [Jul. 14th, 2009|01:37 pm]
[Tags|, , ]

Adamsu ģimene. vot. es gribētu šādu ģimenes modeli, jā.
link5 comments|post comment

Veltījums marijai [Apr. 22nd, 2009|11:39 pm]
[Tags|, , , , ]

Es atceros, kā deviņdesmito sākumā, mana māte, kurai tāpat kā visiem citiem 3 un vairāk mēnešus nebija izmaksāta alga un tika izteikts aicinājums pēc pašu iniciatīvas uzrakstīt atlūgumu, aizdevās pie uzņēmuma visgalvenākā priekšnieka, bez pieteikšanās iegāja viņa kabinetā, apsēdināja mani tur uz dīvāna un uzsāka sarunu ar onku par šo situāciju. Onkam momentā iestājās šoks. Tas viss beidzās ar to, ka mamma skaļi novērtēja, cik kas viņa kabinetā maksā un ieturētās algas apmērā savāca viņa mantas, kamēr viņš tur vnk sēdēja muti atplētis un stīvs. Nekā īpaši ņemama tur nebija, lampu, aizkarus un kaut ko vēl savāca, ko panest varēja un piekodināja, ka atlikušo viņa vēlas triju dienu laikā saņemt uzņēmuma produkcijas izskatā. Pārsteidzoši, bet pēc divām dienām visas pieprasītās mantas stāvēja mūsu mājās.

(Pēc tam viņa tajā uzņēmumā bet citā filiālē nostrādāja vēl trīs gadus, līdz aizgāja uz citu uzņēmumu. Šī firma, modificēta, bet tomēr turpina darboties vēl šodien)
link2 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]