kanariņš [entries|archive|friends|userinfo]
helvetica

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Mar. 6th, 2012|08:03 pm]
[Tags|]

divas lietas, uz ko mans prāts tagad stāv:

1) kā mājas apstākļos pagatavot sieru. Ideālā gadījumā, normālu sieru, reālā gadījumā - ņemot vērā patērēšanas apjomus - var arī parasto a ļa jāņu-siera versiju. Tas, kas iegādajams veikalos, nu jau ir kļuvis jebkas (attaukots piens, kam piegāzta palmu eļļa, cietinātājs, konservētājs, krāsa un siera smarža), tikai ne siers. Nē, nu, pa 13Ls kilgramā var dabūt normālu, bet šajā brīdī man šķiet, ka "beer is cheeper then gas - drink, don't drive!" jeb var arī gatavot mājās, it īpaši, jo ir pieejams lauku piens, gan jau arī izdomātu, kā sūkalas u.c. blakusproduktus konsumēt.

2) kurā vietā varētu iebāzt "mājas komposta iekārtu" tb. hermētisku tādu bunduli, kas ir paredzēts saimniecības organisko pārpalikumu pārstrādei kompostā. Katru reizi, kad nākas mizot ābolus, gurķus, kartpuelus, izmest kāpostu kacenus, burkānu zaļos galus u.tml. pilnīgi sirds apskrienas, bet nest gluži blokmāju sētā zemē rakt arī kaut kā neērti :D

vispār man ļoti žēl, ka jaunajās mājās ne tikai nav normālu virtuvju (atvērtais plānojums attiecībā uz virtuvēm ir sviests), bet nav arī ankambaru jeb 'aukstuma skapju'. nenormāli parocīga lieta. varētu gan vinčiku ieraudzēt, gan kādu siera rituli plauktā ielikt, gan maisu austersēnēm iekarināt (runā, ka tumsā un vēsumā augot kā trakas), nemaz nerunājot par visādiem konserviem etc. no ogām un dārzeņiem, pa vasaru salasītiem valsts mežos un pamestās saimniecībās.

es saprotu, padomju laikos varēja atmest ankambarus, jo, nu, visa tā varka ar anti-kapitālistisko modeli, kur sievietei jāsēž mājās, gatavojot ēst, tā vietā sociālisti strādāja kopā un pa lēto ēda kopā stalovajās un kafejnajās. varbūt arī kkādām eksōtiskākām kultūrām, kuru telpu minimālisms un atvērtība balstās uz virsmās ieslēpjamām krātuvēm un blakus esošām saimniecības/glabāšanas ēkām. skaidrs arī, ka mūsdienās ļaudis tik mobili, ka ēst jāgatavo uz datora, neatejot no klavieres (un turpat arī veļa jāmazgā - skat. ikgadējos electrolux konkursus), bet manuprāt ir virkne analogu risinājumu, kas būtu parocīgi tieši sadzīves ziņā trūcīgos laikos. piemēram, ankambaris.
link94 comments|post comment

[Mar. 2nd, 2012|01:37 pm]
[Tags|, ]

esmu atklājusi, ka manā skapī ir veselas 4 mantas no "Peruvian collection", jāatzīst, ka vienas no manām mīļākajām. tur ir vai no neuzkrītoši īpatni piegriezumi vai arī latīņamerikas tautu jokainie raksti un krāsu salikumi (kā arī atstājot vešmašīnā uz 100 grādu/5h režīmu drēbe laukā nāk tāda, it kā nekas ļauns tai nebūtu nodarīts, viss čotka).
Piefiksējot šo sakarību savā skapī, uzmeklēju netā attiecīgo zīmolu un secināju, ka, meh, ne sūda tas nekāds Peru modernais bizniss nav, britu kolonizatori ieviesuši jaunu vēsmu savā masveida musarapģērbu ražošanas stratēģijā. huiņa. būs jāmeklē rokā ļaudis, kas braukā uz tiem krajiem un varētu kādu rokdarbotu bruncīti, vēl ar tās zemes izdegušajiem putekļiem noķēzītu, atvest..
no otras puses, zinātu pareizās stratēģijas, gan jau beidzot arī auseklītis/ūsiņš/laimas slotiņa varētu tikpat labi širpotrebā aiziet..
link1 comment|post comment

:D [Mar. 2nd, 2012|12:32 pm]
[Tags|, ]

Ja es būtu tāds pavārs kā Mārtiņš Rītiņš, tad mans chef d'oeuvre būtu sakaltušas siermaizītes komplektā ar savītušiem āboliem. Esmu izkopusi šo recepti gandrīz vai līdz pilnībai. Kā dabūt pareizi apkaltušas baltmaizes šķēlītes, tā, lai nevarētu uz tām zobus izlauzt un tā, lai tās arī nebūtu cepeškrāsnī vai kā citādi žāvētas, jo tad mainās garšas īpašības un, lai arī, protams, garšīgi, bet nav tas. pareizi izsilušu un izsvīdušu sieru, kas maliņās jau sācis kļūt paciets. sviests, laikam, ir vienīgais, kam jābūt svaigam un labam. un kādu brītiņu vīst sākuši āboli ir tik patīkami saldi, ananāsāboli ir vislabākā šķirne šim nolūkam. Viss kopā sanāk baigi izsmalcināti, hhh
link1 comment|post comment

[Feb. 19th, 2012|09:27 pm]
[Tags|]

brīvdienas virtuvē. es gluži kā vecmāte dzemdībnamā, paveru durvis un ziņoju "nesanāca" vai "sanāca".
link2 comments|post comment

[Feb. 14th, 2012|09:11 pm]
[Tags|]

stundu stāvu domādama, vai man vajag pūderslotiņu un ēnu otiņu, uzacu ķemmīti un varbūt vēl kādu sūklīti kaut kam. It kā būtu jāpieaug un adekvāti jāizskatās (jātiek vaļā vismaz no pumpām, lol), no otras puses, apdzīvjoies ar šitādiem štruntiem, drīz arī stacionāra divguļamā laulībsgulta un traukmazgājamā mašīna uzradīsies un nebūs vairs kur sprukt no sīkburžuju paradīzes. No trešās puses, nopērc tādu santehniķa komplektu un miers, ģeldēs visās mūža dienās un nedienās. no ceturtās - tā jau tikai es, kas acu zīmuli vēl joprojām to lieto, ar ko pamatskolas beigās pirmo reizi acis uzzīmēt iemēģināja, kosmetoloģēm to teikt nedrīkst, viņas aģitēs, ka šādas lietas ir jāmaina un jāpērk pa jaunam gandrīz tikpat bieži, cik zobubirstes.
Vnk šodien man sazīmēja seju tādu visu smuku pri smuku, baigi fiksi vēl piedevām ar kkādām tikai pāris krāsiņām (minerālu pūderis toč ir vislabākais, ko kosmētiskā industrija ir dzemdinājusi pēdējā tūkstošgadē, vajadzēs kādu lirisku sāgu par šito sacerēt un vietā un nevietā izpildīt), no otras puses, atnākot mājās un visu nomazgājot nost, es sev arī tīri tā neko patiku.
link16 comments|post comment

[Feb. 12th, 2012|11:49 am]
[Tags|]

esmu atklājusi sev plānos frotē dvieļus. Kā gan es par tiem agrāk nezināju? Lai gan zināju gan, vnk līdz šim tie bija asociējušies ar lētu ķīniešu sūdu, ko lietot tad, kad nav normālu dvieļu. Abet izrādās, ka ir otrādāk, kamēr normālie frotē dvieļi sūt un žūst un pagūst sabojāties pirms izžūšanas, kā arī ir smagi, tad plānie ir viss tieši pretējs - mati žūst forši, miesu susina arī labi, paši izžūst ātri un beigās var peldsomā iekrāmēt 2 un tie neaizņem daudz vietas un svara. Tagad jāizbrauc uz bodi noskatīt, vai var arī iegādāties vai arī nāksies braukt uz ķīnu pēc viņu sūdiem pakaļ :)
link3 comments|post comment

Mājsaimnieces piezīmes [Feb. 10th, 2012|12:04 pm]
[Tags|]

Diena ir glābta! Aizvakar Rimi iegādājos smilšērkšķu ogas (lol, kā es ātrāk neiedomājos paskatīt lielveikalu saldētavā, zaļā 'sezonālā' domāšana mani ir atrofējusi patērētāju tikumus un likumus, šķitās, jāciešas būs līdz nākamai vasarai..). 1,59 par 350gr nolasītu, notīrītu odziņu! Tikko sataisīju savu mīļo smilšērkšķu sīrupu - gatavoju pēc atvieglotas receptes, atšķirībā no saviem vecākiem, kuru praktizētā recepte, tiesa, arī nav pārāk sarežģīta.
Tātad, ņem ogas, sablenderē (šitas laikam ir svarīgi, jo es neblenderēju un, attiecīgi, eļļas mazāk, cik saprotu, tad tā paliek iekš kauliņiem; no otras puses - varēšu iet sēt jaunus smilšērkšķus pavasarī), lej klāt ne pārāk daudz ūdeni un ber klāt daudz cukura un to visu lēnām un ilgi maisa, maisa, maisa, kamēr cukurs izkusis (ievēro: vārīts nekas netiek!), es cukura vietā lietoju šķirdo agaves sīrupu, lai nekas nav jāmaisa un jākusina, attiecīgi, arī ūdeni pielēju tikai simboliski, varbūt varēja iztikt bez. Lūk, pēc tam vnk kāš nost no čagām (es atļāvos nedaudz izberzt caurs sietiņu, tā kā ogas neblenderēju) - iegūto šķirdumu pilda burciņā un tālāk lieto pēc ieskatiem (mana mīļākā versija ir ar kefīru), čaganas var turpināt izlietot, taisot uzlējumu (ar siltu ūdeni vai spirtu vai whatevs) aš pa vairākiem lāgiem, ēdot tāpat ar karoti vai kā piedevu brokstu pārslām klāt etc. Ingvers un ķiploks iet bekot.
link6 comments|post comment

[May. 22nd, 2011|02:32 pm]
[Tags|, , , , , , ]

vienīgais sūdīgi ir tas, ka tad, kad ņemies pa virtuvi, totāli pazūd apetīte. un es neesmu no tiem, kas met mutē no rīvēšanas, griešanas vai tml, pārpalikušos krabzuļus. Piedzīvojums sākās ar atcerēšanos, ka nu jau vairākas dienas man nenormāli gribas siera salātus un biešu salātus. Pāris reizes esmu lielveikalos iegrābusies, tamdēļ cītīgi paklausīju iedauzītajam refleksam nekļūt vājai pie gatavās pārtikas vitrīnas, pat ne šo vienu reizīti nē. Pakārdinājos, uzkurinājos un devos uz citiem plauktiem salasīt vajadzīgās sastāvdaļas. Rezultātā man tagad ir toveris ar ķiplokotiem biešu salātiem. un īsteniem ķiplokotiem mājas siera salātiem. kā arī vārīts liellopa gaļas gabals, pliks, bez nekādām garšvielām, nu, varbūt nedaudz ar sāli tikai), abet ieēst vairs neko negribas un nevaras :(
un man jāatzīstas, ka ikdienas gatavošana man nesaista. Patīk reizēm izpildīties virtuvē, kad ir īpaši labs noskaņojums vai vēlme pēc meditatīvi pavadīta laika. bet visādi citādi cenšos, lai ēst gatavošana ir maksimāli operatīva. tāpēc man ļoti patīk gatavoties pie saviem vecākiem. Kamēr mēs iepērkamies veikalā, papā ir jau ielicis vārīties vārāmos produktus un šo to, ar vienu aci lūrot sporta vai ziņu kanālu, paguvis sarīvēt un sagriezt. es visu jaucu kopā un vedu uz uzvarošo finišu. un tad nāk mamā, kura gatavo nekad un neko, nodegustē un pasaka, kur, kas un kādā daudzumā trūkst, varbūt pat pati piemet šķipsniņu vircu, piekuļ kko vairāk vai pašķaida et voila! (trauku mazgāšana gan pēc jūrnieku likuma - kurš pēdējai paēd, mazgā par visiem :D)
link1 comment|post comment

[Jun. 19th, 2010|11:33 pm]
[Tags|, , , , , ]

Vakariņās pārvārīts cīsiņš ar ketčupu. krāna ūdens. Feinster Haselnuss Nugat viss iepakojums.
Bērni ir brīnišķīgi ar to, ka nespēj noslēpt savu prieku, aizrautību, laimi, tā spoguļojas viņiem sejā. Un Timofejeva dzejoļus noriju ātri, rindas lasot krustām šķērsām, lecot pāri trijām un četrām, veseliem dzjoļiem, brīnoties un nespējot noticēt, ka var tik tiešām izbadēties pēc labas dzejas, ka jārij tā gabaliem. Vēl jau atgriezīšos, tā smalki, pa rindiņai, pa zilbei.
linkpost comment

[Jun. 11th, 2010|06:10 pm]
[Tags|, , ]

tātad, ko es daru?
tikko pasēdēju sastrēgumā uz valdemāra ielas. tagad skatīšos čempja spēli, paralēli gludinot veļu savas fazendas viesistabā.
linkpost comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]