| |
[Dec. 15th, 2010|10:58 pm] |
es te lasu visādas receptes un man nāk tādi kā nedaudz pāķa smiekli tad, kad tam jāsaskaras ar pilsētnieku smalkumu pāķu darbos.
piemēram, baigā tur amīšu cutting-edge desertu šefa komentārs par sastāvdaļām:
"The wild strawberries of France, or fraises du bois, bear no resemblance to our cultivated strawberries. Fraises du bois are tiny and incredibly, intensely sweet. If you don´t have your own patch of wild strawberries, choose the finest cultivated strawberries you can find at the market"" jā, jā, market, atbrauciet sezōnā uz LV un no katra bomža, kam nav citu ienākumu avotu, varēsiet nopirkt ķoci ar fraises du bois :D
vai arī šitas:
"The mixture was prodded through until the casings were stretched into sausages about the size of kielbasa." Emmm, es saprotu, ka frančus mīlošajai amerikāņu kulināru saimei kalbasa šķiet kaut kas gana eksōtisks, lai to nesauktu vienkārši par "sausage", bet to, ka sosidžam ir kāds noteikts kielbasa (khem) izmērs, to gan es nezināju..
nu, un tā tālāk |
|
|
| |
[Nov. 10th, 2010|09:12 pm] |
šovakar beidzot pati sev gatavoju ēst un sagatavoju tieši precīzi tā, kā man vislabāk garšo - bez nekādām garšvielām (pat sāls nē). Uz karstas pannas atkausēju gardumgardu supergetō zivi un blakus katliņā atsautēju sasaldētas pākšu pupiņas. Desertā - ūdens (labākais dzērniens ever!!!!)
Nav jau tā, ka man negaršotu vircoti ēdieni un arī pret asiem nav pretenziju (lai gan no asiem pieēsties grūtāk), vispār ēst man patīk un tīk, kad garšas pārsteidz (labā nozīmē). Taču viegli apcepināti vai apsutināti produkti paši ar savu garšu ir paši labākie (vēlams arī nesajaukti savā starpā, bet, nu, eto uže izvarščēņije)! |
|
|
| |
[Sep. 27th, 2009|10:34 am] |
Gatavojot brokastis tētim, E, pirms mest paša nolobītās pupas sautējamajā pannā, vispirms iebāž tās ausīs, tāpat arī iekožas katrā desas šķēlītē un rūpīgi noliek atpakaļ uz dēļa.
Vismaz labi, ka E kultūrcitē - izdzirdot marseljēzu, bāž pirkstu degunā un priecājas. tā kā viss tomēr vēl nav zaudēts |
|
|