kanariņš [entries|archive|friends|userinfo]
helvetica

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Sep. 19th, 2009|03:06 am]
[Tags|, ]

TĀTAD, ALARMA VISĀM UGLY KURPJU CIENĪTĀJĀM (un džozijai īpaši mīļi):
http://shop.irregularchoice.com/womens/
šitos var nopirkt rīgā VIVE MARIA veikalā Blaumaņa 16. http://www.vivemaria-veikals.lv/
es tūdaļ sajukšu prātā no tā, cik ļoti man to visu tagad vajag un cik ļoti es neko nevaru pārāk atļauties :(

hailaits slinkajām (bet var dabūt arī normālus apavus):
... tālāk ... )
link10 comments|post comment

[Sep. 15th, 2009|02:31 pm]
[Tags|, , ]

džozī, džozī, es te tāāāādas kurpes vienā veicīti atradu!!! Labākajās AMS tradīcijās!!! Vajadzēs sabildēt, bildes ieikt!
link3 comments|post comment

[Sep. 10th, 2009|11:10 am]
[Tags|, , ]

tikko samierinājos ar acīmredzamo patiesību - esmu bazilika adikts. ja kādam ir saaudzis vairāk, nekā pašam vajadzīgs un neizna, kur likt, vai jebkādā citā formātā ir lieks, par simbolisku pretvalti pieteiktos savākt..
link7 comments|post comment

nedaudz ciniski par frīkšovbizu JV iespaidā [Aug. 1st, 2009|12:13 am]
[Tags|, , , ]

Madonna ir mana jaunā aizraušanās. Proti, sekot līdzi viņas decay. Redziet, ļoti vīlos Vitnijā Hjūstonē - ik rītu kādreiz tika reportēts viņas veselības stāvoklis, kā viņa dilst un zūd, nokļūst slimnīcā un un un pēkšņi atrod Dievu un izveseļojas, tādējādi noraujot man realitātes-nāves šovu. Arī Eimija Vainhausa ir kļuvusi par omulīgu apalīti, taisniem matiem un šovbizam piemērotā minikleitiņā. nekāda prieka. Avot madonna, tas ir kaut kas! Lieliskā madonna kļūst veca, šķiet, Gajs Ričijs bija viņas pēdējā iespēja novecot cieņpilni, a tagad viņa vnk ir vecmāmiņa, kurai bēniņos sakāpis, plastiskās operācijas, atkarības un veco lauru slaukšana - cik tālu? cik tālu? Līdz uzvarošajām beigām, protams, kuras paredzēt nevar un tieši tāpēc šis realitātes šovs ir tik bezgala interesants.

... tālāk ... )
link3 comments|post comment

and then we watch it and do it again [May. 14th, 2009|10:40 pm]
[Tags|]

Izgāju no Dzelzceļniekiem, iedomājos, ka stulbi ir no rīta izmazgāt matus, lai pēc tam tie salītu. un tad es domāju, ka butu nenormāli forši redzēt tos vilcienu vagonu izmēģinājumus uz izturību triecienu laikā, iedomājieties, tiek palaists viens tāds tērauda monstrs, lai brīvi skrien iekšā betona sienā, bļēē, ku forši varētu būt.
Tad iekāpu autobusā, apsēdos vienīgajā brīvajā vietām, pirms ta jocīga paskata nelāgi smirdošs kungs - agresīvi palūrot uz mani - no tās noņēma maisiņu ar lielo cirvi iekšā. Tad viņš man pačukstēja, ka tā tur viena sieviete ir slikta, viņai skatiens tāds un pēcak izstāstīja, ka vēl joprojām mīlot savu sievu, ar kuru nav vars kopā jau desmit gadus, ka viens pats kopj savu slimo māti, kas neceļas no gultas. Tad viņš sāka ļečīt, ka es esmu ļoti laba - no acīm ķipa nolasot - un ka man neesot labi, ka es neesot patiesi laimīga un vispār iespējams esot slima, bet pati par to vēl nezinot. Yeah, yeah, keep on giving me that cheap folk-psychology shit, nodomāju, vēlīgi smaidot pirms izkāpšanas
link3 comments|post comment

[Apr. 22nd, 2009|06:59 pm]
[Tags|]

kamēr vīri par ekonomiku un naudu spriež es te par sevi un savām devinacēm parunāšos.

Ziniet, man ir sākuši parādīties vasarasraibumi uz sejas. Tas sākās pirms pāris gadiem. No sākuma blāvāki, jūtu, ka šogad jau būs ar neapbruņotu aci redzami. Kādreiz, skolas laikā man šausmīgi patika vasarraibumaini ļaudis, proti, ka ir tādi ar punktainiem ģīmīšiem. Es arī tādu ļoti, ļoti gribēju un pārdzivoju, ka man nav. Bet man bija draudzene - kaparkrāsas matiem, baltu, baltu ādu un visu seju un ķermeņa augšdaļu noklātu ar vasarraibumiem gandrīz dzimumzīmju krāsā.
Nu vo, gribēju kādreiz, izskatās, ka tagad tikšu (lai arī ap šo laiku vairs īsti negribu)
Kādreiz nenormāli gribēju to stīpiņu uz zobiem, kas bija dažiem lielākiem bērniem, atceros, locīju matadatu un liku mutē, lai izskatās, it kā man būtu platīte un ar pamatīgi bijību un "tad tāda tā izskatās" vēroju šo mutē iekamo veidojumu kādas paziņas mājās, kur tas bija atstāts uz naktsskapīša. Lieki teikt, ka pēcāk - šķību zobu dēļ - es arī tiku pie šīs stīpiņas un nu nemaz nebija forši.
tādu gadijumu ir vesela kolekcija, kad tā sūda pasaule sadodas rkās, lai piepildītu to, ko es ļoti, ļoti kāroju un ņemot to visu vērā tagad ar šausmām domāju, ka īstenībā mani jau ilgu laiku absolūti fascinē kurlmēmo valoda, proti, kad ļaudis tajā sarunājas. Ir bijušas pāris draudzenes bērnībā un peldēšanas trenniņos paralēli baseinā trennējās arī puiši no kurlmēmo skolas - nevar ne acu atraut, cik ievelkoši tas viss ir. Tagad laikam kaut kas jāgaida..

Lai gan no otras puses - Dior saulesbriļļu, Gučči kleitas un Chloe kurpju vietā varētu izrotāties ar vasarasraibumiem, nelīdzeniem zobiem un mētāšanos ar rokām skaņas sarunas vietā. Miesa kā rota pati par sevi, nevis pieliekamie priekšmeti
link1 comment|post comment

Nē, nu vispār [Apr. 20th, 2009|11:24 am]
[Tags|]

Es te tā ļāvos feisbukā apstiprināties 'join the cause' ar kaut kādu cilvēktiesību cīnītājiem no Irānas. Rezultātā dabonu uzaicinājumu uz Queer Front for Revolutionary Action. Vispār psc, musulmaņu punduri uz lezbes un vēl pie tam ar molotova kokteiļiem. Kā man tas izdodas, nesaprotu :s
link3 comments|post comment

Angélique, marquise des anges [Apr. 8th, 2009|11:10 pm]
[Tags|]

Bļe vienkārši. Braucu transportā un, protams, protams, visšausminošākajam tipiņam ir jānosēžas man blakus (pustukšā transportā) un jāsāk sist klačiņa. Problēma tāda, ka viņa rokas visas bija vienās ēdēs vai kas nu tā par slimību. Redzot viņu tuvplānā, 50cm attālumā no sevis secināju, ka arī paŗējais ķermenis varētu būt kaut kas līdzīgs, tā kā atklātās ķermeņa daļas bija manāmi slimas. Visi ļaudis, kam viņš gāja garām, neslēpa savu riebumu. Nezinu kāpēc, bet tieši man tika tas gods. Viņš pats lūdza, lai nebīstoties, tas neesot lipīgs, taču ļoti apgrūtinošs, jo neesot nedz pašam, nedz citiem patīkami. Vēl viņam bija slikti zobi, smēķētāja elpa un drēbes, kas parasti ir mugurā nabadzīgiem ļaudīm - biksēs sabāzts džemperis un žakete.
Viss jau tā kā būtu ok, manai angļu valodas skolotājai bija šāda kaite un arī uz rokām, taču nenormāli piiebesī, ka šādi ļaudis, tiklīdz viņus neapcel, sāk čakarēt tev smadzenes, it kā atriebojoties par visu to nicinājumu, ko tieši vai netieši saņem no apkārtējiem. Džeks, laikam, izbijis fizikas skolotājs, paldies dievam kaut kādas beisik fizikas definīcijas, izgudrotāju un pirmatklājēju uzvārdus atminējos pareizi no saviem skolas laikiem, bet ar sekojošajām vienīgajām-patiesajām-dzīves pamācībām nespēju tikt galā. Pirms izkāpšanas viņš pieteicās man izvadāt ekskursijā pa pilsētu.

Vispār laikam esmu iezīmēta vai kā. Man ir bijis tas gods iepazīties ar veselu plejādi visneiedomājamāko tipāžu cietumniekiem.; punduris uz ielas piesolīja Ulmaņlaika pieclatnieku, ja ar viņu pārgulēšu. Pēc čurām un spirta smirdošs ōpītis izskaidroja man haidegera un nacisma saistību. Naktī, gaidot nenākošu tramvaju, kāds vīrietis ar atieztiem zobiem un gaišzilām izbolītām acīm man vairākas stundas stāstīja receptes tiem ēdieniem, kas savažotu iekviena vīrieša sirdi. Cits vīrietis, savukārt, veica mana astrālā ķermeņa atveseļošanas rituālu, izpildot visādas jocīgas kustības un spalgi sīcot... Brunis - no Džordāno Bruno -, kuram dzīvē svarīgas esot tikai trīs sievietes - Marija, Dvēsele un Nāve - man vienīgajai ļāva palasīt savu mūža darbu - "Tēvreizes kodu" - ko viņš ar savu bagāto draugu palīdzību drīzumā publicēšot.
un vēl un vēl un vel un vēl visvisādi.

(Tas, laikam, totāli neglaimo tiem cilvēkiem, kas ir ar mani ciešākās attiecībās, jo, Leksusos braucošu tīģerādas stringbiksītēs tērptu miljonāru vietā esmu saistoša vien dzīves pabērniem... Piedodiet, lūdzu :( )
link2 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]