| |
[Apr. 25th, 2012|11:45 pm] |
protams, ka visinteresantākā lasāmviela - tāpat kā skatāmviela - ir chronikas. Manuprāt isglītības iestādēs, ikvienas tur apgūstamās disciplīnas iesākumā būtu jādod studentiem izlasīt chroniku par attiecīgo jomu. piem., "Latviešu zināte un literatūra" vai arī "Padomju preses hronika" ir nebeidzama prieka, sajūsmas un apbrīnas avots. 1922. gadā filosofija vienā kategorijā kopā ar okultismu (žurnāls "Lucifers"), hipnotismu un psiholoģiju (taisnības labad jāpiebilst, ka arī ar loģiku, ētiku, morāli un reliģiju, bet tas nav tik iespaidīgi, kā tie pirmie). Komunisti (vēlāk arī socialisti un kollektivizešanas) meklējami pie cietumiem-izsūtīšanām un slepenām biedrībām. Pie nacionālajiem jautājumiem, autonomijas un minoritātēm atsevišķi izdalītas "latgales lietas" ar izteiktajām bailēm par pārpoļošanos, ko latgaļu separātisti varētu ievazāt visā LV. (starp citu, šajā sadaļā arī biezs klājums ar antisemītisku bulšitu - I Brīvvalsts laiks, atļaušos norādīt, pat Ulmanis vēl nav nācis pie varas..)
tur arī var atrast informāciju par cionas protokoliem (lol), kolonialo preču veikalu iekārtojumu specifiku, rakstu "kokaīns, mīla un hipnoze", atsevišķu sadaļu veltītu sieviešjautājumiem, kur ir viss - sākot no māsu stāvokļa apskatiem ģeogrāfiskā areālā sākot no ASV, Francijas līdz pat Turcijai, Indijai un Japānai, koporganizēšanām stratēģijām, Aspazija sūro sievieštiesību situācijas apskatu "Brūces, kas neaizdzīst", līdz pat tādu LV dižgaru izteikšanos par šo konkrēto tēmu kā P.Jurēvičs, P.Dāle, T.Celms un I.Kanta kkādas esejas par sievietēm tulkojumu. Visbeidzot uzzināt, ka kazino un loto vecākā nosaukumā ir "hasarda spēles" - ņemot vērā mūsdienu "laimētavas" versiju, pilnīgi tā vien prasās kādu etimoloģisku eseju Reimonda Viljamsa 'Kultūras un sabiedrības vārdnīcas' formātā uzbliezt :D
un īstenībā vēl superdaudz kā cita, atkarībā no interesēm, vēlmēm un vajadzībām. Ļoti iesaku! |
|
|
| stage presence |
[Apr. 28th, 2011|08:48 am] |
pēdējās divas dienas ir bijušas ļoti patīkamas. tieši akadēmiskā ziņā.
Piemēram, skatīt vaigā Zundi un Dāboliņu runājam, kas gan ir dzirdēts/redzēts arī agrāk, bet tieši šoreiz atausa apjausma, ka viņiem abiem taču ir savs baigais sludināšanas stils! vairāk vai mazāk, bet līdz ar "ko saka" iezīmīgs un gandrīz neatkārtojams ir arī veids "kā" un iemesls "kāpēc". un to, ka viņiem abiem nebūtu sava causa, nevarētu teikt. Pagaidām man šķiet, ka jebkādas atšķirības pedagogu starpā nosaka vien viņu disciplīna, tēma un kompetence tajā, bet man domāt, ka būtu riktīgforši, ja vienā brīdī studenti varētu izteikties kā Bernards Viljams, kas atzīmē un pateicas vienas disciplīnas diviem mācībspēkiem - Eduardam Frankelam un E.R.Doddsam, pirmo raksturojot kā "monster of Teutonic arrogance" un otru kā "a poet and a friend of poets", kā rezultātā par viņu pašu The Marta var teikt: "as close to being a feminist as a powerful man of his generation could be", atsaucoties ne tikai uz viņa sieviešu lietu atbalstošo nostāju 20gs. otrās puses akadēmiskajā dzīvē, bet arī uz viņa fenomenālo sintezēšanas spēju, jo, cik man ir nācies pāršķirstīt filz. tekstus (nav mana primārā vajadziba, tamdēļ apgalvojums, protams, spekulatīvs), tad šis autōrs spēj rakstīt jēgpilni un radoši vienlaicīgi; akadēmiskais rubaks un turpat blakus intuīcija un iztēle, ko man kā bābietim ir ievērojami vieglāk lasīt par dažiem citiem tīrā prāta sausiņiem.
tad vēl mazais Vērpe, kuram Huserla attēla fenomenoloģijā uztveres psiholoģijas un semiotikas strupceļus interesantā pagriezienā varētu izgaismot 'Warburga metode' vai dažviet parasta, strukturāla analīze, bet nedz klātesošie mākslas vēsturnieki uzdrošinājās kontributēt filozofiem, nedz arī filozofi zināja par tādu iespēju, iemēģināt m.vēst. metōžu ceļus :D
un vakar vispār bija deserts - beidzotbeidzot mākslas vēsturnieku rubaks. Protams, ne tik globāli kā Lāokonta grupas vai Holbeina debate par Drēzdenes Madonnu, bet tik un tā patīkami dzīvajā pieredzēt vienlīdz labi "начитанн-o" ļaužu pretimstāvēšanu teorētiskos jautājumos. Vēl pēc tam uz ielas ceļi pārkrustojās ar vairākiem ļaudīm, kas turpināja minēto debati, tāds prieks un laime :D |
|
|
| |
[Apr. 27th, 2011|08:19 am] |
man šķiet, ka Ansis Zunde tandēmā ar Igoru Šuvājevu varētu vienā mierā sastādīt mūsdienu (latviešu valodas) filozofijas leksikōnu.
vienā konf. tēžu papīrītī tiekam pie tādiem vārdiem kā:
skandalons - "klupašanas akmens" ne fizikālā nozīmē. arī Jaunajā Derībā minētais "piedauzības akmens", proti, kaut kas šokējošs, kas ir "par apgrēcību"
runināt - likt runāt, vedināt uz sarunu, atzīšanos.
poli(estē)tisks - ~1985-1995 perioda raksturojums humanitārajās zinātnēs
prātns - (sapratnisks prāts vai prātna sapratne) mēģinājums tulkot vārdu "inteligibls", proti, tas ir tikai prātam aptverami
labākā daļa ir, ka reizēm nevar atšķirt, kurš vārds ir jaundarinājums un kurš vienkārši pārrakstīšanās, drukas kļūda :D
Un, protams, apdomāšanas vērts ir apstāklis, ka latviešu valodā jaunos vārdus mazāk rada (tas bez šaubām ir patvaļīgs apgalvojums, skaitījusi neesmu) kā jaunus vārdus, vairāk kā kārtējos salikteņus (drīz, līdzīgi telefona numuriem un webiem nāksies pāriet uz jau 3, 4 un 5 vārdu salikteņiem, jo divvārdu savienojumi būs sevi izsmēluši) vai ar prievārdu, piedēkļu un galotņu palīdzību piešķirot jaunas nozīmes jau esošajiem vārdiem. Skola, skolēns, skolotāja, skolot, skoloties, skolniecisks etc., nav brīnums, ka dzejniekiem grūti :). Toties viegli ir rotaļāties ar vienas saknes daudzo vārdu nozīmēm, radot mistificējošu iespaidu par kkādām baigajām zinībām, viedumu "iekodētu" latv. val.
a no trešās puses - kāpēc gan nē? noteikta sintakse un vispār valodas lietojums kkā jau ieformē to pasauli; varbūt pat 'oriģinālā" veidā (nu, tajā nacionālās identitātes meklējumu sakarā :DDD) |
|
|
| |
[Jan. 26th, 2011|06:09 pm] |
tikko saņēmu infō par konferenci augstskolā, kuras nosaukumu vispār pirmo reizi dzirdu. Cik tur tās augstākās izglītības iestādes LV bija? viena uz katriem 5 iedzīvotājiem?
Lai gan, ko var gribēt, ja rotācija neeksistē. katru gadu augstskolas izlaiž desmitiem un desmitiem studentu, valdība aicina dzemdēt jaunos pilsoņus nonstopā, bet, ko tā reāli tie cilvēki var strādāt pēc tās savas augstskolas? liela daļa amatu (vismaz mani interesējošā jomā) ir tādi, kur cilvēki līdz savai miršanas stundai strādā. Tiec iekšā un tad Tevi ar koka mētelīti tikai iznes. un tad nav brīnums, ka katrs jaunais metiens taisa augšā savas jaunas struktūras un atkal jaunas un atkal jaunas un tā tas viss iet plašumā, sazarojas daudzskaitlībā, bet nekas neiet dziļumā, kapacitāte izsmeļas un kvalitātes nav, jo nekāda cirkulācija nenotiek, nekāda dinamika pa vertikāli |
|
|
| naida ieraksts |
[Feb. 26th, 2010|02:38 pm] |
bļā, zajebala, cik var to tautu, parasto vidējo latvieti izglītot lielajās pasaules gudrībās. Maz, ka krīzes laikā visi (īpaši institūcijas, kas miera laikā mierīgi rija $ un pat ar ausi neklapēja) pēkšņi radoši palikuši, kolektivizējušies, publiskojušies un netvorkojušies katrā stūrī piedāvājot visādas lekcijas un lasījumiņus, taču viss tas tiek darīts tādā omulīgā viduvējā līmenī, kas interesants varētu būt cilvēkiem bez iepriekšējām zināšanām vai drīzāk gan psiholoģiskās pašpalīdzības kluba biedriem, kam vnk patīk paklausīties un apstiprināt (pastāstīt) savas iekšējās sajūtas par lietām etc. Visas tās nordena, Lcca, kima, rmt, Satori, Lu un neskaitāmo biedrību izsūtītās preses ziņas par kārtējo sanākšanu a ļa „Laikmetīgā māksla – kas tā vispār ir un vai tā jāuztver nopietni?” automātā tiek deletētas. Sēžu viena pati mājās un skatos MTV, un nejūtos neko zaudējusi, jo saturs, kas tiek vēstīts šajās lekcijās (sporādiski tomēr piespiežu sevi apmeklēt tādas), ir nemainīgs un nemainīgi nekāds un noteikti ne mērķēts cilvēkiem ar priekšzināšanām.
tādā ziņā es esmu ar visām četrām par daudzu h specializētajiem akadēmiskajiem semināriem (un nevis lekcijām) vai korekti izveiktām 'izglītības programmām' kultūras iestādēs, nevis mūžīgi vieniem un tiem pašiem publiskiem runātājiem, tajās pašās kulēs ar mūžīgi tiem pašiem vēstījumiem nedaudz nomainītā retorikas mērcītē.
jeb citiem vārdiem sakot, es atkal esmu deletējusi saujiņu herņas.
un jā, es neesmu iekš LV. |
|
|
| |
[Jun. 12th, 2009|03:14 pm] |
Tātad, tas ir izdarīts. Rezultāti labāki, nekā objektīvi vajadzētu, tāpēc ticība visas lietas saturīgumam pazeminās vēl par pāris līmeņiem. Lai nu būtu
Current mood: "Before & After" bildes no I.J-Kreituses albūma Vipera lasījumiem: stāvēt kolonnu zālē ar ppp un pēc tam atlaist ļoti primitīvā (bet intensīvā) veidā. Pēdējais vēl būs |
|
|