| Homērs Simpsons saka "DOH!" |
Sep. 3rd, 2009|09:48 pm |
Nepatīkama diena. Darbā ieradās viesis (supersvarīgais priekšnieks kādā citā projektā)
Pusizgūlies dīvānā, plaši izplestiem ceļiem, rokas aizāķētas aiz galvas. Ik pa brīdim pieglauda sev matus vai 'notrausa puteklīti' no deguna un stāstīja par pornogrāfiju amerikā un marksismu.
[Man ir vienaldzīgas tavas idejas un prātojumi, man riebj tavs dzīvesveids, man neinteresē, kas tev ir svarīgi. Bļe tu pats man arī neinteresē. Es toreiz vienkārši biju pārāk samulsusi no tā, ka mums nav par ko runāt un tu neej prom, tāpēc pieklājības pēc uzaicināju iegriezties. Tev nebija jāpiekrīt. Tev nebija jāpiekrīt! [kur nu vēl tiešām jāiegriežas!]]
Tad nu es sēdēju sakņupusi, sakrustotām kājām un rokām un svīdu aukstus sviedrus par to, ka man nav ko jautāt šim dinamiskajam un svarīgajam cilvēkam, ka man īstenībā nemaz neinteresē viņam jebko pajautāt, ka man nekrata nekas no tā, ko viņš pats izvēlas stāstīt un viņš pats man šķiet ļoti netīkams, tāpēc lielākoties muļķīgi smaidīju un piekrītoši māju ar galvu un, ja uzrunāta, pļurkstēju globāli nenozīmīgas un idejiski necilas muļķības, šķiet, radot par sevi ļoti neglaimojošu iespaidu. Pohuj. Labāk nekad nekas no tā visa nebūsu sācies un, ja ir sācies, tad jānoskaņojas daudziem pazemojošiem zaudējumiem.
disgust. |
|