Eh, es jau ko tādu diemžēl gaidīju (un cibā jau arī ko tādu manīju), bet nu ja saka to psiha-lōgs... nu jā. Dura, bļin.

bišķi izrāvi no konteksta gan.
depresijas lēkme ar suicidālu ideāciju un vēlmi ir bīstama. depresija kā tāda tomēr tiešām sašķoba realitates uztveri, un smadzenēm ir tieksme ignorēt daudzas opcijas.

bet nu jā, nav tā, ka nedrīkst pielaist pie jebkāda darba.

/pirms krīti virsū - F41.2

Depresija ar suicidālu ideāciju, vēlmi un plānu, jā, protams, parasti gan tikai pašam, bet visādi gadās. Un sabiedrības loceklis parastais izlasot to raksteli tā arī sapratīs - nevis no raksta atcerēsies tikai, ka katrs, kas ilgstoši nomākts vai, nedodies, pat pasūdzās par depresiju, vai, omg, piemin, ka kādreiz apsvēris pašnāvības iespēju uzreiz ir danger danger. (Un otrādi, pats sajuties drūms un iedomājoties par pašnāvību, uzdrīkstēsies par to ar kādu runāt, nevis sēdēt stūrītī, šaustīt sevi, tādejādi dzenot sevi dziļāk un dziļāk domu tunelī.)

Re kur, salīdzinājumam, labs eksperta komentārs par to pašu -

http://well.blogs.nytimes.com/2015/03/30/ask-well-depression-and-its-risks/?action=click&contentCollection=Europe&module=RelatedCoverage®ion=Marginalia&pgtype=article

7% sabiedrības kādā brīdī cieš no depresijas. Ļoti liela, ja ne lielākā daļa sabiedrības, kādreiz apsver savu pašnāvību (eksistenciālisti pat piebilstu, ka tā ir normāla personības attīstības fāze). Lielākā daļa to, protams, nekad nemēģinās un arī no suicidālām ideācijām viņi necieš. Ne jau katra iedomašanās ir uzreiz ir ideācija, un pat vairums ideāciju nav bīstamas (tikai dzīvi kropļojošas).

Protams, ka depresija ir saistīta ar atšķirīgu reakciju uz realitāti (tieši uztveres traucējumi, lai gan ir, jā, nav tā bīstamā daļa). Bet, būsim godīgi, vismaz divas trešdaļas mums apkārt staigā ar no normas atšķirīgu uztveri, domāšanu, reakciju, gribu, personību utml. Un epizode 5 gadus atpakaļ, pēc kuras veikta padziļināta psihpārbaude jau zinot par šo epizodi nez vai ir iegansts 'nepielaist ne pie kāda darba'.

Runājot par konkrēto gadījumu - tak tur cockpita durvju bloķēšanas veids jāpārstrādā, tā lai nav situācijas, kad apkalpes loceklis netiek iekšā. Nevis tagad jāizplata aizdomīgums in general uz cilvēkiem.

es saprotu tavu viedokli, bet šinī gadījumā, visticamākais tomēr ir, ka tas būs murder-suicide. suicidālu tieksmju brīžos cilvēkiem ir tendence izmantot to, kas pieejams pa rokai, pazīstams, nevis apsvērt un izplānot. tāpēc arī liela daļa pašnāvības mēģinājumu nebeidzas ar nāvi (ir ļoti, ļoti, ļoti grūti sevi nogalināt ar miega zālēm, trankiem utt. sagrieztas vēnas nobloķējas un arī noasiņot ir grūti).

šinī gadījumā varētu arī būt, ka "pa rokai" bija lidmašīna.

bet ja lidmašīnas pilotēsana depresijas gadījumā arī ir risks, ir daudz citas lietas, kas tiek stigmatizētas bez pamata. http://www.liepajniekiem.lv/viedokli/ita-cermane-psihiski-nelidzsvarotie-bumba-ar-laika-degli-162958

Psihologs, manuprāt, vispār ir lamuvārds. Tas ir cilvēks BEZ medicīniskas izglītības. Cilvēkiem BEZ medicīniskas izglītības nevajadzētu viszinīgi runāt par slimībām...

mana personīgā pieredze liecina, ka arī cilvēkiem ar medicīnisko izglītību konkrētajā jomā, reizēm vajadzētu paklusēt :D

Viņa ir klīniskā psiholoģe... tuvākais medicīnai, kam psihologi mēdz būt.
Cilvēki bez medicīniskās izglītības nedrīkst uzstādīt diagnozes, runāt par slimībām viņi it kā drīkstētu gan.

Mhm, lielisks PR depresijai.

godīgi sakot, manas domas bija tādas pašas kā tai psiholoģei. Tb-par to, ka vai tiešām pilotiem nav regulārās fiziskās un psih veselības pārbaudes.

Ka cilvēku, kam jebkad bijusi depresija, nedrīkst pielaist pie jebkāda darba?

Tak ir veikta viņam padziļināta psiholoģiska pārbaude pēc tam, kad informēja, ka pagātnē tāda suicidāla depresijas epizode ir bijusi, atzīts par lidošanai piemērotu, tas regulārās pārbaudes pēc tam neskaitot.

nē, nu ne tik traki. mana doma bija par regulārajām pārbaudēm kādām ir jābūt šādā profesijā.