Psiholoģei nav saprotams, kādēļ Lubics tika pielaists pie lidmašīnas vadības, jo šādu cilvēku, kuram ir šāda tipa psiholoģiskas problēmas, nedrīkst pielaist pie jebkāda darba. It īpaši to var attiecināt uz lidošanu, un nav saprotams, kādēļ viņš pielaists pie tās, ņemot vērā, cik atbildīga ir pilota profesija.
Depresija ar suicidālu ideāciju, vēlmi un plānu, jā, protams, parasti gan tikai pašam, bet visādi gadās. Un sabiedrības loceklis parastais izlasot to raksteli tā arī sapratīs - nevis no raksta atcerēsies tikai, ka katrs, kas ilgstoši nomākts vai, nedodies, pat pasūdzās par depresiju, vai, omg, piemin, ka kādreiz apsvēris pašnāvības iespēju uzreiz ir danger danger. (Un otrādi, pats sajuties drūms un iedomājoties par pašnāvību, uzdrīkstēsies par to ar kādu runāt, nevis sēdēt stūrītī, šaustīt sevi, tādejādi dzenot sevi dziļāk un dziļāk domu tunelī.) Re kur, salīdzinājumam, labs eksperta komentārs par to pašu - http://well.blogs.nytimes.com/2015/03/3 7% sabiedrības kādā brīdī cieš no depresijas. Ļoti liela, ja ne lielākā daļa sabiedrības, kādreiz apsver savu pašnāvību (eksistenciālisti pat piebilstu, ka tā ir normāla personības attīstības fāze). Lielākā daļa to, protams, nekad nemēģinās un arī no suicidālām ideācijām viņi necieš. Ne jau katra iedomašanās ir uzreiz ir ideācija, un pat vairums ideāciju nav bīstamas (tikai dzīvi kropļojošas). Protams, ka depresija ir saistīta ar atšķirīgu reakciju uz realitāti (tieši uztveres traucējumi, lai gan ir, jā, nav tā bīstamā daļa). Bet, būsim godīgi, vismaz divas trešdaļas mums apkārt staigā ar no normas atšķirīgu uztveri, domāšanu, reakciju, gribu, personību utml. Un epizode 5 gadus atpakaļ, pēc kuras veikta padziļināta psihpārbaude jau zinot par šo epizodi nez vai ir iegansts 'nepielaist ne pie kāda darba'. | |
Runājot par konkrēto gadījumu - tak tur cockpita durvju bloķēšanas veids jāpārstrādā, tā lai nav situācijas, kad apkalpes loceklis netiek iekšā. Nevis tagad jāizplata aizdomīgums in general uz cilvēkiem. | |
es saprotu tavu viedokli, bet šinī gadījumā, visticamākais tomēr ir, ka tas būs murder-suicide. suicidālu tieksmju brīžos cilvēkiem ir tendence izmantot to, kas pieejams pa rokai, pazīstams, nevis apsvērt un izplānot. tāpēc arī liela daļa pašnāvības mēģinājumu nebeidzas ar nāvi (ir ļoti, ļoti, ļoti grūti sevi nogalināt ar miega zālēm, trankiem utt. sagrieztas vēnas nobloķējas un arī noasiņot ir grūti). šinī gadījumā varētu arī būt, ka "pa rokai" bija lidmašīna. bet ja lidmašīnas pilotēsana depresijas gadījumā arī ir risks, ir daudz citas lietas, kas tiek stigmatizētas bez pamata. http://www.liepajniekiem.lv/viedokli/it | |
depresijas lēkme ar suicidālu ideāciju un vēlmi ir bīstama. depresija kā tāda tomēr tiešām sašķoba realitates uztveri, un smadzenēm ir tieksme ignorēt daudzas opcijas.
bet nu jā, nav tā, ka nedrīkst pielaist pie jebkāda darba.
/pirms krīti virsū - F41.2