Šorīt interesants XKCD:
Vispirms pasmīnēju, bet pēc tam tas lika domāt, gūglēt, meklēt un domāt. It kā viss vienkārši, parastā atbilde – zilā krāsa visvieglāk izkliedējas atmosfērā, jo tai ir īsākais viļņu garums, tāpēc arī debesis ir zilas. Jā? Nē? Nē!
Zilā nemaz nav pirmā krāsa redzamajā spektrā, pirms tās ir violetā krāsa.
Ultraviolets, violets, zils, indigo, zaļš, dzeltens, oranžs, sarkans, infrasarkans. Ultravioleto un infrasarkano cilvēka acs neredz (dažas dzīvnieku sugas gan). Tātad violets ir pirmais.
Kāpēc debesis nav violetas?
Atbilde būs vēlāk, bet krāsas vispār man šķiet neparasta lieta – piemēram, sajaucot divas pamatkrāsas, var dabūt trešo, līdz ar to, sajaucot sarkano un zaļo, sanāks dzeltenā. Kā? Tā tiešām ir, esmu redzējis dzīvē, tiešām rezultātā ir dzeltenā krāsa, bet – kā? Dzeltenā taču šķiet daudz gaišāka par sarkano un zaļo, tur nekas nesanāks, nav lemts!
Ar violeto arī viss it kā skaidrs – tā ir pirms zilās krāsas un skaidri redzama, bet.. Kur ir purpura (lillā) krāsa? Spektrā tās nav, Cibā var atrast dažādus skaidrojumus, bet patiesība tāda, ka violets ir violets, taču lillā (purpurs) ir sarkanās un zilās krāsas sajaukums. Tās ir pavisam atšķirīgas krāsas pēc uzbūves, taču cilvēka acij šķiet tīri līdzīgas.
Labi, labi, LABI, bet kas ar debesīm? Pirmkārt, Saule neizstaro gaismu visos viļņos pilnīgi vienādi. Otrkārt, tā kā violetajai krāsai ir visīsākie viļņi, tie tiek izkliedēti vēl augstāk atmosfērā. Treškārt, cilvēka acs ir mazāk jūtīga uz violeto krāsu, jo vālītes, kas atrodas acīs un ir atbildīgas par krāsu uztveršanu, ir specializējušās uz sarkano, zaļo un zilo krāsu, bet pārējās krāsas tās uztver dalīti, un tad smadzenes saliek krāsas kopā. Tā kā zilās krāsas spektra gals atmosfērā izkliedēts visvairāk, tad tīras zilās krāsas vālītes tiek stimulētas daudz vairāk par zaļo un sarkano uztverošajām vālītēm, rezultātā dodot diezgan zilu krāsu.
Tas arī ir atrisinājums XKCD jautājumam – debesis mums izskatās zilas, taču tās ir violetākas kā mēs redzam.
Kemune: Par krāsām ir svarīgi..
2012. gada 10. decembris, 11:36 am, 4 atbildes / atbildēt
Un tad sākas joki: dzelteno krāsu mēs varam redzēt vismaz divos veidos. Var būt dzeltena monohromatiska gaisma, kas ir tā, kas nāk no varavīksnes vai prizmas vai lāzera. Un tad ir dzeltena gaisma, kas ir divu monohromatisku gaismu sajaukums, sarkana un zaļa. Un tad vēl bezgalīgi daudz kombināciju ar izplūdušiem spektriem, un visas tās mēs redzēsim _pilnīgi_ vienādi dzeltenas bez mazākās iespējas atšķirt.
TAČU: ja krāsa ir fiziskam materiālam (atstarotā gaisma), tad var redzēt nianses, kā uztvertā krāsa mainās atkarībā no apgaismojuma.
Tas viss ir patiesībā ļoti vienkārši, bet cibā grūti izstāstāms.