Kas ir baiļu neiroze?

Vai jūs pazīstat kādu cilvēku, kurš baidās no augstuma vai no atrašanās noslēgtā telpā? Ir ļaudis, kuriem bail no pūļa. Ir tādi, kuriem šausmas iedveš cita cilvēka pieskāriens. Šādai uzvedībai ir īpašs nosaukums – baiļu neiroze jeb fobija.

Vai šie cilvēki ir slimi? Nē, viņus māc nervu darbības traucējumi. Kādreiz viņus kaut kas stipri satraucis vai nobiedējis. Šādi cilvēki cenšas pārvarēt baiļu radīto neirozi (to var nosaukt par emocionālām sāpēm) tāpat, kā mēs pūlamies pārvarēt fiziskas sāpes. (Red. x-f piez. – līdz šai vietai viņi tomēr tiek uzskatīti par īpašiem un slimiem. :) )

Mēs visi reaģējam uz emocionāliem pārdzīvojumiem: raudam, nosarkstam, nosvīstam. Taču daži cilvēki, kuri izjūt emocionālo stresu daudz spēcīgāk un nespēj tam pretoties, reaģē ļoti savdabīgi. Tādu reakciju sauc par neirotisku. Tā var pāraugt fobijā – neirozē, kam raksturīgas uzmācīgas bailes no noteiktām lietām: augstuma, noslēgtām telpām utt. (Red. x-f piez. – jep! domājam "slimi", rakstām "savdabīgi". :) ) Interesanti, ka fobiju rada apstākļi, no kuriem bez grūtībām varētu izvairīties. Neviens taču neliek cilvēkiem rāpties lielos augstumos vai palikt vienatnē aizslēgtā istabā. Jo vairāk cilvēks no baiļu ierosinātāja izvairās, jo labāk jūtas.

Bet kāpēc rodas, piemēram, bailes no augstuma? Tāds cilvēks baidās vēl no kaut kā, vai arī bērnībā viņu kaut kas ļoti izbiedējis. Tās varētu būt bijušas bailes no tēva, ko bērns tajā pašā laikā ļoti mīlējis, tādēļ nav varējis pat pieļaut domu, ka baidās no viņa. Tādēļ radušās bailes no augstuma, kas asociējas tēva tēlu.

Tas šķiet sarežģīti, vai ne? Taču dzīvs cilvēks un viņa uzvedība patiešām nav vienkārša lieta!