pļāpas pie virtuves galda var pārvērst dzejā, var čatā, kāds nu rakstītājam garastāvoklis pa galvu maisās.
daži ieraksti ir tik labi( gan īsie, gan garie), ka negribas bojāt ar komentāriem, šķiet, ka viss jau pateikts.
stimuls ko pukstēt rodas tad, ja gribas iebilst, līdz kaulam apstrīdēt vai arī papildināt jau doto info ar ko savu un varbūt kādam noderīgu.
(Ņem vērā, ka parasti neviens neizvēlas atbildēt uz pilnīgi anonīmiem komentāriem!)