Tāpēc aizeju..

Jūtu, ka esmu tukšs un neinteresants. Par to sāk liecināt kaut vai saņemto komentāru skaits uz pēdējiem postiem. Protams, ne jau to skaits man ir svarīgs, bet tomēr.. Kādreiz to bija 5-15 uz vienu pukstu. Lielākoties es te tomēr rakstu tādēļ, ka ir ļoti jauki uzzināt, ko citi domā par manām domām, vienalga, piekrīt vai nē. Šeit es rakstu to, ko nevienam nestāstu. Un ir forši. Es arī gribu būt ievērots.

Žūrnāls man ir jau nedaudz vairāk kā gadu. Un ir vairāk kā 200 postu. Iespējams, ka tas ir iemesls, lai beigtu šo padarīšanu.

Ļoti daudz kas ir noticis. Satiku rikellu / žū, antikristu, Spilvenu, wenom / 123.. Ļoti daudz kas jauks noticis. Esmu daudz ko uzzinājis, lasot jūsu komentārus un postus. Daudz ko sapratis. Esmu uzdrošinājies teikt vai darīt ko tādu, ko pirms gada nebūtu spējis. Un viss tik vienkārši iesākās ar Ash'a / Maitas gestbuku. ;) Forši.

Bet man vairs nav iedvesmas turpināt. Apmēram tieši pirms gada es pirmo reizi satiku kādu sievieti. Precēta, vecāka, Nora. Bet tam nav itin nekādas nozīmes. Pēc kādiem diviem mēnešiem satiku vēlreiz. Pavisam kopā mēs varētu būt apmainījušies ar ne vairāk kā 30-40 vārdiem. Toties tas, ko viņa man deva.. iedvesma. Visam. Dzīvot, priecāties, runāt, satikt sviesta cibiņus, būt, sākt rakstīt grāmatu / stāstus, sapņot, padarīt citiem dzīvi kaut nedaudz gaišāku, sazināties ar Saulesstariņu un anti_, iesaistīties, nepalikt malā.. Iedvesma visam.

Bet arī labais reiz beidzas. Neesmu viņu vairs redzējis, un nedomāju, ka viņam mani atceras. Bet iedvesma pēc gada ir pavisam izsīkusi. Es vairs negribu un nespēju.. Negribu.. Turklāt vēl rudens un tam līdzinākošā depresīvā sajūta, ka nav vērts. Tas arī ir iemesls, kāpēc anti_ no manis vairs neko nelasa. Un kāpēc gribu beigt žūrnālista gaitas šeit.

Novembris pārdomām. Pēc tam jau redzēs.

Zero 7 — «I only make jokes to distract myself from the truth.»