Ja mani nevienam nevajag, tad par mani, protams, ļoti veiksmīgi aizmirst. Toties, ja nu kādam mani savajadzējies un es to nezinu un tāpēc kaut ko kavēju, tad zvana un prasa: «Kur tu, pie velna, esi??» Un tā līdz nākošajai reizei, kad par mani atcerēsies. Ejiet jūs visi .. bez manis! Esmu pieradis un noguris no tādām vajadzībām, kad vajag kaut ko no manis, ne mani. Līdz nākošai reizei.

  Man parasti pat atgādina, ka, lūk, šodien neaizmirsti apsveikt to tur, jo viņam /-ai šodien ir ____ diena. Un es pats? Heh.. Par to gan neviens neatgādina. Maitas. Visi un visas. Izņemot ļoti dažus. Ja es jau šodien aizbrauktu uz Ameriku, piem., un ieietu bārā, piem., un pasūtītu sev kādu alkoholisku dzērienu, piem., tad, pēc mana vecuma pārbaudes, man to pārdotu. Vēe, trešais gadu desmits.. It's really sucks! Man patika vidusskolā. Tagad viss rīlī saks. :-/

  Līgovakarā man pēkšņi galvā iešāvās doma, ka es negribu nodzīvot līdz savai 21. dz.d., neredzējis vēl pēdējo reizi saullēktu. Un es to patiešām izdarīju! Tā kā es Jāņus «svinēju» viens, tad diemžēl viens.
Kaut kā nomocījos līdz 0400 un tad devos ceļā. Jau trīs reizes mēģināju pārdomāt - kad paskatījos, kāda temperatūra (+8°), kad izgāju ārā un sajutu, cik patiešām auksts, un kad ieraudzīju kāda rasa, bet riteni biju nelaimīgi atstājis ārā - auksts un slapjš. Tomēr nolēmu, ka, ja jau reiz durvis aizslēdzu, tad būtu muļķīgi padoties. Biju nolēmis, kad došos uz lauku aiz Turaidas, kur parasti sēžas lidmašīna (kādi 10km). Tāpēc man jānobrauc lejā, pāri Gaujai un augšā uz Turaidu un vēl gabals. Braucu lejā, salst rokas, bremzes aukstas. Brr.. Skatos, priekšā baigie dūmi. wtf? Uzbraucu uz Gaujas tilta. Uā! Kas par skatu! Biiieeeza migla. Var redzēt tikai kādus 100m. Sajūta kā ziemā it kā snigtu sniegs. Braucu talāk. Nekādi nevaru atcerēties, kā es uzbraucu uz Turaidu. Es neatceros. :) Braucu tālāk. Lai nokļūtu manis izvēlētajā pļavā, jābrauc augšu pa lēzenu kalnu un jūtu, ka paliek patiešām silts. Aizbraucu līdz pļavai. Nokavējos astoņas minūtes (0438), bet Sauli tik un tā vēl vaidzēja gaidīt kādas 10min. :) Ne gluži pareizā vieta. Bet skati neiedomājami. Kā austošās Saules gaisma izgaismo labības laukus, miglu, apspīd pakalnus. Putni čivina. Mmmm.. Daudzi gan uz mani tā noskatījās, kad es tur uz lauka / ceļa malā stāvēju. :) Ap pieciem braucu atpakaļ. Pabraucu kādus 10m lejup pa to lēzeno kalniņu. Johaidī! Tāds aukstums. Sajūta it kā temperatūra mainījusies par kādiem 10°, uz -2° Īstenībā jau laikam tikai par 5°.
Atpakaļ nesteidzos un nobraucu gar Gūtmaņalu. Tur ir vairāki dīķi. Vienkārši kūp. Superīgs skats. Viens makšķernieks no manis noslēpās. :) Mani nobiedēja pele. Uzbraucu uz tilta. Gauja kūp. Salīdzinot ar dīķiem - nekas. It kā vārītos. :) Kādas 10min tur uz tilta sabiju. Liels zirnekļtīkls pilns ar rasas lasēm. Braucu uz mājām un gāju gulēt, ap sešiem.
To es vēl kādreiz atkārtošu. Lai gan saullēktus visvieglāk redzēt ziemā, kad Saule lec ap 10am vai vēlāk. :)