Šovakar aizgāju uz "Interstellar". Zinkā, es jau kādu mēnesi par TO domāju, taču īsti negribējās saņemties, un šodien nolēmu – nu kad tad vēl, ja ne šodien, citādi noņems no repertuāra un tad, lūk, būs.

Patika, iespaidīgi, visa tā relativitāte un futūrisms, un stōrijs, iespaidīgi, patika, man par to visu redzēto tagad ir tāāāda nepieciešamība parunāties, taču mani pārsteidza trīs lietas.

1. Cik ļoti trīs stundu laikā uzbriest doma par mazām darīšanām. Hahā, ne jau nē. Nu vispār jā. Garām filmām noderētu starpbrīži kā teātros.
2. Cik nejēdzīgu filmu treileri tiek rādīti pirms filmām. Ja tiem var ticēt, tad nekā laba vispār pasaulē nenotiek – viens pēc otra ir kaut kādas šausmas. Vispirms tiek atmodināts kaut kāds ļaunums, kas, protams, grib pārņemt visu pasauli un aicina galveno varoni pāriet savā pusē, jo viņš tak nav muļķis, ne, un tad zobeni, drakoni, skeleti un blabla. Nākamais treileris – bija divi valdnieki, lieliski draugi, Mozus un Kāviņtursauc, taču dievs uzrunāja tikai vienu, un tagad viens otru grib nogalināt, atkal zobeni, asinis, bet dievs pa to laiku uzsūta draņķības visiem ēģiptiešiem kopā. Abas filmas ir lielākoties tikai rēkoņa un specefekti, TUR taču NAV NEKĀ ĪSTA!! Kāds to vispār skatās?
3. Uz šitādām filmām nāk meitenes pašas par sevi, bez kompānijas, redzēju tuvā attālumā, tāpēc mani ļoti interesē, kur citādi viņas var sastapt, parunāties un iepazīt, tu jau saproti, tīri FOR SCIENCE!