Vakar, izmantojot pēdējo vasarīgo vasaras vakaru, aizbraucu līdz molam, uzstādot neoficiālu personisko rekordu ar 52 minūtēm, par kādām četrām labāk kā citas reizes. Silti un saulaini uz abām pusēm.

Pēdējās nedēļās katru reizi, kad dodos treniņbraucienā uz to galu, ir doma, ka tā droši vien ir pēdējā reize, kad turp dodos, jo vēlāk sāks bieži līt un vispār būs tumšs, bet joprojām katru reizi pēc pēdējās reizes vēl ir bijusi nākamā reize, un man tas patīk. Šovakar būs VIPsporta Veloapļu 10. posms Biķerniekos, taču to droši vien atcels lietus dēļ, bet, pat ja ne, man pietika ar slapjo treniņu pagājušajā nedēļā, otrreiz nebraukšu.

Pie vienīgā ceļa uz molu stāv divas dūdas un jautā, kur ir mols, jo nekādu norāžu jau tur nav. Ušakovs pie visa vainīgs!