Ak tad Ciba beidzot iet. Sazvērnieciski paklusējam par iemesliem, sarkastiski saskatāmies par aizdomām. Nu man ir ne vien iemesls, bet pat pamudinājums. :/
Sestdienas rīts
Plānošana spēj nogalināt, taču kaut kāda jēga tai tomēr ir. Ja mani kaut kas nogalinās, tad tā nebūs rutīna, bet gan vilcināšanās. Vajadzētu vēl vienu jūdzi. Muļķīgi pateikties par kaut ko naudā, bet nu.. Man tagad sāp uzacis. Dzīve ir skaista! (Ja pat es tā saku..)
<<..>>
Ārā jauks laiciņš. Mākoņus var redzēt. Dažas spožas zvaigznes, liels Mēness. Nedaudz snieg. Ielas ir apledojušas. Pa priekšu gāja kāda jauniešu kompānija, viens no tiem nometa cigareti, kad atsitās pret zemi, izveidojās dzeltenu dzirksteļu bumba. To visu ievēroju tāpēc, ka mājās nācu kājām. Tā tas nebija paredzēts! Grr.. Nu labi.
Šodien biju nokāpis lejā gravā, nedaudz, taču tā, lai būtu zem parastā zemes līmeņa. Vēl joprojām ir zaļas lapas – dažiem kokiem, vizbulītēm. Sāka krist krusa, tā pamatīgi. Stāvēju, klausījos. Sajūta it kā lītu lietus, nekas jau nav mainījies – ūdens krīt lejā un atsitas pret lapām. Viss vienkārši ir līdzsvarā.
Vēlāk nedaudz pabraukājos ar riteni. Cik daudz man kakls sāpēja pirms tam, tikpat daudz arī pēc. Tā.. bišku vēsi bija, bet bija labi. Tad vēl sniega nebija. Kad atpakaļceļā biju kādu gabaliņu no mājām, tad sāka snigt. Tādas lielas, baltas, sausas pūkas, kas kļuva arvien lielākas. Nepatika, ka tās pa spraugām sniga ķiverē, tas gan. Patika skatīties, kā aiz muguras divi virpuļi izjauc visu kārtību, kas valdījusi stundām ilgi ceļā no mākoņa līdz zemei. Bet tā dīvaini, it kā jau ir skaidrs, ka sniegam ir jābūt un tas ir dabīgi, bet tomēr – tas ir sniegs, taču nupat vēl bija silts un gaišs. Mēs abi zinām par laiku, bet tomēr – kāpēc tā..? Viss ir tik ātri. Mājās biju pēc 59 minūtēm un 0 sekundēm. Pamatīgi sniga, un pie apvāršņa cauri sniegam spīdēja tumši dzeltena saule.
Rīt liela diena. Viš mī lak. Man patīk vārds "latviete".
<<..>>
Ir plāni un garlaicības apkarošanas pasākumi, kas netiek uzsākti. Ziema ir viena skērī padarīšana. Es gulēju dienas laikā!! Pēcāk šo to labu izdarīju. Un vakarā filma ar Sandru Bulloku!
Atradu savā kodā šādas rindiņas:
} else {
// ir ok
// print "ir OK!";
}
Es laikam esmu ģeniāls.
<<..>>
Hah, nelielā aptaujā uzzināju, ka no dažiem pazīstamajiem vīriešu kārtas pārstāvjiem man friziera apmeklējums ir lētākais (toties ar kāādu apkalpošanu, hihi). Dzeramnaudas dēļ gan tas vairs nav pašā apakšgalā, taču tā ir mana darīšana. Vakars lielākoties pavadīts kopā ar eRe un Evansu izliekoties par bērniem. Dzimtas kokiem ir potētie zari?
<<..>>
Un kad beidzot kājāmgājējs.. Svētdien ap kādiem četriem pēcpusdienā sēžot uz poda, beidzot sapratu kādu briesmīgu patiesību – es tagad vairākus mēnešus nevarēšu normāli braukt ar riteni! Es.. nu.. nevarēšu! Ko es darīšu pa brīvdienām? Rakšu sniegu? Žēl. Pat ja es nopirktu normālas traktorlaik riepas, tas nebūtu īsti iespējams, tāpat slīdētu. Manas pašreizējās jau nu ir pilnīgi gludas, tā ka labāk būtu, bet.. Aukstums 'n' stuff tāpat. Šņuk. Nudien šņuk. Tik vien kā kādi 2000 km šogad. Sniegs my ass!
Antuanete: Hronoloģija gan Tev..
2005. gada 21. novembris, 1:59 pm, 1 atbilde / atbildēt