Pa rādījō skanēja The Stranglers – Always the sun, kad redzēju saulrietu, kas bija otrādi un vispār no rīta. Nupat, ja kas. Nezinu, cik daudzi vēl to ievēroja, taču tas izskatījās šādi. Liels, pelēks mākonis aizņem gandrīz visu horizontu, no tā tieši vidū (pa X un Y asi) izspraucies ārā milzīgs, sarkans Saules disks, taču ne viss, bet gan tikai puse. Turklāt ne jau kā parasti – augšējā daļa, bet gan apakšējā, līdz ar to izskatījās, kā saulriets, tikai otrādi, un arī dienas laiks nepareizais, tā ka vispār. Nujā.
Grow old with me! The best is yet to be.
(Robert Browning)
Klau. Atdošu karaļvalsti par Funny Swiss Band – Wicked Game. Dziesma tāda.
x-ƒ: Es jau centos to uzburt,..
2005. gada 3. novembris, 11:59 am, 3 atbildes / atbildēt
Vēl varu pateikt, ka tad, kad saule atkal pazuda mākonī, Daugavas ūdens tālumā kļuva rōzā. Protams, vari neticēt arī tam, taču tā bija, jo tur tomēr tā pussaule turpināja spūdēt, lai arī man virsū ne.
Anyway, to nevarētu iemūžināt, tas bija jāredz.
Vēlāk izlasīju šādu citātu: The most beautiful view is the one I share with you. Nu, te nu var reizē gan piekrist, gan nepiekrist. Bet tā man no rīta nudien bija!