BBC World Service raidījumā Everywoman (jā, es to parasti klausos) kāda sieviete stāstīja par piedzīvoto, viņa bija vienā no metrovilcieniem, kad Londonā notika tie sprādzieni. Vienkārši iespaidīgi. Es nekad neesmu braucis ar metro, neesmu pieredzējis kādu sprādzienus, tomēr nebija grūti iedomāties to, ko viņa stāstīja. Pilnīga tumsa, ievainotie, vilciena vadītājs parādās un nedaudz nomierina visus, pasaka, kas jādara, un viņam klausa (jo neviena cita, kam klausīt, jau nav).. 17:30 un 22:30 to atkārtos, ja kādu interesē.

Es atceros sprādzienu Centrā. Es toreiz biju mājās, kaut ko darīju, klausījos radio. Pēcpusdiena, ap pieciem. Tad dziesma tika pārtraukta, un runāja kāda SWH ziņu lasītāja, kas tobrīd bija universālveikalā, vienkārši iepirkās. Kad bija pirmais sprādziens, viņa piezvanīja uz radio un stāstīja, kas tur notiek, ka pārdevējas nemākulīgi visus virza ārā no veikala pa rezerves izejām. To es atceros. Kopš tā laika man vienmēr tas ir atmiņā, kad eju iekšā Centrā. Un ja nu..?

Par jaukākām ziņām. Vakar es atkal redzēju to meiteni, hihi. Pavisam citā laikā un vietā. Viņa paskatījās uz mani, un tas skatiens likās tāds, it kā es nebūtu.. mm.. pārāk normāls. Bet es neko tādu tobrīd nedarīju, es nē, jei bogu, ne es! Vispirms es viņu atpazinu pēc tā.. gājiena ar roku, hihi. Starp citu, ja es vakar nebūtu izlēmis pabūt Centrā, šīs rindkopas arī nebūtu.

Gribēju vēl kaut ko uzrakstīt, taču tekstu jūs labāk piedomājiet paši – krievu Delfi pirms trīsarpus gadiem. lol.

Papildināts. Man ir viena laba ziņa un viena slikta ziņa. Sliktā – ir pirmais novembris. Novembris! Jau! Novembris! Labā – Money Mark ir foršs!