– Esmu pilnīgi vienisprātis ar tevi, – Hercogiene piekrita, – un pamācība ir tāda: esi, kas tu šķieti esam, jeb, vienkāršāk izsakoties, nekad neiztēlojies par kaut ko citu kā to, kas tu citiem šķieti esam, lai tas, kas tu citiem šķieti esam, būtu kas cits nekā tas, kas tu esi.
(Alise Brīnumzemē)
Patiesībā jau (khh..) man nav personības dubultošanās. Tā vietā man ir būtības trīskāršošanās. Es zinu, kāds es esmu, un tāds es negribu būt. Tāds, kāds es gribu būt, es nedrīkstu būt. Un tāds, kādam man jābūt, es nevaru būt (turklāt man tas nepatiktu). Lūk!
Un tie ieteikumi, lai esmu tāds, kāds esmu. Nūū.. Vēl trakāki vien ir novēlējumi, lai es nekad nemainos, bet vienmēr palieku tāds. A, vot, kāds tāds, to gan nepasaka. Paši vainīgi, es jau sen neklausos.
Lai gan tas vēl tā. Pats sliktākais, ka es tagad vairs nezinu, ko īsti gribu. Nu, tā lielos mērogos jau mērķi palikuši tie paši, bet mazākos, tuvākos un sīkākos mērogos.. Tā ir, kā ir. Un labi tas nav nudien.
Starp citu, tikai tagad ieraudzīju šī ieraksta komentārus. ROFL! Mums vēl netic! LD :)
x-ƒ: Jā, protams. :) Ar tām..
2005. gada 21. jūlijs, 5:40 pm, 1 atbilde / atbildēt
Ar tām brokastīm tā bija, kā bija, bet nekas. Varbūt nākošreiz. :)
Jezgu jūs te visas lielu šodien sataisījāt, taču tik traki, ka man apniktu, nebija. :) Droši vēl kādreiz atnāc, šeit parasti ir jauki cilvēki. Citādi jau to te nebūtu. :)
Ballīte ta' tā, es neko daudz nemanīju, biju aizņemts darbā. Taču idejas es pamanīju, kā Tu pēdējā brīdī arī ievēroji. :) Tās man noderēs. Tas viens gabals noteikti tiks vēl pieminēts.
Paldies arī Tev, nez! Nāc vēl jebkurā laikā. :)