Šeit bija jābūt otram apsveikumam, bet es negribēju būt pirmais, tāpēc gaidiet un spriediet paši. No sākuma biju ļoti pārsteigts. Tad – ļoti domīgs. Tad apsveicu. Un tik un tā paliku ļoti domīgs.
Un tā starp citu – es esmu palicis vienīgais savā darbavietā, kuram mājās nav kāda. :) No vienas puses jau nav slikti. Bet no otras.. Man nav kopīgu sarunu tēmu. Man nav attaisnojoša iemesla kavēt darbu. :) Man nav saprašanas, par ko viņi īsti runā. Man nav kopīgu sarunu tēmu. Taču ne jau tāpēc biju domīgs.
Heh.. Kad es mēģināju iefiltrēties Satversmes Aizsardzības birojā un viegli tiku cauri pirmajai darba intervijai, tad otrajā pats pirmais jautājums no Kažociņa bija – "vai es drīzumā netaisos precēties?". Smieklīgi, bet tas tiešām bija pirmais. Turklāt viņš neatbildēja, aiz ko tāda interese. "Nū, redziet.."
Wow! Mīlīši! Šodien pirmoreizi šogad sajutu svaigi pļautas zāles smaržu. Apreibinājos un gandrīz nolikos ar riteni. Cik tur trūka, taču vēl esmu tīrs. Life's good!* (Vien kāds dunduks sabojājis manu draugu lapu!)
![[info]](http://x-f.lv/v3/s2/andreas01/userinfoicon-user.png){kind=small}
x-ƒ: Es šorīt manīju tikai..
2005. gada 14. maijs, 12:20 pm, 3 atbildes / atbildēt
Vakara māviens man nepatīk. Iedomājies.. Nē, es iedomājos. Es sēžu uz lievenīša, ir ap pusdeviņiem vakarā. Neliela rasa, baltā cielava tepat tekalē, saule gandrīz aiz horizonta, ir silts, kāds putns mežā čivina. Un te pēkšņi – asinis stindzinošs bļāviens šķeļ gaisu pār laukiem – govs lūdzas atpakaļ uz kūti.
Skaids? :)