x-ƒ: Skaitot dienas (bez manis)

2005. gada 9. aprīlis, 11:22 am, 5 atsauksmes / pievienot vēl

Kas notika pirmdien, jums jau ir zināms. Nu, jā, pirmo tauriņu pamanīju, tas pēc daudziem gadiem bija raibs. Vispār jau dīvaini veiksmi vesela gadalaika garumā paredzēt pēc pirmā redzētā krāsainā mošķīša, taču, ja māņticību saista ar pašsuģestiju, tad kāpēc gan ne?
Otrdiena sākās ar zilām debesīm un labu noskaņojumu pirmdien saņemto komentāru dēļ. Visā visumā diena bija ļoti jauka, neskatoties uz to, ka Rīgā bija dzīvībai bīstams gaiss. Bija karsts (+20°C, noapaļojot nedaudz uz augšu), un es pamanījos arī nosalt. Vējš bija liels, sapinkājos. Pārdomāju, kas gan man tuvā nākotnē būs jāklausās pa radio, ja ierakstu kompānijām tā patīk pops un lēts roks. No septiņām jaunām dziesmām man patika tikai viena. Vēlāk pievakarē tika satikta gorgona, kas aprakstu par sevi sāka, nosaucot savu garumu (ar kaut ko taču jāsāk). Uz viņas bija daudz grima (un es zinu, kāpēc), un viņa tiešām ir 2-3 centimetrus garāka par mani, tāpēc man nācās skatīties nedaudz uz augšu. Kaut kas laika nosišanai tika iemainīts / iemānīts pret lielu, sarkanu ābolu. Jau pēc dažiem mirkļiem man bija radies iespaids par tiešām jauku personu. Galu galā viņa taču manā vietā peldējās abpus Spānijai – Vidusjūrā un okeānā. (Pie reizes sapratu, ka saskarsmē ar svešām meitenēm es patiešām esmu ūnikums – vienu vienkāršu jautājumu man izdevās uzdot ar trīs arvien precīzākiem jautājumiem pēc kārtas.) Nepagāja ij ne 10 minūtes kopš šķiršanās no G, kad saņēmu zvanu (pēc darbalaika beigām, ja kas) no tās pašas patīkamās sievietes, kas darīja savu darbu un pirmdien mani atšuva. Viņa piedāvāja man darbu citā uzņēmumā, citā nozarē. Man patiešām likās, ka mūsdienās tā notiek tikai draugu un radu starpā. Sapratu, ka Gordžī mani labi ietekmē. :) Galvas reibšana pašā vakarā tika norakstīta uz dzīvībai bīstamā gaisa rēķina.
Trešdien bija vēss. Galvas reibšanu vairs nebija, uz ko norakstīt, un sāku šaubīties par savām prāta spējām – biju pilnīgi pārliecināts, ka karstais ūdens jālej nevis tējas krūzē, bet gan tai blakus noliktajā cukurtraukā. Daudz ko jaunu uzzināju. Suede tagad ir Tears. Pēc Krievijas domām, Melnkalne ir Amerikas Savienoto valstu 51. štats. Floridā tiek ieviesti Mežonīgo Rietumu likumi. Noklausījos nepierasti interesantu BBC World Service raidījumu Discovery par Albertu Einšteinu un viņa dzīvi, atklājumiem. Jo ātrāk es kustos, jo lēnāk tikšķ mans pulkstenis. Jo ātrāk es kustos, jo smagāks esmu. Pie gaismas ātruma es svērtu nedaudz zem 500 tonnām. Nākošnedēļ turpinājums.
Ceturtdiena. Domāju, uz ko norakstīt galvas reibšanu. Neizdomāju. Smilšu vētras netīrās Rīgas netīrajās ielās ir pilnīgi pieriebušās. Es šķaudu. Es uzšķaudu sētnieku centībai. Putekļi ir pat starp zobiem un uz hands-free, taču pa zemi es, saprotams, nevārtos. (Neticiet presei.) Pēcpusdienā apmeklēju Baltic IT&T. Pagājušajā gadā tas pasākums jau bija garlaicīgs, taču tas bija divreiz interesantāks par šī gada. Domāju, ka nākošgad tā varētu vairs nebūt vispār. Mājupceļā sāka līt. Man jau patika, patiešām. Negribēju vilkt cepuri un sapinkājos tā, ka bail, bet man patika "beidzot lietus".
Un piektdiena. Jā. Nu, jūs jau visu par manu piektdienu tāpat zināt.
Sestdiena. Ir. Nekas. Sazinos ar GMail support'u.