(– Vai jūs par kaut ko domājat?)
(– M..?)
– Drīkst jums ko pajautāt?
– Nu..? Lūdzu. (Tā nedaudz bailīgi. Viņa pārstāj darboties un pieliecas man nedaudz tuvāk.)
– Kad jūs bijāt apmēram manā vecumā, kādas bija jūsu domas par laulībām?
– Tā grūti pateikt. Kādā?
– 22. Nu, es to domāju tā, ka parasti cilvēki izvēlas vai nu precēties, vai vienkārši dzīvot kopā.
– Mm.. (Pēc laba brīža.) Es tajā laikā ļoti gribēju apprecēties. Bet tagad gan laikam vairāk domāju otrādi.
– Ka labāk būtu vienkārši dzīvot kopā?
– M.., jā.
– Un kā jums liekas, cik liela daļa pāru Latvijā šķiras?
– Daudz..
– Nu, puse vai lielākā daļa?
– Man liekas, ka lielākā daļa.
– 62%.
(Pēc brīža.) – Liela daļa no maniem draugiem, kas apprecējušies, tagad domā, kā palikt kopā. Bet tie, kas vienkārši dzīvo kopā – tiem ir vieglāk, nav tā.
– Sarežģīti..
– Tos tā, lai neiet acīs?
– Mhm.

Viņa ir brīnišķīga. Viena no tām lietām, kas izlikta dzīves skatlogā ar birku "skatīties ar acīm". Viņa ir pievilcīga un tiešām jauka. Tiešām jauka. Un tik reti redzama. Tā kā, braucot ar riteni, man sāka apledot matu gali, jo vairs nesatilpa zem cepures, man nācās darīt ko reizē ļoti patīkamu un nepatīkamu. Un vēl viņa ik pa laikam mēģina no manis aizlaisties, tāpēc es pamazām kļūstu par stalkeri un lēnā garā iepazīstu Siguldas skaistumkopšanas salonus, lai tikai tiktu pie Savas Frizieres. Ņemot vērā, ka esmu jau vairākas reizes par viņu rakstījis, tad interesanti – vai kāds atcerēsies viņas vārdu?

Katru reizi, kad dzirdu Belle & Sebastian «Family Tree», atceros par viņu. Jau vairākus gadus. Viņas ir tik līdzīgas. Tagad atceros visus tos jautājumus, kurus vēlējos viņai pajautāt, lai tikai ilgāk piesaistītu viņas uzmanību un galvenais – dzirdētu viņas balsi. Bet nu jau ir par vēlu. Lai nu kā – kaut ko man tomēr izdevās pajautāt, lai arī tikai ar kādu trešo ceturto saņemšanās reizi. Šī ir tā vieta, kur par mani drīkst pasmieties. Jautājumi arī bija ne-parasti, bet kaut kā jau mana dīvainā reputācija ir jāuztur. Interesanti, ko viņa par mani nodomāja..? Nav taču nekāda ikdienišķā sarunu tēma pilnīgi nepazīstamiem cilvēkiem. Ņrr.. Katrā ziņā, atvadoties viņa nepateica ko neskaidru pie sevis, bet gan atbildēja skaidri un saprotami. Tā varētu būt pietiekami laba zīme. "Varētu būt" un "pietiekami".

Ņemot vērā visu, ko esmu rakstījis ziemā, vasarā un tad vēlreiz, rudenī un tagad nesen (!fo), gribu beidzot uzzināt jūsu domas. Tā skaidri un gaiši, jo tikai divas atbildes, bet arī komentāri, protams, tiks noteikti izlasīti.

Mani neinteresē, kas ko atbild un arī nevienam citam par to nevajadzētu interesēties, tāpēc atbildētāji jums nav redzami, un arī es pats tos diez vai apskatīšu. Mani interesē aptaujas rezultāts. Pašlaik Cibā esmu "draugs" tik daudziem, kā vēl nekad. Vismaz puse piedalieties, lūdzu.

Ja Tu biji, esi vai reiz būsi apmēram manā vecumā, kādas bija vai ir Tavas domas par laulībām?

Manā kompī ir 270 dziesmas, kuru nosaukumā ir vārds "love", 128 – "girl", 119 – "baby", 46 – "friend" un 28 – "woman", bet nevienas, kuras nosaukumā būtu "wife". Nu, jā – kāpēc..? Ātrumā atcerējos, ka vien Stereophonics dziesmā esmu dzirdējis vārdus par sievu un arī tie – "I wish I had a perfect wife".

Vienu dienu arī es varbūt skatīšos uz jums no augšas.