Sometimes I live in the country,
And sometimes I live in town.
And sometimes I have a great notion,
To jump in the river and drown.

Kāpēc dažiem veicas, bet citiem ne? Kāpēc "dienvidrietumu vējš" nozīmē, ka vējš pūš no dienvidrietumiem? Kāpēc svarīgi, no kurienes, nevis kurp? Pilna pasaule dīvainu nejēdzību. Tāda vienkārša lieta, kā kvalitātes kontrole. Ņemam vienu produkcijas vienību no katra tūkstoša, lai pārliecinātos, ka vismaz viens izstrādājums no simta darbojas.

Vakarnakt pamodos ap četriem un atkal aizmigu tikai ap sešiem. Lai brītiņu pasapņotu kaut ko nereālu un atkal pamostos. Un atkal aizmigtu uz mazu brīsniņu. Pūloties aizmigt, divas stundas ir ļoti ilgs laiks. Tiešām ilgs. Gribot negribot uzmācas visādas domas. Kā aizmigt..? Kā ērtāk iekārtoties..? Kas šodien jāizdara..? Varbūt celties augšā..? (Katrā ziņā tas likās vieglāk par aizmigšanu.) Domas par pagātni. Par piedzīvotajiem jaukajiem brīžiem, satiktajiem cilvēkiem. Kāpēc tas viss bija un pagāja uz neatgriešanos. Domas par nākotni. Tumsā un bezcerībā ietīta nākotne. Divas stundas ir tiešām ilgs laiks. Tāpat kā tas sapnis. Tas ilga mazu brīsniņu, taču aptvēra ilgu laika posmu no manas dzīves, sajaucoties kopā vēlamajam un neuzdrošinos-pat-cerēt. Kāpēc..? Nepatīkamais brīdis pamostoties un saprotot, ka tas bija tikai sapnis. Un vēl joprojām nav pienācis laiks celties augšā.

There's little in taking or giving,
There's little in water or wine:
This living, this living, this living,
Was never a project of mine.
Oh, hard is the struggle, and sparse is
The gain of the one at the top,
For art is a form of catharsis,
And love is a permanent flop,
And work is the province of cattle,
And rest's for a clam in a shell,
So I'm thinking of throwing the battle –
Would you kindly direct me to hell?
– Dorothy Parker