Bet varbūt man tiešām būtu jāsāk dzert..? Veiše maita gluži tā brutāli arī mēģina man to ieskaidrot: “Dzer. Šķiet, ka tomēr vaidzētu piespiesties.” Arī platinum tikai pusstundu vēlāk tādā pašā sakarā stūķē man degunā manas dīvainības: “..jo kā var nedzert šņabi (..)?” Un tad nu es tā ievanderējos.

Kāds mans draugs stāstīja. Ka viņam kādu laiku nācies lietot kaut kādas zāles un tāpēc itin nemaz nav bijis ļauts alkohols. Jelkādā daudzumā. Nu un šis arī klausījis. Un tā nu dažas reizes aizgājis uz kādām mājas ballītēm, bet.. Nu, kaut kā nav. Kaut kā trūkst. Skatās, apkārt visi tādi jautri, priecājas. Un galvenais, ka tāpat vien, ne par ko. Vienkārši jautrā prātā. Mjā, bet viņš jau necik nav ticis pie alkohola.. Tā nu es ievanderējos.

Ar “kāds mans draugs” es tiešām domāju kādu savu draugu, nevis sevi pašu neitrālajā trešajā personā. :) Mans nau slims. Nu, neko daudz.. :)