nevajag strādāt korporācijās. tas pats par sevi jau nemotivē.

(Reply to this) (Thread)

tavs tupums ir patiešām apbrīnojams (es varbūt drusku atvainojos, bet tikai drusku)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tā ir atziņa no manas puses, ļoti godīga. es strādāju tipa tā kā korporācijā.

a par ko tieši tev pretenzijas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pret tavu tupumu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ahhhahahaha. varbūt nevajag mēģināt runāt ar dirsu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

?

nezinu, ko tu vēlies ar šo pateikt, bet pilnīgi skaidrs, ka tev pašam tas arī nav skaidrs. tad aizej un ieraksti, ka tev ir alus 4x lielākā fontā nekā nepieciešams, uzraksti kādu ierakstu par ļaunajiem naciķiem vai piesienies kādam, kas vēstures avotos lasa kaut ko par Hitleru. man nav saprotams, kāpēc tādu bezsmadzeņu lunahotu kā tevi sakarīgais liberāļu gals nav atstādinājis no tavas iedomātās sludinātāja vai vadoņa pozīcijas, bet jāatzīst, ka es labprātāk izlasītu krišjāņa & gnidrologa kopotos rakstus piecos krājumos nekā būtu spiests turpināt zem 'latest posts' ikdienā redzēt tavus 'ir alus' vai 'antifašistu' mēslus. iemācies taču atslēdziņas opciju!

savukārt domu koncentrēšanas spējām ir saistība ar smadzeņu bioķīmiju, veselības stāvokli kopumā un pacietību uzdevumu risināšanā. piesaukt kaut kādas korporācijas šeit ir pa spēkam tikai tādiem maugļiem kā tev.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"krišjāņa & gnidrologa kopotos rakstus piecos krājumos"
dū want.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mans arī gribēt! cietos vākos!!!

(Reply to this) (Parent)

būlciņas!

(Reply to this) (Parent)

bet šis bija pašam pilnīgi skaidrs?

(Reply to this) (Parent)

Once a student went to the Zen Master and said, “My meditation is horrible!! I feel so distracted…. my legs hurt… sometimes I fall asleep. It is just horrible!!”

The teacher replied, “Don’t worry, it will pass.”

A week later, the student came back to his teacher and said, “My mediation is wonderful!! I feel so aware, so peaceful, so alive. It is just wonderful!!”

The master replied, “Don’t worry, it will pass.”

(Reply to this) (Thread)

:D bet ko darīt, ja ir 1) variants and it is lasting for several years already?? :(

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bļeģ, nu kā lai es zinu, tev teica "Don't worry" značit "Don't worry".

(Reply to this) (Parent)

Ja varu saņemties, tad meditēju uz šo lietu. Zīmēju bildītes. Taisu sarakstu ar pašiem miniatūrākajiem soļiem, ko varētu izveikt šajā uzdevumā. Ja uzdevumu devis kāds cits, rakstu vaicājošus un precizējošus e-pastus, kas ļautu saprast, kāpēc neredzu galu vai malu. Visbiežāk vienkārši ciešu un ar nolemtību domāju, kāpēc es no šīs lietas netieku ārā.

nekoncentrēju - pārslēdzos uz citu darbu, kurš tajā brīdī šķiet saistošāks un tāpēc patīkamāk (fokusētāk) izdarāms. Deviņi amati...

(Reply to this) (Thread)

es arī tā daru, bet tas viens vienmēr paliek pāri, un tad iestājas pukstā aprakstītā problēma

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, tad sakož zobus un čerez ņemogu. Vai arī - ja vēl ir laiks - tad atsaka, kancelē izpildi.

(Reply to this) (Parent)

ejam labāk iedzert un parunāt par prokrastināciju

laiks piespiež. pašai grūti.

Nekā.

nu. jā. man arī ir šitāda problēma. tā īsti pat nezinu, kā vispār sevi motivēt uz jebko. tā vietā nodarbojos ar huiņu. nē nu, kaut kā ar milzu mokām, piespiešanos, cauri nevarim, under protest, also, in this for the money tie darbi pārsvarā eventually tiek apdarīti. bet nu, tā nav dzīve, par mani neviens bērēs neteiks, ka "nodzīvoja raženu darba mūžu". *nopūšas*
*also, gaida vakaru, kad varēs iet ārā*

Vienīgā motivācija ir dedlaini un sankcijas.

noofēns. like a charm!

(Reply to this) (Thread)

flux (prozac)

(Reply to this) (Parent)

Man ir otrada problema - es ta fokusejos, ka aizmirstu visu un nedzirdu neko ! Nu, aizsezos lidz velam vakaram rakstot, man liekas, katram savs krusts

O! Burvīgs jautājums.

Gaišajās dienās es visatāda, meditēju un fokusēti daru darāmo, jo man patīk un iet un viss labi,
izdomāju rewardus un pauzes un neizšķīstu tūkstoš niekos.
Sliktajās dienās mani motivè vien:
- kauns piečakarēt;
- kauns atdot sūdu;
- čungurs.

Pavisam sliktajās uz visu ir pajāt un ja vien pašas saprāts nav izdzisis un tuvākais ir vērīgs, tad tās dienas es nokāpju no radara, savācos un rebootojos vai nu uz labajām, oder “normālajām”.

Bet radošs darbs, tur šitais ir NORMĀLI un tā jābūt un neslāni sevi. Par daudz tajās krokās sadzīts, jāizrubî trokšņi: vai nu ar Kanta metodi vai meditīren.
Smadzenes nav virpa, negriež no 9-17, mēs neesam “produktīvi”, varam būt vien “efektīvi.”

(Reply to this) (Thread)

paldies

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, nu es vēl padomāju un daudz ko atcerējos- vismaz es, pirmajos frīlancēšanas gados ļoti centos "darīt vairāk/daudzāk/visu" un "darīt visu laiku", apgājos pret to visu procesu kā pret mehānisku darbu, kur es sacenšos ar nezināmiem "citiem", kuri "noteikti ir ātrāki par mani."

Tas pārgāja, bet nācās arī pārdefinēt to saņemšanos/motivāciju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu labi, tajā posmā jau es arī vairs neesmu, un labi, ka tā

(Reply to this) (Parent)

Bailes, kauns, mirstīguma apzināšanās.

(Reply to this) (Thread)

kādreiz strādāja arī uz mani

(Reply to this) (Parent)

vo vo. agrāk strādāja uz mani "kauns atdot sūdu", "kauns piečakarēt citu cilvēku", bet tagad vairs nekā. Ja mazliet palasa Nīči apvienojumā ar reliģiskiem tekstiem, tad šāda veida motivācija pamazām sāk izkūpēt. Mirstīguma apzināšanās? Jā, kad reāli fiziski jutīšu badu vai lielu aukstumu mīnusos, tad droši vien fiziskās sajūtas mani motivēs.

(Reply to this) (Parent)

Vajadzība pēc naudas, profesionālais lepnums, dažreiz meloju sev par making a difference, bet arī dedlaini palīdz un pašizdomāti rewards.

Tieši vakar domāju par tiem garajiem, monotonajiem darbiem - tas ir kā apēst ziloni: pa gabaliņam vien. Man kādreiz palīdzēja strādāt pa 25 min segmentiem ar 5 minūšu pauzi. Un tajās 5 minūtēs bija grūti nedomāt par uzdevumu, bet tas baigi palīdzēja sakoncentrēties nākamajam segmentam. Tajā 5minūtē var uztaisīt dzērienu, izlocīt kājas vai pastaipīties, pakrāsot krāsojamās lapas, palasīt kaut ko ar darbu nesaistītu.

viens reāls padoms. lietot dedlainus. visam. vienmēr. nekas tā nepalīdz fousēt domas kā nāves līnija, kas tuvojas.

ja man dajebko kāds kolēga palūdz izdarīt, es vienmēr pretī palūdzu piešķirt man dedlainu.

(Reply to this) (Thread)

HAHAHAHAHA tu tiešām iedomājies, ka es strādāju bez dedlainiem?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man ir daži kolēģi, kas brīnās, tipa nu kam tev dedlains ņem un dari vienkārši un gatavs.

(Reply to this) (Parent)

izklausās gandrīz it kā būtu jāmaina nodarbošanās.

(Reply to this) (Thread)

uz tādu, kur nav vajadzīga domāšana?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vai ne?

jeb varbūt vnk apnicis tas, ko strādā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

visam, ko es daru, ir kopīgs tikai viens – domāšana :)

(Reply to this) (Parent)

es vispār domāju, vai tas nav tas slavenais vecums un sinapšu atslābums – jo rutīnas tāskus, pat krietni radošus, ir dafiga vieglāk darīt, nekā jebko, kas jāizdomā no jauna

(Reply to this) (Parent) (Thread)

droši vien!

(Reply to this) (Parent)