|
Jun. 28th, 2018|06:35 pm |
O! Burvīgs jautājums.
Gaišajās dienās es visatāda, meditēju un fokusēti daru darāmo, jo man patīk un iet un viss labi,
izdomāju rewardus un pauzes un neizšķīstu tūkstoš niekos.
Sliktajās dienās mani motivè vien:
- kauns piečakarēt;
- kauns atdot sūdu;
- čungurs.
Pavisam sliktajās uz visu ir pajāt un ja vien pašas saprāts nav izdzisis un tuvākais ir vērīgs, tad tās dienas es nokāpju no radara, savācos un rebootojos vai nu uz labajām, oder “normālajām”.
Bet radošs darbs, tur šitais ir NORMĀLI un tā jābūt un neslāni sevi. Par daudz tajās krokās sadzīts, jāizrubî trokšņi: vai nu ar Kanta metodi vai meditīren.
Smadzenes nav virpa, negriež no 9-17, mēs neesam “produktīvi”, varam būt vien “efektīvi.” |
|