Visi raksta par negaisu, es arī gribu. Bija negaiss, jā! Zibeņoja, ducināja, un lietus lāses sitās pa palodzi. Viss, es uzrakstīju, hiphipurā.
Šodien, nu jau vakar, Mīļajam bija dz.d., es uzcepu medus kūku. Ai, un aizmirsu nopirkt svecītes, aizmārša. Nekas, nākošgad.
Medus kūku cepu nu jau otro reizi, dikti feina recepte, viegla, šausmonīgi ņammīga, vienīgi laikietilpīgi, bet rezultāts ir tā vērts!
Un tagad gulēt, čau!

Miegā sajutu buču, patīkama, ikrīta, uzmanīga, silta un manējā, uz sekundes desmito daļu pamodos un tad atkal aizmigu. Viņš aizgāja uz darbu, es turpināju gulēt. Nesen pamodos, pirmdienas man ir brīvas, jā. Esmu atpūtusies, izgulējusies, spēkpilna, derētu kaut ko padarīt. Varbūt sākt ar mājas kārtošanu, dušu un brokastīm.
 Man jānopērk pildspalva, jo divām foršākām beigusies tinte, beidzās vienā dienā, abām. Un zīmuli arī, jo savu esmu pazaudējusi. Pazaudēju savu mīļāko zīmuli. Es ļoti reti kaut ko pazaudēju, ja pazaudēju, tas parasti atrodas pats par sevi, tiklīdz beidzu to meklēt, bet, ja tomēr neatrodas, tad kaut kas ļoti derīgs un man mīļš. Un vēl man vajag apmēram 1kg plastilīna.