Sviesta Ciba |

Chloroform Sauna (

martcore) rakstīja,
@ 2012-04-03 13:56:00

tādēļ šajā sakarā jautājums - vai privātīpašuma apjoma limitēšana (tobiš, cilvēkam nedrīkst būt vairāk par, teiksim, miljons dolāriem vērta īpašuma, naudā, zemē, vērtspapīros, etc) var sekmēt taisnīgāku naudas pārdali sabiedrībā?

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	unpy 2012-04-03 14:05 (saite)
	Domāt par īpašumu taisnīgu sadali ir tāda īpatnēja, bet nekaitīga nabadzīgu cilvēku izprieca:)) Varētu domāt, ka no taisnīgas naudas sadales kaut kas principiāli mainās, atgādināšu, ka mums ir tā retā iespēja atcerēties salīdzinoši taisnīgo privatizācijas sertifikātu sadali. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	sirdna 2012-04-03 14:15 (saite)
	atabraķ i paģeļiķ! /Poligrāfs Poligrāfovičs/ (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	petrovichs 2012-04-03 14:16 (saite)
	Par sertifikātiem - šis piemērs faktiski ir absolūts! :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	karuna 2012-04-03 15:08 (saite)
	Un kā vēl mainās. Jautājums ir tikai tajā, kā atrast pareizo līdzsvaru starp individuālajām un sabiedrības interesēm. Piemēram, Latvijas brīvais kapitālims ir kudiš mazražīgāks par Rietumeiropas sociālismu. Bet jautājums tiešām nav par individuālo, bet gan par kopējo sistēmas veiktspēju. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

sara
2012-04-03 14:11 (saite)

kur Tev intelektuālim šādi slima suņa murgi radās? Kam lemts rāpot nelidos- un viss. ja arī eidos nabagam 100 000 tkst kaut vai pēc gada viņš būs tur, kur bijis.

nauda ir enerģija, kas attaino mūsu apziņu tādā veidā parādōs materiālā dzīvē, ja nav pietiekami enerģijas nekad nebūs arī naudas, lai kā centies, Tu esi nolemts, karma tāda. Tā kā visa filozofija kaķim zem astes

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

petrovichs
2012-04-03 14:19 (saite)

Kauč kad, bet laikam pat vairākas reizes, esmu lasījis pētījumu rezultātus, kur pētnieki bija izpētījuši ciktur loteriju vinnētājus, kas vinnējuši lielus laimestus, nu tur miljonos. Lielākajā daļā gadījumu ļaudis jau pēc dažiem gadiem visu vinnestu bija notrallinājuši un faktiski bija nokrituši vēl zemāk, nekā pirms laimesta. Bet sākums parasti bija smuks - milzu māja, daudzas mašīnas, ballītes draugiem, nauda pa labi un pa kreisi u.t.t.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

sara
2012-04-03 14:26 (saite)

aga- es šo arī esmu kaut kur lasījusi. Tā vienkārši apriori notiek. Jo tā nauda tiek ieguldīta nu visās lietās, kas tiek uzskatītas par cool- nu tur Bentley, māja, ceļojumi, bet netiek pavairota vai gudri biznesā lietota, jo vienkārši tiem cilvēkiem nav dots un viss- viņi nemāk to darīt. Tas nav ne labi, ne slikti, viņiem vienkāŗšī dzīvē ir citas lietas, kas jāmācās.

ne par velti vecais labais, gudrais teiciens iedod labāk makšķeri, ne zivi ir pārbaudīts, ka darbojās daudz labāk nekā vienkārši kaut kā iedošāna vienkārši tāpat par velti

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	dominika 2012-04-03 15:02 (saite)
	ir patiesība, ka iedodod nabagam lielu naudu, tā ātri vien pazudīs, bet fatālistisks "nav dots" gan ir muļķības. vienkārši cilvēkam nav bijis iespejas iemācities, kā naudu pārvaldīt, ir pierasts dzīvot no algas līdz algai, vot i vsjo. nekādas tur "apziņas transformācijas" un "enerģijas karmiskie spoguļi", piedod. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	dunduks 2012-04-03 15:06 (saite)
	"apziņas transformācijas" un "enerģijas karmiskie spoguļi", protams, ir buļļa kakas, bet arī iemācīšanās nav Ņūtona binoms, pietiek ar nedaudz veselo saprātu (komplektā gan ar pietiekoši spēcīgu gribu visus lūdzējus un jauatrastos draugus&radus pasūtīt tālu, tālu). (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	dominika 2012-04-03 15:21 (saite)
	nuja. bet loterijas veiksme ne vienmēr apciemo tos, kam piemīt veselais saprāts un stingra griba. in fact, es uzdrošinos izteikt pieņēmumu, ka šādi ļaudis loterijās piedalās visai reti, jo veselajam saprtātam it kā vajadzētu diktēt to, ka tikt pie lielā laimesta ir maza iespēja. :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	dunduks 2012-04-03 15:30 (saite)
	touche :-) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

brock
2012-04-03 15:37 (saite)

Lūk patiesība. Es vienmēr, kad domāju nopirkt loterijas biļeti utt, vienmēr padomāju cik maza iespēja ko laimēt, ka tā arī nenopērku. Tai pat laikā zinu, ja man pēkšņi nez kādi miljoni nokristu, es to naudu izmantotu, lai iegūtu vēl vairāk naudas nevis notrallinātu. Ja vien tā summa uzreiz jau nesastādītu to summu, kuru esmu jau sen aprēķinājis, ka pat pie baigām inflācijām, man tā pietiktu lai aizvilktu viegli dzīvojot pat līdz 100 gadiem :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	petrovichs 2012-04-03 15:40 (saite)
	Gan jā, gan nē. Es piemēram, šobrīd piedalos Statoil momentloterijā, kur biļete tiek iedota katram, kurš ielej vismaz 30 litrus degvielas. Neenu, varētu arī nepiedalīties, to biļeti neņemot vai tūlīt izsviežot. Bet pirkt par naudu kādu biļeti - uz to neparakstos. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	dominika 2012-04-03 16:02 (saite)
	ja dod par brīvu tad jau cita lieta, kāpēc nepaņemt joka pēc (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	petrovichs 2012-04-03 16:03 (saite)
	Ņemu. Reklāmā ir teikts, ka vinnē katra piektā biļete, bet man laikam mūždien gadās tikai ceturtā vai sestā ;-)) Tas vedina uz domām, ka loterijas nav manas stihijas un es pie naudas varu tikt tikai strādājot. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	biezpientaure 2012-04-03 17:25 (saite)
	pie kases: Degviela piektajā, un esiet laipni, dodiet piekto biļeti! (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

karuna
2012-04-03 15:21 (saite)

Saprātīga sociālā sistēma var būt vislabākā makšķere, kāda vien iespējama. Viss atkarīgs no tā, kā tā ir izveidota un vai tā rada pareizo motivāciju.

Ieinteresēja dati par izglītības korelāciju ar bezdarba līmeni. Šķiet, ka bezmaksas augstākā izglītība nozīmē viszemāko bezdarbu. Tas gan attiecas tikai uz ES. Savukārt valstīs ar maksas augstāko izglītību (ar vai bez budžeta grupām) bezdarba līmenis ir krietni augstāks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	petrovichs 2012-04-03 15:56 (saite)
	Atliek nopūsties, ka Latvijā sociālā sistēma ir tāla no saprātīguma :( Ir izveidojies vesels slānis, kas labāk kaut kā vilks dzīvi no pabalstiem, nekā strādās. Kaut kas tajā ir principiāli nepareizi. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	martcore 2012-04-03 16:05 (saite)
	tā ir sociālisma ēnas puse, un ar to neko nevar padarīt var mikromenedžēt kaut kā, vienīgais (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	(Anonīms) 2012-04-03 15:59 (saite)
	paskatoties uz pāķu un mikrorajonu iedzīvotāju tipu masu, rodas šaubas, vai bezmaksas augstākā izglītība tur spētu ko mainīt... (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	petrovichs 2012-04-03 16:06 (saite)
	Savā ziņā varu piekrist. Vidējā izglītība mums joprojām ir bezmaksas, bet arvien pieaug to jauniešu īpatsvars, kuri paliek ar pamatskolas izglītību. Un ne jau tāpēc, ka būtu jāstrādā un jāpelna iztika, vai arī nebūtu apģērba, kuru uz skolu vilkt. Vnk nemācās un viss. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	martcore 2012-04-03 16:04 (saite)
	"Šķiet, ka bezmaksas augstākā izglītība nozīmē viszemāko bezdarbu" ------------------ nope, bezdarbs ir saistīts ar pirktspēju un kopējo naudas kopumu valstī (bezdarbs tupa ir tāpēc, ka bankrotē uzņēmumi) savukārt, neviens netraucē te iegūt bezmaksas augstāko izglītību un piļīt tur, kur vairāk maksā (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

karuna
2012-04-03 16:31 (saite)

Ha, es vienu reizi mēģināju kaut daļēji atbalstīt ideju, ka paša indivīda attieksme var būt iemesls tam, ka viņš ir bez darba, nevis tikai makroekonomiskie cēloņi.

Bezmaksas izglītība ir Vācijā nevis Latvijā. Budžeta grupas tikai tāda māžošanās vien ir. Pat maksas grupās to, ko māca Latvijas augstskolās, par izglītību nevar saukt.

Nav arī manīts, ka daudz vāciešu piļītu uz Latviju (vai jebkuru citu valsti) pelnīt lielo rubli. Es patiesībā biju domājis Lielbritānijas cenu kāpumu par augstskolām, kas manuprāt ir ļoti nepareizs solis, it īpaši ņemot vērā jau tā lielās problēmas ar jauniešu sagatavotību dzīvei šajā valstī.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	(Anonīms) 2012-04-04 00:41 (saite)
	un , šķiet, patiesībā tas ir no otra gala - attīstītas valstis ar zemu bezdarba līmeni var atļauties bezmaksas ausgtāko . nevis otrādi. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	karuna 2012-04-04 03:25 (saite)
	Bet neatļaujas taču pat vēl bagātākas valstis par Vāciju. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	omeega 2012-04-04 23:01 (saite)
	Vai nevarētu būt tā, ka bezmaksas izglītība ir drīzāk labas, peļņu nesošas sistēmas (un tātad, zema bezdarba) sekas nevis cēlonis? Vai varbūt pat īstermiņa līdzeklis zema bezdarba sasniegšanā - kamēr mācās, tikmēr nav bezdarbnieks? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

karuna
2012-04-04 23:08 (saite)

Protams, ka nē. Tāpēc jau es devu piemēru ar Vāciju, kur pamatā izglītību var iegūt bez maksas. Vācija ir bagāta valsts, bet bagāta ir arī ASV ar maksas izglītību, vai Lielbritānija, kur maksa ir ierobežota, bet tomēr samērā augsta. Šobrīd ir globāla finanšu krīze, bet Vācija to praktiski nejūt un tur ir viszemākais bezdarbs (4 vai 5%), savukārt ASV un Lielbritānijā tas relatīvi ir diezgan augsts (8-10%).

Es vienkārši salīdzinu līdzīgas valsts, jo ir bezjēdzīgi salīdzināt tādas atpalicības kā Latviju un Baltkrieviju, lai gan tas darbojas arī šajā līmenī.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

karuna
2012-04-04 23:16 (saite)

Galu galā izglītība neprasa īpaši lielus līdzekļus. Ne vienmēr dārgākās universitātes ir tās labākās. Man ir pieredze ar ASV valsts augstskolām (community colleges), kas maksā pat lētāk nekā Latvijas augstskolas, bet kurās var iegūt ļoti labus rezultātus.

Ir nozares, kur arī Latvijā var iegūt labu izglītību (piemēram, medicīna), un pēc tam pamest Latviju, lai strādātu rietumos. Zemais augstskolu līmenis ir nevis naudas dēļ, bet vispārējo vērtību pagrimuma dēļ (korupcija, plaģiārisms). Kaut kādā ziņā pāreja uz privāto apmaksas modeli ir veicinājis šo degradāciju (nav tiešais iemesls, bet diezgan saistīts).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

karuna
2012-04-04 23:26 (saite)

>> Vai varbūt pat īstermiņa līdzeklis zema bezdarba sasniegšanā - kamēr mācās, tikmēr nav bezdarbnieks?

Šis ir ļoti interesants arguments. Pat ja tā būtu, tas nozīmē, ka krīzes laikā valsts vairāk iegulda nauda sociālajās programmās. Es īsti nezinu, vai Vācija to ir darījusi, bet jebkurā gadījumā tas būtu pozitīvi. Krīze beigsies un visi izglītotību ieguvušie ķersies pie jaunu uzņēmumu atvēršanas un būs vēl lielāka izaugsme.

Interesanti, ka Spānija (kurai atšķirībā no Grieķijas nebija budžeta deficīta, tas ir, nedzīvoja pāri saviem līdzekļiem), savu parādu uztaisīja tikai krīzes laikā, aizņemoties sociālajām programmām. Bet viņiem tas nestrādāja tik labi, un šobrīd bezdarbs ir ap 20%, bet jauniešu vidū pat 50%. Nu lūk, Spānijā augstskolas pamatā ir maksas pasākums (gan ar budžeta grupām, līdzīgi kā Latvijā). Tās arī ir atšķirības starp zivi un makšķeri. Ja par makšķeri būs jāmaksā, tad nabags nopirks zivi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	indulgence 2012-04-05 13:02 (saite)
	Nuss, lai Platōna ideālās sabiedrības pamatkoncepciju nodēvētu par "slima suņa murgiem", vai nu jābūt krietni pārākam par šo sengrieķi, jebšu... visai maz lasījušam un domājušam. Katram tā karma sava. :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

dejavu
2012-04-03 15:02 (saite)

Tas ir pret cilvēka dabu, značit nedarbosies.
Izdomās, ka slepšus saraust vairāk.

Komunisms jau arī nedarbojas, jo ir pret cilvēka dabu.
Cilvēkiem vienmēr gribēsies kaut ko "savu", viss tas "kolektīvais īpašums" un katram "pēc nopelniem" galīgi neaiziet.

Saņemt vairāk darot pēc iespējas mazāk jau ir tuvāk cilvēka dabai.

Bet tieši tāpat arī tīrs kapitālisms nekur nav realizējies, jo arī neņem vērā to, kā cilvēki patiesībā rīkojas, un tā vietā operē ar virtuālu homo economicus. Nu nav mums lineāras diskonta likmes un nepieņemam mēs absolūti informētus un vienmēr pragmatiskus lēmumus. Pieeja informācijai vienmēr būs asimetriska, līdz ar to novedīs pie sabiedrībai nelabvēlīgām sekām - varas sagrābšanas, manipulēšanas u.t.t.

(Atbildēt uz šo)

quasi
2012-04-03 15:36 (saite)

atbilde ir - jā, var. bet lai tas varētu notikt, ir ļoti daudzi nosacījumi. skaidrs, ka Bil Geic un citi miljardieru "kluba biedri" savās niecīgajās dzīvītēs nespēs iztērēt visu, kas viņiem stāv uzkrāts konvertējamās vai nekonvertējamās valūtās. to tikpat labi var atdot tiem, kam nav.

Ziemeļkorejā šo triku jau mēģināja izspēlēt - mainīja valūtas, un katrs varēja iemainīt ne vairāk kā x jaunās valūtas.

Bet, kā zināms, arī dārgajam līderim, līdz nāvei sitoties un apbraukājot valsti (mira, rūpējoties par valsti, kā zināms no oficiālām ziņām), rūpējoties par tās uzplaukumu, tā arī neizdevās likvidēt neoficiāli minētos 25% nabadzības, kuri oficiāli neeksistēja.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	sara 2012-04-03 15:38 (saite)
	Bils Geits no saviem 60 milj jau 30 milj ir ieguldījis labdarībā. Tā kā nevajag par Bilu Geitsu te. Pat Latvijā bibliotēkās saliktie datori ir Melindas un Bila Geitsu fonda finansēti. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	quasi 2012-04-03 15:45 (saite)
	nē, nu tas ka viņi kaut kādas labdarības taisa, tas jā, to es nepieminēju, bet tas būtu pārāk apjomīgs darbs, pētīt cik % miljardieru dod labdarībai. kaut kā jau sev dvēseles attaisnojums jārod... vnk Geits, jo viņu visi zina, nevis kkāds parasts vidusmēra miljardiers... (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	petrovichs 2012-04-03 15:54 (saite)
	Nau viņš vientuļš. Viņš darbojas kopā ar Vorenu Bafetu, bet ir vēl citi, kas labdarībai ļoti daudz ziedo. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

quasi
2012-04-03 16:01 (saite)

bļa, labi. kailie fakti lai runā ar savu dirsu mūsu interesēs:

Year Number of Billionaires Group’s Combined Net Worth
2012 1,226 $4.6 trillion

The greatest charity giveaway in history? 34 billionaires pledge half of their fortunes

Read more: http://www.dailymail.co.uk/news/article-1300336/34-billionaires-away-half-wealth.html#ixzz1qywB394Z

34 no tūkstoš divsimt, sanāk gandrīz trīs procenti!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	sara 2012-04-03 16:11 (saite)
	bet taisnība ir tā, ka vairāk tāda pareiza ziedojuma attieksme ir ASV, ja paskatās. Nu, piemēram, man šķiet tai pašā LV proporcionāli nu uz to mūsu turīgāko pilsoņu skaita ziedojumi labdarībai es pieņemu ir ļoti zemi. Tāpēc, ka EGO pārāk liels un vēl aizvien domā tikai par sevi. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

quasi
2012-04-03 16:14 (saite)

es domāju, ka ASV cilvēki tic godaprātam un pareiza administratīvā mehānisma eksistencei. mūsējie, paši ne vienmēr visu būdami godīgi nopelnījuši, zina, ka administratīvais mehānisms ir melnais pleķis, kurā var pazust daudz.

Nu, man nāk prātā Indriksons, kaut ko ar futbola skolām mēģina, arī Lembergs kaut ko mēģina no sporta aktivitātēm atbalstīt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	(Anonīms) 2012-04-03 18:37 (saite)
	ASV ziedoto naudu/materiaalo labumu ziedotaajs ieraksta nodoklhu deklaraacijaa un sanhem atpakalh no valsts. Ha. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	unpy 2012-04-03 17:28 (saite)
	Tiesa, tas kaut kā sakrita ar labdarības akciju MS virzienā no Latvijas puses:)) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	pinjons 2012-04-03 16:11 (saite)
	Par taisnīgumu grūti spriest, bet ir zinātnieki, kuriem ir viedoklis, ka lielāka sociālā nevienlīdzība rada lielākas šaizes. Un ja viņiem ir taisnība, tad man pajāt par taisnīgumu. http://www.ted.com/talks/richard_wilkinson.html (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	pinjons 2012-04-03 16:13 (saite)
	Un analfabētus, kuri man sāks skaidrot, ka PSRS nepastāvēja sociālā nevienlīdzība, es profilaktiski sūtu nahuj. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	biezpientaure 2012-04-03 20:26 (saite)
	miljons sev, miljons sievai, miljons sievasmātei, miljons sievastēvam, miljons meitai, miljons dēlam....saproti? (Atbildēt uz šo)

indulgence
2012-04-04 09:50 (saite)

Šaubos, vai privātīpašuma apjoma limitēšana ko kardināli mainītu. Lai gan, tīri teorētiski izklausās, ka situāciju uzlabotu - kā nekā naudas apjoms (ja vien vienkārši nedrukā papīrīšus) nepieaug straujāk par cilvēku skaitu, tb jo kādam vairāk miljonu, tad kāds cits tos zaudējis.

Man reiz iešāvās prātā, ka varbūt auglīgāk būtu, lai mazinātu mākslīgi kāpinātu sociālo nevienlīdzību un no tās izrietošo sabiedrības šķelšanos naidīgās grupās, būtu regulēt peļņas un darba apmaskas iespējas? Nu tipa, peļņa nedrīkst pārsniegt 20% - tb raus kaut miljardus, taču reāli ar prasmēm un jaudām, nevis ar 1000% uzcenojumu, izmantojot karteļa, monopola vai valsts nopirkšanas iespējas.
Savukārt darba apmaksa darba ņēmējam arī varētu tikt aprēķināta kā % no tā saražotās vērtības, tipa, ja tu savam darba devējam ienes mēnesī 10 000 naudiņas, tad 20% ir tavu prasmju un darba apmaksa, bet 80% paliek darba devējam, kurš gādā par klientūru, ražošanas līdzekļiem, mārketingu utt. Aber ja atalgojums ir labi ja 2-5% (nerunājot nemaz par klasisko postmioderno verdzbu, kur par dolāru nedēļā šuj tūkstošiem botu pāru) no pienesuma, tad to varētu uzskatīt par netaisnīgi samaksu. Kaut kā tā.
Diemžēl nekā no ekonomikas nesaprotu, tāpēc pieļauju, ka jebkurš 1. kursa exceļa students mani lepni par āmurgalvu var nosaukt un nevarēšu pretī neko pīkstēt.

(Atbildēt uz šo)

Navigate: