Sviesta Ciba |

Chloroform Sauna (

martcore) rakstīja,
@ 2012-04-03 13:56:00

tādēļ šajā sakarā jautājums - vai privātīpašuma apjoma limitēšana (tobiš, cilvēkam nedrīkst būt vairāk par, teiksim, miljons dolāriem vērta īpašuma, naudā, zemē, vērtspapīros, etc) var sekmēt taisnīgāku naudas pārdali sabiedrībā?

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	omeega 2012-04-04 23:01 (saite)
	Vai nevarētu būt tā, ka bezmaksas izglītība ir drīzāk labas, peļņu nesošas sistēmas (un tātad, zema bezdarba) sekas nevis cēlonis? Vai varbūt pat īstermiņa līdzeklis zema bezdarba sasniegšanā - kamēr mācās, tikmēr nav bezdarbnieks? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

karuna
2012-04-04 23:08 (saite)

Protams, ka nē. Tāpēc jau es devu piemēru ar Vāciju, kur pamatā izglītību var iegūt bez maksas. Vācija ir bagāta valsts, bet bagāta ir arī ASV ar maksas izglītību, vai Lielbritānija, kur maksa ir ierobežota, bet tomēr samērā augsta. Šobrīd ir globāla finanšu krīze, bet Vācija to praktiski nejūt un tur ir viszemākais bezdarbs (4 vai 5%), savukārt ASV un Lielbritānijā tas relatīvi ir diezgan augsts (8-10%).

Es vienkārši salīdzinu līdzīgas valsts, jo ir bezjēdzīgi salīdzināt tādas atpalicības kā Latviju un Baltkrieviju, lai gan tas darbojas arī šajā līmenī.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

karuna
2012-04-04 23:16 (saite)

Galu galā izglītība neprasa īpaši lielus līdzekļus. Ne vienmēr dārgākās universitātes ir tās labākās. Man ir pieredze ar ASV valsts augstskolām (community colleges), kas maksā pat lētāk nekā Latvijas augstskolas, bet kurās var iegūt ļoti labus rezultātus.

Ir nozares, kur arī Latvijā var iegūt labu izglītību (piemēram, medicīna), un pēc tam pamest Latviju, lai strādātu rietumos. Zemais augstskolu līmenis ir nevis naudas dēļ, bet vispārējo vērtību pagrimuma dēļ (korupcija, plaģiārisms). Kaut kādā ziņā pāreja uz privāto apmaksas modeli ir veicinājis šo degradāciju (nav tiešais iemesls, bet diezgan saistīts).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

karuna
2012-04-04 23:26 (saite)

>> Vai varbūt pat īstermiņa līdzeklis zema bezdarba sasniegšanā - kamēr mācās, tikmēr nav bezdarbnieks?

Šis ir ļoti interesants arguments. Pat ja tā būtu, tas nozīmē, ka krīzes laikā valsts vairāk iegulda nauda sociālajās programmās. Es īsti nezinu, vai Vācija to ir darījusi, bet jebkurā gadījumā tas būtu pozitīvi. Krīze beigsies un visi izglītotību ieguvušie ķersies pie jaunu uzņēmumu atvēršanas un būs vēl lielāka izaugsme.

Interesanti, ka Spānija (kurai atšķirībā no Grieķijas nebija budžeta deficīta, tas ir, nedzīvoja pāri saviem līdzekļiem), savu parādu uztaisīja tikai krīzes laikā, aizņemoties sociālajām programmām. Bet viņiem tas nestrādāja tik labi, un šobrīd bezdarbs ir ap 20%, bet jauniešu vidū pat 50%. Nu lūk, Spānijā augstskolas pamatā ir maksas pasākums (gan ar budžeta grupām, līdzīgi kā Latvijā). Tās arī ir atšķirības starp zivi un makšķeri. Ja par makšķeri būs jāmaksā, tad nabags nopirks zivi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: