Sviesta Ciba |

Chloroform Sauna (

martcore) rakstīja,
@ 2012-04-03 13:56:00

tādēļ šajā sakarā jautājums - vai privātīpašuma apjoma limitēšana (tobiš, cilvēkam nedrīkst būt vairāk par, teiksim, miljons dolāriem vērta īpašuma, naudā, zemē, vērtspapīros, etc) var sekmēt taisnīgāku naudas pārdali sabiedrībā?

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

karuna
2012-04-03 15:21 (saite)

Saprātīga sociālā sistēma var būt vislabākā makšķere, kāda vien iespējama. Viss atkarīgs no tā, kā tā ir izveidota un vai tā rada pareizo motivāciju.

Ieinteresēja dati par izglītības korelāciju ar bezdarba līmeni. Šķiet, ka bezmaksas augstākā izglītība nozīmē viszemāko bezdarbu. Tas gan attiecas tikai uz ES. Savukārt valstīs ar maksas augstāko izglītību (ar vai bez budžeta grupām) bezdarba līmenis ir krietni augstāks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	petrovichs 2012-04-03 15:56 (saite)
	Atliek nopūsties, ka Latvijā sociālā sistēma ir tāla no saprātīguma :( Ir izveidojies vesels slānis, kas labāk kaut kā vilks dzīvi no pabalstiem, nekā strādās. Kaut kas tajā ir principiāli nepareizi. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	martcore 2012-04-03 16:05 (saite)
	tā ir sociālisma ēnas puse, un ar to neko nevar padarīt var mikromenedžēt kaut kā, vienīgais (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	(Anonīms) 2012-04-03 15:59 (saite)
	paskatoties uz pāķu un mikrorajonu iedzīvotāju tipu masu, rodas šaubas, vai bezmaksas augstākā izglītība tur spētu ko mainīt... (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	petrovichs 2012-04-03 16:06 (saite)
	Savā ziņā varu piekrist. Vidējā izglītība mums joprojām ir bezmaksas, bet arvien pieaug to jauniešu īpatsvars, kuri paliek ar pamatskolas izglītību. Un ne jau tāpēc, ka būtu jāstrādā un jāpelna iztika, vai arī nebūtu apģērba, kuru uz skolu vilkt. Vnk nemācās un viss. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	martcore 2012-04-03 16:04 (saite)
	"Šķiet, ka bezmaksas augstākā izglītība nozīmē viszemāko bezdarbu" ------------------ nope, bezdarbs ir saistīts ar pirktspēju un kopējo naudas kopumu valstī (bezdarbs tupa ir tāpēc, ka bankrotē uzņēmumi) savukārt, neviens netraucē te iegūt bezmaksas augstāko izglītību un piļīt tur, kur vairāk maksā (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

karuna
2012-04-03 16:31 (saite)

Ha, es vienu reizi mēģināju kaut daļēji atbalstīt ideju, ka paša indivīda attieksme var būt iemesls tam, ka viņš ir bez darba, nevis tikai makroekonomiskie cēloņi.

Bezmaksas izglītība ir Vācijā nevis Latvijā. Budžeta grupas tikai tāda māžošanās vien ir. Pat maksas grupās to, ko māca Latvijas augstskolās, par izglītību nevar saukt.

Nav arī manīts, ka daudz vāciešu piļītu uz Latviju (vai jebkuru citu valsti) pelnīt lielo rubli. Es patiesībā biju domājis Lielbritānijas cenu kāpumu par augstskolām, kas manuprāt ir ļoti nepareizs solis, it īpaši ņemot vērā jau tā lielās problēmas ar jauniešu sagatavotību dzīvei šajā valstī.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	(Anonīms) 2012-04-04 00:41 (saite)
	un , šķiet, patiesībā tas ir no otra gala - attīstītas valstis ar zemu bezdarba līmeni var atļauties bezmaksas ausgtāko . nevis otrādi. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	karuna 2012-04-04 03:25 (saite)
	Bet neatļaujas taču pat vēl bagātākas valstis par Vāciju. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	omeega 2012-04-04 23:01 (saite)
	Vai nevarētu būt tā, ka bezmaksas izglītība ir drīzāk labas, peļņu nesošas sistēmas (un tātad, zema bezdarba) sekas nevis cēlonis? Vai varbūt pat īstermiņa līdzeklis zema bezdarba sasniegšanā - kamēr mācās, tikmēr nav bezdarbnieks? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

karuna
2012-04-04 23:08 (saite)

Protams, ka nē. Tāpēc jau es devu piemēru ar Vāciju, kur pamatā izglītību var iegūt bez maksas. Vācija ir bagāta valsts, bet bagāta ir arī ASV ar maksas izglītību, vai Lielbritānija, kur maksa ir ierobežota, bet tomēr samērā augsta. Šobrīd ir globāla finanšu krīze, bet Vācija to praktiski nejūt un tur ir viszemākais bezdarbs (4 vai 5%), savukārt ASV un Lielbritānijā tas relatīvi ir diezgan augsts (8-10%).

Es vienkārši salīdzinu līdzīgas valsts, jo ir bezjēdzīgi salīdzināt tādas atpalicības kā Latviju un Baltkrieviju, lai gan tas darbojas arī šajā līmenī.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

karuna
2012-04-04 23:16 (saite)

Galu galā izglītība neprasa īpaši lielus līdzekļus. Ne vienmēr dārgākās universitātes ir tās labākās. Man ir pieredze ar ASV valsts augstskolām (community colleges), kas maksā pat lētāk nekā Latvijas augstskolas, bet kurās var iegūt ļoti labus rezultātus.

Ir nozares, kur arī Latvijā var iegūt labu izglītību (piemēram, medicīna), un pēc tam pamest Latviju, lai strādātu rietumos. Zemais augstskolu līmenis ir nevis naudas dēļ, bet vispārējo vērtību pagrimuma dēļ (korupcija, plaģiārisms). Kaut kādā ziņā pāreja uz privāto apmaksas modeli ir veicinājis šo degradāciju (nav tiešais iemesls, bet diezgan saistīts).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

karuna
2012-04-04 23:26 (saite)

>> Vai varbūt pat īstermiņa līdzeklis zema bezdarba sasniegšanā - kamēr mācās, tikmēr nav bezdarbnieks?

Šis ir ļoti interesants arguments. Pat ja tā būtu, tas nozīmē, ka krīzes laikā valsts vairāk iegulda nauda sociālajās programmās. Es īsti nezinu, vai Vācija to ir darījusi, bet jebkurā gadījumā tas būtu pozitīvi. Krīze beigsies un visi izglītotību ieguvušie ķersies pie jaunu uzņēmumu atvēršanas un būs vēl lielāka izaugsme.

Interesanti, ka Spānija (kurai atšķirībā no Grieķijas nebija budžeta deficīta, tas ir, nedzīvoja pāri saviem līdzekļiem), savu parādu uztaisīja tikai krīzes laikā, aizņemoties sociālajām programmām. Bet viņiem tas nestrādāja tik labi, un šobrīd bezdarbs ir ap 20%, bet jauniešu vidū pat 50%. Nu lūk, Spānijā augstskolas pamatā ir maksas pasākums (gan ar budžeta grupām, līdzīgi kā Latvijā). Tās arī ir atšķirības starp zivi un makšķeri. Ja par makšķeri būs jāmaksā, tad nabags nopirks zivi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: