Sviesta Ciba |

Chloroform Sauna (

martcore) rakstīja,
@ 2010-04-27 15:38:00

svenskterora koments pie svenskterora posta man lika atcerēties interesantu problēmjautājumu

ko atbildēt potenciālajam darba devējam, kurš uzdod jautājumu "cik lielu algu jūs gribētu saņemt?"
vismaz man visu šo laiku ir bijusi tikai viena atbilde uz šo jautājumu: es gribētu mēnesī saņemt astoņus tūkstošus četrsimt divdesmit septiņus latus pēc nodokļiem

a ko vēl var uz šādu jautājumu atbildēt?
tāpat viņš maksās tik, cik uzskatīs par vajadzīgu, vai arī vienkārši VARĒS samaksāt no plānotā algu budžeta

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	tiesibsargs 2010-04-27 15:52 (saite)
	word, baby! šito es izmantošu!!! (Atbildēt uz šo)

	meness_berns 2010-04-27 15:52 (saite)
	Es kā darba devējs atkal nekad nesaprotu intervējamo, kas pie šī jautājuma sāk dzīt teātri. Loģiski, ka man kā menedžmenta pārstāvim ir galvā kāda amplitūda un ja man ir, piemēram, četri kandidāti, tad man pēc tam ir vieglāk savilkt plusus un mīnusus, vai dārgāku, bet kvalificētāku, vai švakāku, bet lētāku... (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	martcore 2010-04-27 15:55 (saite)
	tak nevajag drāzt kamieli, pasaki, cik tu vari samaksāt, un es pats izdomāšu esmu ar mieru vai nē :) viss atrisinās desmit sekunžu laikā a to tur abas puses kaut ko stostās (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	zhagata 2010-04-27 16:04 (saite)
	vai ne! (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	affair 2010-04-27 16:44 (saite)
	huiņa jau ir tajā, ka darba devējs par defōltu pieņem, ka tas, kurš prasa vairāk, ir krutāks, tāpēc esmu apņēmies turpmāk intervijās saukt astronomiskus ciparus. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	martcore 2010-04-27 16:47 (saite)
	+ vēl neliels jorkšīras grāfistes akcents - un lieta darīta! (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	affair 2010-04-27 16:55 (saite)
	vēl vēlams teikt nevis "astoņus tūkstošus", bet "astoņdesmit simtus" (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

misame
2010-04-27 17:10 (saite)

Ja ir runa par Jorkšīras grāfisti, tad nē, jo (http://en.wikipedia.org/wiki/English_numerals)

In British usage, this style is common for multiples of 100 between 1,000 and 2,000 (e.g. 1,500 as "fifteen hundred") but not for higher numbers.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	affair 2010-04-27 17:18 (saite)
	tieši tāpēc! (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	rediiss 2010-04-27 15:54 (saite)
	ghh nu pēc šādas atbildes tev vai nu pateiks paldies vai pasmiesies par asprātīgo joku un palūgs atbildēt nopietni. imho, jautājuma mērķis ir noskaidrot, vai tu spēj novērtēt, cik tavs darbs ir vērts. tipa tā kā nesen ziņās intervēja skolniekus, cik tu gribētu pelnīt. sīkie tādas ministru algas sauca. :) (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	martcore 2010-04-27 15:56 (saite)
	kā es varu novērtēt darbu, kuru vēl neesmu strādājis nevienu sekundi? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

pet
2010-04-27 16:03 (saite)

Tu vari novērtēt savas citas opcijas.
Piemēram, ja Tu esi kvalificēts strādāt arī citā, 2x deficītākā amatā, kur maksā 2x vairāk nekā uzņēmums Tev grasās piedāvāt, nu tad tu nav ko šķiest vienam otra laiku.

Pat ja Tevi apstākļi spiestu un tu būtu ar mieru nākt tur strādāt, vienalga neesi īsti piemērots šim amatam, jo pie pirmās iespējas aiziesi uz savu 'pareizo' profesiju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

martcore
2010-04-27 16:08 (saite)

tās visas ir kaut kādas mistiskas iespējamības
es vienreiz pirms dažiem gadiem nopietni atbildēju uz šādu jautājumu

es: davai 400 Ls mēnesī
darba devējs: mēs varam 350 Ls

un būtiski šeit ir tas, kā šo darbu novērtē darba devējs, viņš tāpat labāk zin par mani, ko viņš pats grib
būtu uzreiz pateicis 350 Ls mēnesī, būtu aiztaupīta lieka dialoga rindiņa

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

pet
2010-04-27 16:14 (saite)

Nē, nebūtu; Pilnīgi reāli, ka ja Tu teiktu ka gribi 300, tad viņš teiktu, ok, nāc rīt strādāt.
Mīnusā - ekstra dialoga rindiņa;
Plusā - 1000 LVL/gadā ietaupījums (ņemot vērā darbadevēja nodokļu izmaksas utml).

Pilnīgi iespējams arī būtu, ka ja Tu teiktu "davai 350", tad viņš teiktu "varam 300"...

Ja skatās uz nelielajiem uzņēmumiem Latvijā (<50 cilv), tad lielai daļai ir šādas neregulāras algu sistēmas; Ja ir sakārtota sistēma, tad atkal tur citi argumenti (līdzīgi kā es sākumā rakstīju, lai filtrētu galīgi neatbilstošos)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	martcore 2010-04-27 16:16 (saite)
	tā būtu ļoti slikta menedžmenta stratēģija, jo es taču agri vai vēlu tāpat uzzinātu, cik saņem mani kolēģi par līdzīgu darbu, un rastos ļoti nepatīkama situācija visiem (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	pet 2010-04-27 16:23 (saite)
	Savi mīnusi, protams, ir. Tomēr gandrīz visām Latvijas ne-birokrātiskajām firmām ir "slepenās" algas un būtiskas algu atšķirības par vienu un to pašu funkciju. Arī ārpus Latvijas daudzos darba tirgos (kautvai ASV) šāda attieksme ir izplatīta. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	martcore 2010-04-27 16:28 (saite)
	tici man, agri vai vēlu viss izlien gaismā es zinu šo situāciju, jo agrā jaunībā pats tādu esmu pieredzējis (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

pet
2010-04-27 16:54 (saite)

Nu, izlien reizēm gaismā, un?
Pat HR mācībgrāmatās vienmēr ir kāda nodaļa vai divas šī jautājuma analīzei; bet nu rezultāts anyway ir tāds, kāds ir; lielās firmas bieži cenšas formalizēt algu sistēmu, bet nelielajās firmās Latvijā šo risku parasti uzņemas (apzināti, vai neapzināti). Nu un ja nāk gaismā, nu tad paskandalējas, varbūt kādam nomaina algu, varbūt kāds aiziet, nu un dzīvo tālāk..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	zimbabve 2010-04-27 16:17 (saite)
	Ja uzreiz būtu pateicis, darba devējs nekautrētos izmantot iespēju nodzīt summu zemāk. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	martcore 2010-04-27 16:17 (saite)
	koments virs tevis (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	begemots 2010-04-27 16:06 (saite)
	nu, ja tu esi strādājis līdzīgu darbu un vispār orientējies cik lielu algas amplitūdu šai darbā mēdz saņemt, tad nevajadzētu būt problēmām. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

martcore
2010-04-27 16:10 (saite)

pat pie identiska darba uzņēmumiem mēdz būt pavisam dažādas finansiālās iespējas
un tas, ka darba devējs mocas ar jautājumu "cik man maksāt, da huj zin, cik man maksāt, es pats neko nesaprotu, laikam esmu sūdīgs menedžeris, etc", nu, tās visas jau nu toč nav manas problēmas, un man nav par tām jādomā citu vietā, kuriem ir PIENĀKUMS par tām domāt

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	brock 2010-04-27 16:21 (saite)
	Man divi dažādi uzņēmumi, abos darīju tieši to pašu un abos apjomi bija plus mīnus vienādi, alga atšķīrās 2 reizes. Tā ka tavs teiktais ir absolūti aplams. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	martcore 2010-04-27 16:26 (saite)
	vai arī, es esmu rakstījis kādos piecos-sešos preses izdevumos, un honorārs par identisku zīmju skaitu/ieguldīto darbu visos ir bijis dažāds (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	begemots 2010-04-27 16:40 (saite)
	so? amplitūda vienkārši liela. tas nemaina to, ka tev ir kāda nojausma, kā šo darbu vidēji industrijā vērtē. tev, protams, var paveikties ar dubultu cenu (vai drīzāk nepaveikties ar mazāku), bet ja tev ir pietiekami daudz info, tad vajadazētu varēt arī saprast, cik ir adekvāti. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

martcore
2010-04-27 16:45 (saite)

nu kā amplitūda?
amplitūda ir tāda, ka tu vari skrūvēt uzgriezni katlumājā, un vari skrūvēt uzgriezni ferrari rūpnīcā
jebkurā variantā uzgrieznis ir jāuzskrūvē LABI un ar tikpat lielu ATBILDĪBAS sajūtu
es drīzāk varu saprast to, ka katlumājai nav tik lielas naudas kā ferrari rūpnīcai, es ar to mierīgi varu rēķināties, taču kaut ko skaitļot un pētīt šo divu uzņēmumu audita pārskatus šajā ziņā pat netaisos

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	affair 2010-04-27 16:52 (saite)
	nē, pilnīgi nepareizi. darba intervijā šāds jautājums liek novērtēt to, cik, tavuprāt, potenciālais darba devējs spēj tev maksāt. uzvarētājs ir tas, kurš spēj izdarīt pašu trāpīgāko minējumu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	rediiss 2010-04-27 16:58 (saite)
	nu, tas ir gadījumā, kad tev kājās kovboja zābaki un darba devējs ļoti tevi grib :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

rediiss
2010-04-27 16:54 (saite)

kamēr atgāju, tikmēr manā vietā jau atbildējuši :)
nu, man bija situācija. cik gribi - 300 - ok, tad būs 350 un nākotnē vairāk. un bija arī vairāk. tai pat laikā man liekas, ka diezvai citā kantorī par līdzvērtīgu darbu tik daudz maksātu :) protams, es nezinu, cik saņem, teiksim, pārdevēja maksimā. bet ja es gribētu uz turieni doties, droši vien painteresētos.
algu nosaukšanas sakarā mani ir yāds jautājums - kāpēc darba devējs pats nenosauc algu jau vakances sludinājumā, bet gan stāsta par konkurētspējīgu atalgojumu utml bullšitu, kas mani, personīgi, uzvelk :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

dusk
2010-04-27 18:05 (saite)

Tikai nevajaga. Neviens nesauca nekādas ministrijas algas. Visi sauca ar cik pietiktu un viens džeks nosauca vidusmēra Eiropas algu ar ko varētu braukāt ar volvo, iepirkt māju mūzā laikā un sakrāt kaut ko vecumdienām! Nesaprotu Kāpēc cilvēki novērtē naudu tikai savos makos. Nepieduruties pat darba devēja skatpunkts un ņēmēja. Te nav Etiopija un preces, pakalpojumi ar kārtu maksā tik cik Eiropā. Turklāt mums viss ir maksas, pat medicīna (to bezmaksas tuftu pat nepieminēt var).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	rediiss 2010-04-27 18:10 (saite)
	emm, nēnu, es arī gribu, lai man ir vidusmēra eiropieša alga :) nu. ko es ar šo savu gribēšanu varu tālāk darīt? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	dusk 2010-04-27 18:14 (saite)
	Neko. Tāda ar bija intervija. Par fantāzijām un cerībām. A jaunieši, lai brauc vnk prom no šitās Brīnumzemes. Stājas un domā par UNI izglītību ārpus lv. Protams ne visas der, jo tur arī visādas kaktu UNI pietiek. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	pet 2010-04-27 16:07 (saite)
	Piemēram šeit par to smuki rakstīts: http://blog.penelopetrunk.com/2003/12/11/4-tips-for-salary-negotiation/ No jebkuras teorijas par kaulēšanos utml, principā ir izdevīgāk lai otrs papriekšu nosauc savu ciparu; tāpēc arī visi HR cilvēki to dara. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	martcore 2010-04-27 16:10 (saite)
	protams, protams bet es uzskatu, ka cipara nosaukšana absolūti ietilpst darba devēja kompetencē (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	tiesibsargs 2010-04-27 16:37 (saite)
	bļa, cik tu precīzi un kompakti izpaudi acīmredzamo lietu, kuru, šķiet, lielākā daļa darba devēju Latvijā nesaprot vai negrib saprast. un man, godīgi sakot, par tādiem darba devējiem nerodas labs iespaids. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	brock 2010-04-27 16:36 (saite)
	hehe būtu šādu lietu izlasījis pirms pirmā darba meklēšanas, noteikti daudz gudrāks būtu un neļautu sevi čakarēt :D Tagad protams jau pats esmu daudz gudrības samācījies tīri no pieredzes meklējot darbu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

karuna
2010-04-27 17:47 (saite)

Šis jau ir vistuvāk īstajai pieejai. Alga ir kaulēšanās no sākuma līdz beigām. Pat ja cilvēkam ir 3 bērni mājās un naudu vajag, lai nebūtu jāmirst badā, nedrīkst nonākt lūdzēja lomā. Ir jābūt neatkožamam blefotājam. Jāizrāda interese par darbu, bet nevar teikt, ka es jau meklēju darbu mēnešiem. Jāizliekas, ka viss ir kārtībā, pat ja nav darba, tad nav problēmu to atrast, un es šajā uzņēmumā tikai gribu strādāt, ka tuvāk mājām u.tml. Jāzina arī adekvāts sākuma cipars un nevajag bez cīņas padoties, ja piedāvā pārāk zemu summu. Jāprot pamatot, it kā nosaucot reālus piemērus no citiem uzņēmiem, kāpēc par pārāk zemu summa normālu strādnieku viņi nedabūs, tā ka viņiem no tā būs tikai zaudējumi utt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	torch 2010-04-27 16:12 (saite)
	Ārzemēs daudz kur jau sludinājumā raksta, cik viņi ir gatavi piedāvāt (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	martcore 2010-04-27 16:13 (saite)
	tas ir tikai normāli un aiztaupa laiku visiem (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

brock
2010-04-27 16:19 (saite)

nu tur ir koks ar diviem galiem. No vienas puses augsts cipars piesaistīs daudz liekus kandidātus, kas ne tuvu neder, bet iet uz to milzu ciparu. Pamazs cipars atkal atbirdinās daudzus iespējams labus darbiniekus, kas uz to brīdi varbūt nav gluži trūkumcietējs un tik ļoti nerausies uz to darba piedāvājumu.
Imo pirmajā atlases kārtā vispār naudas lietas utt nebūtu jājauc iekšā, tur būtu jānoskaidro tīri zināšanas utt atbilstība nepieciešamā darba izpildei un viss.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

martcore
2010-04-27 16:24 (saite)

tās visas ir tikai specifiskas detaļas
galvenais, brock, par ko mēs te spriežam - ka darba devējam uzsākt attiecības ar potenciālo darbinieku, piejājot pēdējo vēl vispār pirms pirmās darba dienas, NEATGRIEZENISKI GRAUS UZŅĒMUMA REPUTĀCIJU. tā ir aksioma.
tāpēc cilvēki, pieēram, arī labprātīgi iet vergot uz makdonaldu, jo skaidri zin, ko no viņiem tur gaida, un ko viņi par to saņems
nekādas muhļīšanas, viss skaidrs kā diena
un šādām attiecībām ir jābūt jebkurā organizācijas HR departamentā, pat ja tas sastāv tikai no viena vienīga cilvēka

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	brock 2010-04-27 16:27 (saite)
	To es saprotu, plus arī praktiski pirmais darba devējs praktiski mani arī piejāja šādā veidā, jo tik pēc pusgada sapratu, ka reāli strādāju par 2 reizes zemāku summu nekā vajadzēja. Protams, viņš arī to saprata, kad es gāju prom, ka esmu nu jau vairāk iebraucis darba tirgū un neesmu vairs zaļš studentiņš. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	martcore 2010-04-27 16:29 (saite)
	kā rezultātā viņš vienkārši pakāsa labu darbinieku, vot (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	ld 2010-04-27 16:39 (saite)
	par algu jaarunaa no pasha saakuma. ir uznjeemumi (LV), kam prasiibas ir mega ulta lielas, bet kas maksaa ljoti maz. ja algas liimeni nevar pirms tam izokshkjereet, tad tiek veltiigi teereets potenciaalaa darbinieka laiks. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

brock
2010-04-27 16:14 (saite)

lūk, pēc universitātes nobeigšanas apmēram pusgadu meklēju darbu un man vienmēr jautāja šo jautājumu. Atklāti sakot es nezinu cik kas pelnīja, bet aptuveni nojautu. Un tagad jautājums, ko man zaļam, bez pieredzes, nesen nobeigušam universitāti utt atbildēt uz tādu? Es vienmēr nosaucu kaut kādu generic imo pat pazemu ciparu un beigu beigās kad dabuju darbu, es pat pusi no tā cipara nepelnīju :D Tagad es plus mīnus pelnu to summu - pēc 6 gadiem strādājot :)

(Atbildēt uz šo)

helvetica
2010-04-27 16:37 (saite)

es parasti saku, cik man maksāja iepriekšējā darba vietā (parasti pieplusojot klāt nedaudz) par ekvivalentu darbu, tad atrunāju, kādus ekstra pakalpojumus varu sniegt un papildus stafus darīt un ko visdrīzākais - nē - un cik tas maksā un tad saucu vidējo - no līdz, atkarībā no tā, kādu 'pakalpojumu komplektu' darba devējam vajag jeb cik ļoti viņš vai viņa grasās mani nodzīt..
ir bijis gadījums, kad saucu vienu cenu (jau piepušķotu) un man uzreiz piedāvā divreiz lielāku, tā kā darbā ņēmējam bija pieredze ar manu strādāšanu un paši vien aicināja... sou...

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	martcore 2010-04-27 16:39 (saite)
	domāju, ka katram no mums tomēr ir sava individuālā pieredze un tā tāpēc, jo interesantāk, kā katram ir gājis šajos jautājumos :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	affair 2010-04-27 16:53 (saite)
	vienreiz mani dikti vēlējās sakoļīt uz interviju. pateicu, lai saka, kādu ciparu var piedāvāt, lai mēs lieki netērējam viens otra laiku. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	helvetica 2010-04-27 17:01 (saite)
	bet cipars jau ir atkarīgs no darba apjoma. Tb. var jau man saukt shy-high summu, bet ja man ir jāvergo 7 dienas nedēļā pa 12h un lauri tiek parakstīti ar priekšnieka vārdu, tad, nu, sorry.. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

markizs
2010-04-27 17:05 (saite)

Es pirmajā darbā protams uzrāvos tā ka maz nelikās. Nosaucu tik mazu summu pēc šī jautājuma, ka pēc tam divus gadus dzīvoju ofisā zem galda/virtuvē/sargistabā/pieliekamajā un pārtiku no pseidopārtikas, jo nevarēju atļauties ne istabu noīrēt ne ko. Un darbā uz mani skatījās šķībi, sak ko es tā daros, etc. Un kad nāca kādi nebūt salarī revjūvi, tad katru reizi pielika kādu fiksētu procentu - attiecīgi nebij iespējams no šī cikla izrauties nekā.

Otrajā darbā, es zināju skaidri cik es varu dabūt, jo gāju strādāt pazīstama cilvēka vietā - bet nu šefs iedeva mazāk, sak lai paliek 'rezervīte' - lieki teikt, ka nekādu rezervīti es nekur vairs neredzēju. Pēc pārbaudes laika kaut ko pielika, nesasniedzot oriģināli plānoto līmeni un pēc tam to gadiem atcerējās - sak tev jau toreiz tik daudz pielika.
Nu un pēc tam katru gadu lika klāt fiksētu mazu inflācijas procentu, kā visiem, atiecīgi palekties uz citu rangi bij neiespējami. Un pie tam ar katru gadu to salary policy pataisīja arvien sarežģītāku un sasaistošāku, lai nebūtu vispār nekādas izmaiņu iespējas.

Nu un nākošajā darbā, paprasīju x, iedeva x-50 pārbaudes laikā un x+50 pēc pārbaudes laika. kas bij forši. vobšem, vienlaicīgi es gan mazliet nofeiloju laikam kaulēšanās procesā, gan arī priekšniecība izrādijās neesam zvēri un iedeva vairāk.

tā kaut kā

(Atbildēt uz šo)

spicausis
2010-04-27 19:08 (saite)

Jā. Tehniskās biznesa pārrunās tas, kurš pirmais nosauc skaitli, principā zaudē, jo morāli papiš iespēju daudz atteikties un īpaši manevrēt.

Bet darba intervijās tipiski ir nevis divu abpusēju viltīgu profesionāļu sadarbība un vienošanās, bet darba devējs ir kungs un karalis, un darba ņēmējam būt uzminēt un priecāties, cik saimnieks atmetīs.

"Ko tie darba meklētāji tielējas un kavē man laiku, izvairīdamies no šī jautājuma" attieksme to it kā labi simbolizē.

(Atbildēt uz šo)

	biezpientaure 2010-04-27 22:28 (saite)
	a kā būtu uz jautājumu par algu piedāvāt - tagad mēs katrs uzrakstīsim savu skaitli uz lapiņas un apmainīsimies? (Atbildēt uz šo)

	slepkava 2010-04-28 00:27 (saite)
	labāk ir tas, ka intervijā pasaka, ka atalgojums ir zolīds šai vieta un tad nu ņem un zīlē cik nozīmē zolīds, bet tavu ciparu tāpat piefiksē. Man tā ir bijis kad nosaucu algu un uzzinu ka alga konkrētajai vakancei ir par 1/3 mazāka no tā cipara ko nosaucu, nu i nah tad man pist prātu un nepateikt summu. Vapšem ūbergudrā politika :D (Atbildēt uz šo)

Navigate: