![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Nabaga Špenglers, ceru, ka viņš mierīgi dus savā kapā un nenojauš, kā daži piesmej viņa darbus. Kad lasu normālā dienas avīzē (nevis "Apriņķis.lv" vai citā sūdā) citētu LU pasniedzēju, kurš - ja vien intervētājs nav bijis pārdzēris jēgu un līdz nepazīšanai izkropļojis tekstu - saka "Starp citu, Eiropas civilizāciju Špenglers raksturoja kā faustisko civilizāciju – to, kura pārdeva savu dvēseli materiālās labklājības un varas dēļ.", man nenāk smiekli. Man gribas aizbraukt nolikt puķīti gan uz Špenglera, gan Gētes kapa un atvainoties par savu tautiešu neārstējamo stulbumu.
Kas, cilvēks, pat profesors, savās interpretācijās nedrīkst kļūdīties? Lai Dievs sarga to brīdi, kad ļaudis, atsaucoties arī uz sendienu darbiem, sāks runāt glīti noapaļotās un noasinātās 'pareizajās' definīcijās. Tāpat arī grūti saprast, cik ļoti un kur tieši ir piesmieti Špenglera darbi. Špenglera un sevišķi daudzu konservatīvo skatījumā Eiropa tiešām noriet, tajā pamatlīnijā nekādi darbi taču nav piesmieti, un faustiskais moments jebkurā gadījuma paredz kā kāds par kaut ko ir pārdevis savu dvēseli utml. Saukt Tumanu par stulbu, atvaino, jau vien varētu liecināt par ievērojamu stulbumu no saucēja puses. Bet ko padarīs, tu taču par stulbu būsi gatava saukt arī Taivānu, vai ne (un šie abi taču lieli draugi).
Cik nu tālu sniedzas manas pieticīgās zināšanas, tad arī par t.s. parasto dvēseli nevar gluži teikt, ka "Visos laikos visiem ir bijis daudz maz skaidrs, ko šis vārds nozīmē vai uz ko varētu attiekties". Tiesa, tas atkarīgs no tā, cik stingri vai vaļīgi tiek saprasts "daudz maz skaidrs".
Bet par Tumanu - ir acīmredzams, ka viņš nesaprot, ko runā. Brīžiem rodas, ka viņš ir kaut kāds aprobežots 20. gadsimta sākuma students, kas nupat ir pamodināts no komas.
Es tikai atgādināšu, ka runa bija par prof. Tumana kompetenci nevis manu.
Kur viņš nesaprot, ko runā? Redzi, tas ir atkarīgs no tavām izejas pozīcijām. Ja tu esi pārliecināts, ja tava bāze ir, ka ar "rietumu civilizāciju" viss ik ok, tad, nu jā, šķiet, tev būs grūti arī saprast pārējos argumentus un novērojumus. Bet ja savukārt esi pārliecināts, ka ar "rietumu civilizāciju" kopumā šobrīd ir švaki, lielākoties Tumana teiktais izklausīsies sakarīgi. Šķiet, šeit mums kārtējo reizi vienkārši ir darīšana ar "progresīvo" biasiem pret "konservatīvo" biasiem.
Off topic, bet tomēr -
1) kāpēc "kungs"?
2) no kurienes tāda tieksme pamācīt?
3) kāpēc nekomentē no sava konta, bet izliecies par anonīmu?
manas versijas
3) varbūt tāpēc, ka konts nesen dzēsts?
Tiesa, mani vairāk izbrīnīja, ka viņš vispār piesauca Špengleru, jo saturiski intervijā viscaur spīdēja Gibona vēstures (un morālā vērtējuma) perspektīva.
Otrs iebildums saistītos ar pavisam vienkāršu nespēju orientēties laikmetīgās mākslās. Taču ja jau visa Rietumu kultūra pagrimst, tad arī mākslas līdz ar to. Tad arī parādās tādī brīnumaini iebildumi kā "es arī tā varētu" u.tml. Pat nepainteresējoties, ka arī mākslas izpausmes un formas var mainīties utt.
Secinājumu vietā. Tagad nav nemaz tik slikti. Kultūra, manuprāt, ir drošībā.
Vienīgais, ko es vēl varētu saprast ir vēsums pret senatnīgu prozu, kas arī man šķiet nedaudz kokaina (lai gan visu cieņu Servantesam, Bokačo utml.) un ne gluži par to, kas mani interesē, bet piemēram ja salīdzina 19o un 20/21o gadsimtu literatūra, tad pirmais, man šķiet ne mazāk ''aktuālāls'' par pēdējiem, ja vien netiek salīdzināta tīri izklaidējoša literatūra.
Par skaistumu un eksaltāciju pagātnē... Tas arī nav nemaz tik viennozīmīgi. Atveram jau pieminēto Šekspīru: daudzās vietās rupji joki zem jostasvietas. Daudzi darbi viņam bija rakstīti tā, lai uz skatuves parādītu pēc iespējas vairāk asinis un seksa. Piem., "Tits Andronijs" - Tarantino no tā vēl varētu daudz ko mācīties. Šādus piemērus var saukt ļooti daudz. + ironiskā kārtā Servantesa Kihots bieži tiek pieminēts kā postmodernās literatūras priekšstecis.
Ja uzskatīt, ka skaistums, gudrība un vispārīgi sakot 'labais' ir tas, kas mākslu padara par dvēseles mierinājumu un ceļu uz transcendenci, nozīmē būt vienā laivā ar nacistiem, tad labprāt esmu nacists.
Attiecībā uz vulgaritāti ģēniju darbos un ''laikmetīgajā mākslā'', tad ir liela atšķirība vai tā tiek izmantota kā līdzeklis, lai parādītu cilvēciskas vājības vai tā vienkārši kā pašmērķis. Šoks šoka pēc. Riebīgums riebīguma pēc. Viss priekš ponta. Cuz it's, like, so edgy. Kā krucifiks urīna burkā. Pie tam man vienmēr licies, ka Šekspīrs tiek cildināts pamatā kā briljants formas meistars, lielisks dzejdaris ar bagātu un netriviālu izteiksmes veidu, nevis ģeniālu sižetu autors vai angļu Dostojevskis.
Tas, ka no mūsdienās radītā katrs var atras kaut ko savu, protams, ir tiesa, bet tas neatbild uz jautājumu par to vai laikmetīgā māksla kopumā ir vienlīdz vērīgā kā nelaikmetīgā. Tieši laikmetīgā, aļa pisuāri, melni kvadrāti un varošanas tuneļi. Tie, kas mūsdienās nodarbojas ar vecā tipa formām (tām, kur centrā ir estētika un/vai tieksme uz transcendentālo) ir renesanses cilvēki un laikam taču par laikmetīgiem vai ''aktuāliem'' nav uzskatāmi.
Un jā, "Melnais kvadrāts" ir radīts pirms vairāk nekā 100 gadiem -1913.gadā, atsaukties uz to kā mūsdienas raksturojošu, nav prātīgi.
Varbūt lielā mērā tāpēc, ka viņi jūt, ka uz galu sāk iet viņi paši, bet tā jau ir spekulācija.
Jā, nu, kas ir savā ziņā neforši tamā, ka tieši Tumans to saka, ir vienkārši tas, ka viņam kā vēsturniekam taču it kā vajadzētu būt plašākam skatījumam.
http://forward.com/opinion/328975/you-t
ISIS looks barbaric today, but it would hardly seem unusual even a century ago. To liberals, shredding the social safety net and enriching the plutocracy is indeed outrageous, but it pales in comparison to how things were in Europe for a thousand years. And to conservatives, Obamacare may smack of socialism, but contemporary government is nothing compared to centuries of European despotism and absolute authority — let alone the fascist regimes to which it is outrageously and offensively compared.
Man gan vairāk šķiet, ka pirms gadiem 200+ tāds ISIS skaitītos meinstrīma armijas normāls variants kādā no nelielākajām valstīm.
Savukārt lielo valstu armiju atšķirība no ISIS būtu pa lielam organizācijas pakāpē un nācijas atbalstā, bet stipri mazāk -- kaujas un sadzīves cūcību līmenī.
Starp citu, es nez kāpēc nedzirdu mēdijos variantu, kuru izteica mans paziņa, kuram ir drusku pazīšanās vairāku ES valstu drošības dienestos.
Ka ISIS, tas ir vadības ziņā vislielākajā mērā padzītā Huseina Irākas drošības dienesta komercprojekts, kurš strādā, protams, Eiropā un Tuvajos Austrumos, un kurš pelna uz ISIS apgādi un ar to saistīto narko &c biznesu, scare mongeringu un ko tik vēl ne.
No sērijas -- ak, mēs vairs nevaram Irākā mierīgi operēt? Nu tad saņemiet. Līdzīgi kā pēc PSRS sabrukuma daudzi KGBšņiki iesaistījās ieroču tirdzniecībā un kur tik ne. Tikai organizētākā līmenī.
Jā, tajās pašās usual suspect mežonistānās, kurās šobrīd.
Kas attiecas uz ISIS kā komercprojektu, protams. Galu galā tas pats Klintonu fonds iesaistīts skandālā ar finansiālām dāvanām, ko saņēmis no teroristu sponsoriem. Kā smej, uzstājīgu pozu par vajadzību ISIS samalt miltos un nolīdzināt līdz ar zemi izteikuši tikai ļaunie mūsdienu hitleri Putins un Tramps. Eiropas un ASV establišments labāk redz šīs organizācijas radīto haosu TA zemēs, nekā garlaicīgu, mierīgu diktatūru zem huseiniem un asadiem.
Pagātnei nav jābūt senai. Vai esi runājis ar cilvēkiem, kuri pārdzīvojuši 1. vai 2. pasaules karu apzinātā vecumā, vai pat karojuši tajā? Vai esi atklāti runājis ar mūsu pašu latviešu džekiem, kas šajā gadsimtā karojuši NATO vienībās Balkānos, Afganistānā un Irākā?
Es esmu, un man nav ilūziju par karu. Nevienā gadsimtā.
Tas vēl ar vien īsti neattaisno ISIS pielīdzināšanu valstu un pat feodālu komūnu armijām. Tuvākais salīdzinājums ar valstu karaspēkiem varētu būt narkokarteļu najomņiki (jo karteļi ir valsts valstī) vai banānrepubliku militārās huntas. ''Valsts'' iekš ''islama valsts'' ir tukšs vārds.
kura (nopietnības reakcija), bez baātistu secret police networka un uzkurināšanas, manuprāt, būtu turpat, kur pirms tam -- tas ir, pustukšā buldurēšanā.
par surgical war nato... pastāsti sīkāk, ko tieši tu domāji. No konfliktiem, kuros NATO ir iesaistījies pēdējos 20 gados, vienīgais riktīgi intensīvais bija Dienvidslāvija, kur gāja vaļā savstarpējo rēķinu kārtošana uz ņigu ņegu. Ne jau NATO tur uztaisīja masu kapus.
No aktīvajiem, kam tieši būtu barbariskās tuksnešu zonas efekts? Pretpirātisma pasākumiem pie Somālijas? Afganistānas armijas apmācībām?
Irāka, Lībija, Sīrija uz nato rēķina; PSRS sabrukšanas sekas- feodālisma atgriešanās postpadomju dienvidos
(Bet kas ir simptomātiski - diezgan daudziem manas paaudzes jaunajiem vēsturniekiem neironi joprojām saslēgušies uz pirmkursnieciski naivo "Tumans ir dievs", tādēļ viņam arī nerodas nopietna, pamanāma intelektuāla pretestība un nepieciešamība čekot savas idejas.)