Kurvjzieža kontemplācijas

Ja ar ''laikmetīgo mākslu'' tiek domāti ekshibicionisti, kas apsmērē sevi ar sūdiem, jo tas dziļi simbolizē kaut ko, atonāla mūzika, randomā apšvīkāti audekli, nihilistiska literatūra un tamlīdzīgas novitātes, tad tur nav iekš kā ''orientēties''. Tas viss ir sūds, nereti tiešā nozīmē. Es zinu, ka mūsdienās ir dažādu sfēru mākslinieki, kas vēl ar vien tur cieņā tradicionālo izpratni par mākslas sūtību, tas ir, skaistumu un eksaltāciju, bet tie jau tad laikam neskaitās ''aktuāli'' vai kā? Gribētos saprast konkrētāk iekš kā tad jūsuprāt Tumans neorientējas.
Vienīgais, ko es vēl varētu saprast ir vēsums pret senatnīgu prozu, kas arī man šķiet nedaudz kokaina (lai gan visu cieņu Servantesam, Bokačo utml.) un ne gluži par to, kas mani interesē, bet piemēram ja salīdzina 19o un 20/21o gadsimtu literatūra, tad pirmais, man šķiet ne mazāk ''aktuālāls'' par pēdējiem, ja vien netiek salīdzināta tīri izklaidējoša literatūra.