Kurvjzieža kontemplācijas

Baudi tādu mākslu, kādu vien vēlies. Neviens par to netaisās neko pārmest. Ja nepatīk kaut kādas mākslas izpausmes - ok, katram ir sava gaume. Un aktuāli ir tas, kas katram konkrētā brīdī interesē. Es tikai iebilstu pret skaļiem vārdiem un vispārinājumiem. Ar mākslu/kultūru viss ir kārtībā. Notiek tik daudzas lietas, ka katrs var atrast sev interesējošo. Tiesa, normatīvi uzstādījumi, ka mākslai ir jābūt skaistai u.tml., nedaudz atgādina nacistu retoriku par deģenerātu mākslu.

Par skaistumu un eksaltāciju pagātnē... Tas arī nav nemaz tik viennozīmīgi. Atveram jau pieminēto Šekspīru: daudzās vietās rupji joki zem jostasvietas. Daudzi darbi viņam bija rakstīti tā, lai uz skatuves parādītu pēc iespējas vairāk asinis un seksa. Piem., "Tits Andronijs" - Tarantino no tā vēl varētu daudz ko mācīties. Šādus piemērus var saukt ļooti daudz. + ironiskā kārtā Servantesa Kihots bieži tiek pieminēts kā postmodernās literatūras priekšstecis.