Nabaga Špenglers, ceru, ka viņš mierīgi dus savā kapā un nenojauš, kā daži piesmej viņa darbus. Kad lasu normālā dienas avīzē (nevis "Apriņķis.lv" vai citā sūdā) citētu LU pasniedzēju, kurš - ja vien intervētājs nav bijis pārdzēris jēgu un līdz nepazīšanai izkropļojis tekstu - saka "Starp citu, Eiropas civilizāciju Špenglers raksturoja kā faustisko civilizāciju – to, kura pārdeva savu dvēseli materiālās labklājības un varas dēļ.", man nenāk smiekli. Man gribas aizbraukt nolikt puķīti gan uz Špenglera, gan Gētes kapa un atvainoties par savu tautiešu neārstējamo stulbumu.
Kas, cilvēks, pat profesors, savās interpretācijās nedrīkst kļūdīties? Lai Dievs sarga to brīdi, kad ļaudis, atsaucoties arī uz sendienu darbiem, sāks runāt glīti noapaļotās un noasinātās 'pareizajās' definīcijās. Tāpat arī grūti saprast, cik ļoti un kur tieši ir piesmieti Špenglera darbi. Špenglera un sevišķi daudzu konservatīvo skatījumā Eiropa tiešām noriet, tajā pamatlīnijā nekādi darbi taču nav piesmieti, un faustiskais moments jebkurā gadījuma paredz kā kāds par kaut ko ir pārdevis savu dvēseli utml. Saukt Tumanu par stulbu, atvaino, jau vien varētu liecināt par ievērojamu stulbumu no saucēja puses. Bet ko padarīs, tu taču par stulbu būsi gatava saukt arī Taivānu, vai ne (un šie abi taču lieli draugi).