![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Nabaga Špenglers, ceru, ka viņš mierīgi dus savā kapā un nenojauš, kā daži piesmej viņa darbus. Kad lasu normālā dienas avīzē (nevis "Apriņķis.lv" vai citā sūdā) citētu LU pasniedzēju, kurš - ja vien intervētājs nav bijis pārdzēris jēgu un līdz nepazīšanai izkropļojis tekstu - saka "Starp citu, Eiropas civilizāciju Špenglers raksturoja kā faustisko civilizāciju – to, kura pārdeva savu dvēseli materiālās labklājības un varas dēļ.", man nenāk smiekli. Man gribas aizbraukt nolikt puķīti gan uz Špenglera, gan Gētes kapa un atvainoties par savu tautiešu neārstējamo stulbumu.
Tiesa, mani vairāk izbrīnīja, ka viņš vispār piesauca Špengleru, jo saturiski intervijā viscaur spīdēja Gibona vēstures (un morālā vērtējuma) perspektīva.
Otrs iebildums saistītos ar pavisam vienkāršu nespēju orientēties laikmetīgās mākslās. Taču ja jau visa Rietumu kultūra pagrimst, tad arī mākslas līdz ar to. Tad arī parādās tādī brīnumaini iebildumi kā "es arī tā varētu" u.tml. Pat nepainteresējoties, ka arī mākslas izpausmes un formas var mainīties utt.
Secinājumu vietā. Tagad nav nemaz tik slikti. Kultūra, manuprāt, ir drošībā.
Vienīgais, ko es vēl varētu saprast ir vēsums pret senatnīgu prozu, kas arī man šķiet nedaudz kokaina (lai gan visu cieņu Servantesam, Bokačo utml.) un ne gluži par to, kas mani interesē, bet piemēram ja salīdzina 19o un 20/21o gadsimtu literatūra, tad pirmais, man šķiet ne mazāk ''aktuālāls'' par pēdējiem, ja vien netiek salīdzināta tīri izklaidējoša literatūra.
Par skaistumu un eksaltāciju pagātnē... Tas arī nav nemaz tik viennozīmīgi. Atveram jau pieminēto Šekspīru: daudzās vietās rupji joki zem jostasvietas. Daudzi darbi viņam bija rakstīti tā, lai uz skatuves parādītu pēc iespējas vairāk asinis un seksa. Piem., "Tits Andronijs" - Tarantino no tā vēl varētu daudz ko mācīties. Šādus piemērus var saukt ļooti daudz. + ironiskā kārtā Servantesa Kihots bieži tiek pieminēts kā postmodernās literatūras priekšstecis.
Ja uzskatīt, ka skaistums, gudrība un vispārīgi sakot 'labais' ir tas, kas mākslu padara par dvēseles mierinājumu un ceļu uz transcendenci, nozīmē būt vienā laivā ar nacistiem, tad labprāt esmu nacists.
Attiecībā uz vulgaritāti ģēniju darbos un ''laikmetīgajā mākslā'', tad ir liela atšķirība vai tā tiek izmantota kā līdzeklis, lai parādītu cilvēciskas vājības vai tā vienkārši kā pašmērķis. Šoks šoka pēc. Riebīgums riebīguma pēc. Viss priekš ponta. Cuz it's, like, so edgy. Kā krucifiks urīna burkā. Pie tam man vienmēr licies, ka Šekspīrs tiek cildināts pamatā kā briljants formas meistars, lielisks dzejdaris ar bagātu un netriviālu izteiksmes veidu, nevis ģeniālu sižetu autors vai angļu Dostojevskis.
Tas, ka no mūsdienās radītā katrs var atras kaut ko savu, protams, ir tiesa, bet tas neatbild uz jautājumu par to vai laikmetīgā māksla kopumā ir vienlīdz vērīgā kā nelaikmetīgā. Tieši laikmetīgā, aļa pisuāri, melni kvadrāti un varošanas tuneļi. Tie, kas mūsdienās nodarbojas ar vecā tipa formām (tām, kur centrā ir estētika un/vai tieksme uz transcendentālo) ir renesanses cilvēki un laikam taču par laikmetīgiem vai ''aktuāliem'' nav uzskatāmi.
Un jā, "Melnais kvadrāts" ir radīts pirms vairāk nekā 100 gadiem -1913.gadā, atsaukties uz to kā mūsdienas raksturojošu, nav prātīgi.
Varbūt lielā mērā tāpēc, ka viņi jūt, ka uz galu sāk iet viņi paši, bet tā jau ir spekulācija.
Jā, nu, kas ir savā ziņā neforši tamā, ka tieši Tumans to saka, ir vienkārši tas, ka viņam kā vēsturniekam taču it kā vajadzētu būt plašākam skatījumam.
http://forward.com/opinion/328975/you-t
ISIS looks barbaric today, but it would hardly seem unusual even a century ago. To liberals, shredding the social safety net and enriching the plutocracy is indeed outrageous, but it pales in comparison to how things were in Europe for a thousand years. And to conservatives, Obamacare may smack of socialism, but contemporary government is nothing compared to centuries of European despotism and absolute authority — let alone the fascist regimes to which it is outrageously and offensively compared.
Man gan vairāk šķiet, ka pirms gadiem 200+ tāds ISIS skaitītos meinstrīma armijas normāls variants kādā no nelielākajām valstīm.
Savukārt lielo valstu armiju atšķirība no ISIS būtu pa lielam organizācijas pakāpē un nācijas atbalstā, bet stipri mazāk -- kaujas un sadzīves cūcību līmenī.
Starp citu, es nez kāpēc nedzirdu mēdijos variantu, kuru izteica mans paziņa, kuram ir drusku pazīšanās vairāku ES valstu drošības dienestos.
Ka ISIS, tas ir vadības ziņā vislielākajā mērā padzītā Huseina Irākas drošības dienesta komercprojekts, kurš strādā, protams, Eiropā un Tuvajos Austrumos, un kurš pelna uz ISIS apgādi un ar to saistīto narko &c biznesu, scare mongeringu un ko tik vēl ne.
No sērijas -- ak, mēs vairs nevaram Irākā mierīgi operēt? Nu tad saņemiet. Līdzīgi kā pēc PSRS sabrukuma daudzi KGBšņiki iesaistījās ieroču tirdzniecībā un kur tik ne. Tikai organizētākā līmenī.
Jā, tajās pašās usual suspect mežonistānās, kurās šobrīd.
Kas attiecas uz ISIS kā komercprojektu, protams. Galu galā tas pats Klintonu fonds iesaistīts skandālā ar finansiālām dāvanām, ko saņēmis no teroristu sponsoriem. Kā smej, uzstājīgu pozu par vajadzību ISIS samalt miltos un nolīdzināt līdz ar zemi izteikuši tikai ļaunie mūsdienu hitleri Putins un Tramps. Eiropas un ASV establišments labāk redz šīs organizācijas radīto haosu TA zemēs, nekā garlaicīgu, mierīgu diktatūru zem huseiniem un asadiem.
Pagātnei nav jābūt senai. Vai esi runājis ar cilvēkiem, kuri pārdzīvojuši 1. vai 2. pasaules karu apzinātā vecumā, vai pat karojuši tajā? Vai esi atklāti runājis ar mūsu pašu latviešu džekiem, kas šajā gadsimtā karojuši NATO vienībās Balkānos, Afganistānā un Irākā?
Es esmu, un man nav ilūziju par karu. Nevienā gadsimtā.
Tas vēl ar vien īsti neattaisno ISIS pielīdzināšanu valstu un pat feodālu komūnu armijām. Tuvākais salīdzinājums ar valstu karaspēkiem varētu būt narkokarteļu najomņiki (jo karteļi ir valsts valstī) vai banānrepubliku militārās huntas. ''Valsts'' iekš ''islama valsts'' ir tukšs vārds.
kura (nopietnības reakcija), bez baātistu secret police networka un uzkurināšanas, manuprāt, būtu turpat, kur pirms tam -- tas ir, pustukšā buldurēšanā.
par surgical war nato... pastāsti sīkāk, ko tieši tu domāji. No konfliktiem, kuros NATO ir iesaistījies pēdējos 20 gados, vienīgais riktīgi intensīvais bija Dienvidslāvija, kur gāja vaļā savstarpējo rēķinu kārtošana uz ņigu ņegu. Ne jau NATO tur uztaisīja masu kapus.
No aktīvajiem, kam tieši būtu barbariskās tuksnešu zonas efekts? Pretpirātisma pasākumiem pie Somālijas? Afganistānas armijas apmācībām?
Irāka, Lībija, Sīrija uz nato rēķina; PSRS sabrukšanas sekas- feodālisma atgriešanās postpadomju dienvidos