B_d ļoti garšīgs sanāk. Pannā sacep dārzeņus (papriku, sīpolus, viskopēcpatikšanas), šampinjonus & vistas gaļu, visu lielos gabalos. PIemočī krējumu (kad es taisu, preferēju skābo, viņš lieto saldo). CItā katlā uzvāra kuskusu, liek klāt mērcei, samaisa, uzkarsē & ēd. & parasti pārēdas :D

A mēs kuskusu vispār ar dajebko gatavojam. Fanīgs variants, ja pieliek vistu & ananāsus (konservētus, no svaigiem būs sūrums)+ krējumu.

Vedzheteerian: katlaa vaara daarzenjus (kaaposts, burkaans, pukjkaaposts, etc)+saals, +garshvielas (man prasaas ko krietni asu)., kad daarzenji gatavi (bet ne paaraak miiksti), ar to daarzenju uudeni paarlej kuskusu, lai piebriest. eed ar daarzenjiem un labi daudz kreejuma.

kaa reiz, uzmeistaroshu shodien, tik bez kreejuma.

galvenais - nevārīt, bet vienkārši pārliet ar "dārzeņu ūdeni", kā saka adama_riba, vai ar ko nu sanāk gatavošanas procesā.

gandrīz kā tikko no Marokas, kuskusa patēriņa lielvalsts.
Uzzināju, ka tā kā to mēs te esam gatavojuši - aplej ar ūdeni un sabriedina - tādu metodi viņi uzskata par indīgu.

Pareizi esot tā: paņem kuskusu un drusku aplej ar aukstu ūdeni (let the couscous to drink! - teica Abdou Laghferni, sahrawi iedzimtais), tad ūdeni nolej, paņem plaukstās eļļu un visu apjomu pamazām ņem saujās un sarīvē ar eļļu (piemēram, olīvu virgin). Īsāk sakot, viss pagatavojamais apjoms ir delnās jāizmasē un jāsaeļļo. Tad katliņā kaut kādā liec sautēties dārzeņus - visu, kas mājās, piemēram burkānus, kartupeļus, zirņu, papriku. Apakšā nedaudz eļļas, ūdens tik minimāli, cik vien minimāli var, jāpanāk sākumā situācija, ka no dārzeņiem izplūst dabiskā sula un uz maga lēnas uguns tā izspiežas laukā un dārzeņi peld sevī. Te drīkst piedalīties arī gaļa - dajebkāda, izņemot cūku, lōģiski! Noņem vāku, uzliec katlam virsū sietu smalkacainu, tik smalkacainu, lai iegūtā kuskusmasa nekrīt lejā cauri. Un uz tās pašas megalēnās uguns turpina sautēties dārzeņi (kuros drīkst piedalīties gaļa), savukārt katla tvaikos tvaikojas kuskuss, kuru ik pa mirklim jāsakrata, lai virsa nokļūst lejā un apakšau augšā, vopšem - vienmērīgi tvaikojas viss sastāvs. Process aizņem pailgu laiku (spriežot pēc tā, cik ilgi mēs gaidījām Abdou māmiņas gatavojumu), bet ir to vērts.

Beigās kuskusu iegāž šķīvi, smuki pa virsu uzkārtojot dārzeņus, kuros drīkstēja piedalīties arī gaļa. Pāri palikošajā šķidrumā 'izdomā mērci'.

Dārzeņus sautējot drīkst apbērt ar marokāņu tradicionālajām garšvielām vai to maisījumiem - kurkumu, ground cumin (nezinu latviski), ras-el-hanout, spice-mix pour tagine, utt. utt.

(Reply to this) (Thread)

vo, sho metodi es izmeegjinaashu for sure!

(Reply to this) (Parent)

opā!

(Reply to this) (Parent)

Omg, cik kārdinoši. Vienīgi es ar kuskusu esmu pilnīgi uz jūs, kāds šitādam ēdienam ir jāpērk? Kinski, ko nozīmē "pusfabricētais"?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

secinājām, ka tas, ko Rīgā veikalos pārdod prefasētu tomēr kaut kādā netveramā veidā atšķiras no Marrakechas tirgū pirktā. Puskīlo izdevās atvest līdzi, bet pagaidām bail tam ķerties klāt un [sabojāt] gatavot pašai pirmo reizi pēc noskatītās metodes. Tas tirgus kuskuss ir kaut kāds nevienmērīgs, graudiņu izmēri atšķiras, daži lielāki, daži mazāki. Tas tā - vienīgais, ko es uz aci saskatu atšķirīgu. Te gan jāsaka, ka veikalkuskusu es arī nekad neesmu baudījusi pareizi gatavotajā veidā, līdz ar ko, varbūt garšo tāpat - ja pareizi dara.

Principā jebkurš veikalā atrodamais iepakojumā esošais kuskus der. Līdz šim esmu lietojusi ZARA (pasta) un vēl vienu kā nosaukumu neatceros. Iz stokmaņa plauktiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jauki, brīvdienās pamēģināšu. Ja pareizi atceros, tad vispār kuskusu esmu ēdusi vienu reizi (metakafe), ļoti garšoja. Tā kā, par laimi, vienīgais, ar ko salīdzināt, būs šis nepareizais, eiropiešu variants.

(Reply to this) (Parent)

āreče - man praksē tikai pantellerias kuskuss. to sevi cienošs restorāns gatavo tikai reizi nedēļā - sak, pie katra pantellerias kroga rakstīts - kuskusu dodam trešdienās, vai, tur, ceturtdienās, par piemēru. jo mežonīgs čakars esot ar pagatavošanu. mūsu dammuso īpašnieka sieva turēja ķēķi vienā tādā, un lāga ļudis mūs jau laikus sakārdināja, ka tajā dienā, kad būs kuskuss, vakariņās jāiet turpu.
sieva tajā dienā pēc pusdienām nemaz nenāk mājās atlaisties, bet krogā berž graudus pati savām rociņām. tādējādi rodas kuskusa pamatmasa (ko arī tu, acīmredzot, iegādājies tirgū - tā varbūt vēl ir arī pie reizes kaltēta, vai vēl sazin, kas tur ar viņu, katrā ziņā, nekāds 'fertig in 15 min' tur noteikti nebūs).
pēc tam gan jau arī viņi ņemas ar kuskusa tvaicēšanu, jo visā tajā krastā ir ieviesies arī italizēts apzīmējums couscousiera:



runa, katrā ziņā, ir par diezgan laikietilpīgu procesu. tikai uz šķīvja galu galā viss ir juku jukām, nevis tā kā stāsti Tu un starro - kuskuss + uz tā uzkārtoti dārzeņi un mērce.

(Reply to this) (Parent)

tas ir tas, ko pārdod paciņās (ok, arī uzdodas par ražotu marokā), un uz kura visās eiropiešu valodās uzrakstīts, ka jāgatavo aplejot ar verdošu ūdeni proporcijā 1/1 - gatavs 15 minūtēs (gibt's doch gar nicht). kad uzbriedis, tad tajā jāieliek ķipiņa sviesta, un var mažīt ar ko vien ienāk prātā. redz, šis ieteikums mani nekā pārāk nepārliecināja. turklāt tas couscous, ko ēdu pantelleriā, bija ar jūras jaukumiem. pēc galaprodukta spriežot recepte bija kaut kas uz to modi, kā stāsta džeina. tb, tur nebija graudo klājums ar aizdara pikuci vidū, bet gan tāds homogēni izmaisīts ēdamais, viss juku jukām, kā tādā risoto.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

velns, es atcerējos, ka man nemaz nav tāda sieta, kā veģma rakstīja!

(Reply to this) (Parent)

noskatīts marokā no beduīniem: sutina tādā kā duršlāgā virs dārzeņiem, tad vismaz trīsreiz pa starpu ņem nost un izberzē saujās. Nu drusku pamitrina pēc vajadzības. Beigās kad liek uz lielā šķīvja, tad pārlej ar dārzāju mērcīti. Bet nekāda ūdens nekur nevienā brīdī!

Vēlējos tomēr uzsvērt, ka Marokas iedzimto izpratnē jebkāda ēdiena, tai skaitā kuskusa, gatavošana ūdens klātbūtnē ir nesaprotama, kaitīga un aplama! Apliet kuskusu ar ūdeni ir neiedomājama ģeķība un tas 'is not good for my stomach', kā sacīja vietējie pēc tam, kad bija nobaudījuši kempingā mūsu uz prīmusa pašgatavoto kuskusmiksli. Velns viņu zina, vai tas ir tā tamdēļ, ka vēsturiski viņiem ūdens nav bijis, vai ir bijis tik maz, ka visiem nepietiek, vai arī, ka ir pietiekami liela varbūtība, ka peļķē atrastais ūdens varētu būt indīgs, sabojājies un baktericiozs (vienīgais racionālais skaidrojums, ko mēs ar ceļabiedru spējām noģenerēt šīm ūdensbailēm ēdiena gatavošanā), svarīgi ir lietot tikai eļļu un augu/dārzeņu iztvaikošanas produktu.

[liriskā atkāpe] es kā parasta latviešu lauku meitene krējumu pie kuskusa uzskatu par zaimošanu [liriskās atkāpes beigas]

nu un kā parasta latviešu lauku meitene, kura mūžā nav bijusi marokā, kuskusu parasti izmantoju šitādā veidā: lielajā pannā sasautē "zupas bāzi" - rīvēts burkāns, sarkanais sīpols, ķiploks, nu un bez purava jau arī neiztikt. tad klāt nāk vistas krūtiņa mazos gabaliņos, tikmēr arī kuskuss blakus katliņā uzbriest, barbariski apliets ar ūdeni, un pēdējā minūtē tiek iemaisīts pannas saturā. īpaši labi vēl tam visam piešaut saldo zaļo čili mērci.

ideāla bļoda gadījumiem, ka māja pilna iereibušu novusa spēlētāju, kuriem briesmonīgi gribas ēst, un namamātei štīmī briesmonīgi gribas kaut ko fiksi pagatavot.

(Reply to this) (Thread)

man šķiet, ka pie šī plašpatēriņa kuskusa sākummateriāla šī ir pareizā recepte.
tādējādi kuskuss ar jūras produktiem (kas man kārojas visļotāk) varētu izskatīties šāds:
ņem paprāvu zivi (lasis un karpa nederēs, vajag baltu jūras zivtiņu), kādus vēžus, gliemenes, mīkstmiešus-daudzkājus. zivi nofilē no asakas, vēžus izģērbj no čaulām, gliemenes no vākiem, mīkstmiešus sastrādā sīkākos kumosos.

no drazas vāra buljonu. gliemeņu vākus, šķiet, derētu atstāt ārpusē, tāpat nekāda prātīga garša tur nebūs - ja nu vienīgi nav vēlēšanās pēc vieglas jūrassūdu buķetes. buljona ūdens daudzumu ņem samērā ar kuskusa daudzumu.

cēlmateriālu lielajā smagajā klārajā katlā eļļā sacep (moš nosautē) gatavu - sāk ar zivi, kam vajag vairāk, pašās beigās pievieno vēžu mīkstumus un gliemenes. pārpaliku buljonu citā traukā uzlej kuskusa materiālam. tas piesūcas kā lops. piesūkušos kuskusu gāž katlā pie zivs, visu izmaisa un voila.

lidojums slēpjas buljona savircošanā un cēlmateriāla cepšanas papildinājumos. lai tie viens otru neizbeidz, bet sadziedas. un visu vienkārši. zivīm, piemēram, nedaudz sāls, piparu, desertvīna glāze un vēl kāds sīkums. buljonam - figviņzin, lauru lapas, ķiploks, pētersīļu buntīte.. nu, te vēl jāpadomā.

(Reply to this) (Parent)

un tas viss ir jāatsvaidzina ar svaigām piparmētras lapiņām (var maisīt iekšā kuskusā, ja tas jau nav iemaisīts iekš nezin kā cita)

(Reply to this) (Thread)

var dzert klāt kā tēju arī, ko?

(Reply to this) (Parent)

Aj, marokāņi laikam mani ilgi un sāpīgi sistu par šo - sagriežu vistas fileju strēmelītēs, ar garšvielām sacep uz pannas, uzvāru ūdeni, pieleju šļuku olīveļas, ar to apleju kuskusu un, kad uzbriedis iemaisu picku sviesta. Tad kuskusā iemaisu to sacepto vistas fileju un diezgan daudz karija (no parastas santa maria paciņas).
Otrs variants - tāpat sagatavotā kuskusā iemaisu izkausētu zilo sieru (dor blu) un applaucētus, sasmalcinātus spinātus. Ēdu ar svaigiem ķirštomātiņiem un zaļo baziliku.

(Reply to this) (Thread)

nu, marokāņi jau nav vienīgie, kas kuskusu brūķē. ir arī brīnišķīgas sicīliešu receptes. (kas, lōģiski, nav mazāk rafinētas)

ja stāsts nav par paša rokām berzto kuskusu, bet paciņu no lielveikala, uz kuras tā arī rakstīts - ņem graudus, aplej ķipjatoku, pieliek sviestu (jēziņ, kas par sviestu) un gatavs, tad ko citu te attīstīt gandrīz nav iespējams.

ir divas dažādas bildes, kas manā prātā figurē kuskusa sakarā. pirmā - kuskuss ar piciņu aizdara pa vidu (arābu stails) un tad tas, ko redzēju sicīlijas salās - pēc kopīgā paskata tuvāks risoto. pēdējo esmu arī ēdis, un man mežonīgi garšoja.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man mežonīgi garšo risoto, bet nevaru uzķert pareizo recepti uzķert.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

āāāāā!
man atkal sanāk tīri tā neko.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā, ak jele, pastāsti man lūdzams, šo noslēpumu. Man sāk brāķi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kā tad tu viņu taisi?
nekā ļoti sarežģīta tur nav.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es taisu nepareizi, tur nav ko pat stāstīt, jo 2x mēģināju, sanāca nekas. Pastāsti, kā ir pareizi, kur rodas maģiskais skābumiņš/pikance/utt. Fenhneļa noslēpums?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

davai rīt :)
man šodien besis. biju ekskursijā uz romu. nav dukas pat sādus tādus bilžus salikt.
t.i. atgādini, ja? citādāk aizmirsīšu.

(Reply to this) (Parent)

Tīri, lai būtu frustrācija un konfjūzs, es daru pavisam citādāk. :)Tātad, vispirms pannā maaazā eļļas daudzumā pierauj čilli kripatiņas. Tad ķiploku vai sīpolu, bet tikai vienu no abiem, saprotams. Opcionāla izvēle ir šajā brīdī sacept uz pannas tomātu/-s, lai viss smuki izšķīst. Tad "visā tajā" iejauc kuskusu un aplej ar verdošu ūdeni, nosedzot kuskusu pirksta platumā, uzber virsū daudz timiāna vai bazilika (kaut vai abus), uzliek vāku un pēc pāris mirkļiem: te, jūsu vieglais bezgaļas kuskuss visā gatavībā, viss tāds smaržojošs.

(Reply to this) (Thread)

o! arī interesanti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pavēro allrecipe.com, tur bija pāris vērtīgas. vēl es atceros kādas frankofoņu kultūrā skolotas būtnes piegājienu ar arīdzan dārzeņu sutināšanu (paprika, ķiploks, tomāts, garšvielu dobe) un ta tika piešauts baltais vīna etiķis, mazliet, tad- safrāns un tad kuskuss. un bija gardi.

(Reply to this) (Parent)

Vistas vietā ņem pīli un gatavo čuguna pannā uz lielas liesmas ātri apcepjot un tad liekot sautēties katlā kopā ar lielos gabalos sagrieztiem burkāniem/brokoļiem/pākstīm, pa virsu tvaikos sautējas kuskuss. Finalizējot kuskuss tiek pie bikumiņa eļļas, dārzeņi pie smalki rīvētas žāvētas paprikas un putns pie bikumiņa čilli. uzdzer apelsīnu suliņu
Ēdiens īstenībā izdodas ļoti maigs, tā kā esmu produktu dabīgo garšu fane spēcigās/smaržīgās garšvielas lietoju pa lielam medicīniskos nolūkos.

Vēl viena barbariskā versija ir libāniešu kaftu mišuē jeb tīras gaļas kotletes ar kanēli un piparmētrāmm iekšā, sairdināt maltas gaļiņas formātā un sajaukt ar tvaicētu kuskusu. Piedevā, lai nav sauss, var piepilināt eļļu un pierīvēt cietu, smaržīgu sieru. tas tā, brokastiņai:)

Un jūras veltes pašas par sevi ir tik jēdzīgas, ka pavalgs ir sekundārs, nav nācies ēst neko negaršīgu, ja tam klat ir kkas no jūriņas izzvejots..

(Reply to this) (Thread)

šo pieglabāšu. izklausās labs.

(Reply to this) (Parent)