обои [entries|archive|friends|userinfo]
Scandalo Calmo

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| fffff pajautā komenti jauns labot secondhand vissvienā ]

[18. Jul 2014|12:04]
ja nu mums tiešām gadās kļūt par karalaika paaudzi. katrs varēs praksē pārliecināties, no kāda materiāla darināts. un tad atbrauks pēc 25 gadiem aizmukušie cibiņi baltās kedās un bēšās vējjakās ar lielu un sudrabainu translatlantisko lidmašīnu un visgudri pamācīs dzīvot savus sen neredzētos nošķiebtās pirmā maija kurpēs apautos bezzobjus.
Link4 mērījumi|samēramies

[17. Jul 2014|16:32]
s.c., uz satta festu kāds dosies? http://www.sattafestival.com m?
Link6 mērījumi|samēramies

[17. Jul 2014|14:27]
diena.lv: Sākotnēji Pelavās bija vien 200 blējēju, bet nu jau saimniecība var lepoties ar 800 četrkājēm.

tālāk - sprogaines, sproggalves, vilnaines, divaces, divausis, vienļipes, jēru mammas un tēti, rijīgās mutes, zālēdājas + un vēl kaut kā.
Link2 mērījumi|samēramies

[15. Jul 2014|15:34]
ca. līdz skolas vecumam biju pārlicināts, ka pareizi ir lūkāns nevis vulkāns. kosmonots ar garo o nevis kosmonauts. vēl kaut kas tur bija. klaja cūcība matemātikas uzdevumos šķita šāds txt.: " No punkta A uz punktu C izbrauca automašīna Žiguļi..", kādi bļe žiguļi? Žigulis.
Link14 mērījumi|samēramies

[4. Jul 2014|13:01]
jājiet gulēt!
Linksamēramies

[1. Jul 2014|18:14]
loceklis Štokenbergs iesniedzis atlūgumu (diena.lv)
Link2 mērījumi|samēramies

[28. Jun 2014|21:45]
Brazīlieši zaudēs, jo viņiem balināti mati. Skumji, bet fakts.
Link2 mērījumi|samēramies

[25. Jun 2014|21:32]
Poll #20090 pūdelēt
Open to: All, results viewable to: All

kā svētkus sauc, noskaidrojām, bet ko tu tajos dari?

View Answers

līgoju
11 (64.7%)

jāņoju
6 (35.3%)

Link8 mērījumi|samēramies

kapēc tu neēd mušmires, m? [25. Jun 2014|21:15]
skatoties nga:arg 2:3 spēli, atcerējos, kā pirms 4 gadiem šajās dienās aizlaidos no viena nēģu kantora un sāku sātrādāt šajā gaterī, ļ.ceghā un animāļu fermā. zināju, ka viegli nebūs, un nebija arī, bet lūk, 4 gadi pagājuši. vēl viens pasaules čempis.

un ne jau tā, ka darbā vien būtu bijis neviegli. vispār, šis bijis ellīgākais laiks manā līdz šim nodzīvotajā mūžā. turot visu savās nemākulīgajās rokās, esmu banalizējis savu prozu un dramaturģiju līdz nedēļas periodikas priekšpēdējo lappušu līmenim. degunu nokāris neesmu, un nav jau ar ne mazākā iemesla. viss virst un burbuļo, attīstās un fiksējas.

kādu laiku atpakaļ šī žurnāla virtuālo autoru, kurš pēc atgriešanās tēvzemē bija zaudējis kā identitāti, tā arī iemeslu turpiunāt te rakstīt, es nosaucu par scandalo calmo, un, ak, zaļie sienāži, tāds tas arī visu šo laiku ir bijis. tas ir tādā nodarbē ieslīdzis personāžs, kas plēš šķīvjus (mhm, exjz.maria, mhm), tomēr dara to ar flaķenēm, virs misenes, nolaužot pa gabaliņam.
Link3 mērījumi|samēramies

[16. Jun 2014|22:06]
izgājušajā 6dienā bija ikgadējie garciema darbasvētki. sajūta bija tāda, ka pēdējie. t.i., gan jau arī pēc gada mēģinās tos svinēt, bet lieki. nēnuok, tad jau redzēs. man liekas, ka pa nākamo gadu viss sakritīs tādā ffn briedī/dragunā, ka nelīdzēs arī darbasvētki. garciemā vai atgāzenē, visviens.

agrā svētku stundā, kādu nieku pēc ierašanās svinību vietā, izteicāmies, ka katru gadu tie ir ļoti atšķirīgi, un redzēsim, ar ko tie paliks atmiņā šoreiz.
nezinu. nepatīk, kā mana apziņa pēdējā laikā reaģē uz ohoholu. kļūstu ērcīgs un nejauks.
citādi laikam nekas cits spilgtāks atmiņā nepaliks, kā tas, kā ar kolēgu virtuvē ar blendera un visvisādu daiktu palīdzību taisījām atbaidoša izskata kuoktēlu ar nosaukumu kaipiriņja. kolēga pēc pirmās porcijas nogaršošanas teica, ka neko pretīgāku savā mūžā neesot dzēris, un ja es viņam likšu dzert vēl, viņš uz vietas vemšot. bet tās bija tikai runas. namatēvs nogaršoja, un viņam tikās garša, izskats gan tā ne visai. tad arī kolēga pamazām mainīja domas. turpmākajā vakara gaitā mēs pamatā būrāmies pa ķēķi, brūvējot minēto drinku, uz visa pirms tam izlaktā pa virsu izlokot vēl litru kašasas, izlietojot aptuveni puskilo savilguša, saķepuša brūnā cukura un neskaitāmus laimus, kā arī aizdambējot namamātei virtuves izlietni. man šķiet, nākamajā rītā šī iemesla dēļ namatēvs bija bik neomā.
citādi, viss kā parasti.
ā, mēs tak peldējāmies jūrā. bāc, kas par viļņiem.
un pēc tam čurnējām saulrietā ar cigāriem, viskiju un honībiju, kamēr izbeidzās viskijs. bet nākamajā rītā kants lasīja armēņu jokus. tiem pretī tika likts deviņdesmito latviešu joku krājums, ar kuriem varēja tikai "ņemt uz debilitāti". nu tur, no kurienes tu tāda izspūrusi, govs? no kurienes, no kurienes.. neredzi? no kamieļa.
Link1 mērījumi|samēramies

[16. Jun 2014|16:57]
man šāds jautājums - ir kādas būtiskas priekšrocības vai trūkumi, kuru dēļ deezer ir būtiski labāks/sliktāks par spotify? pats esmu pamanījis, ka lērums jaunu ierakstu, kas dīzerī jau rullē pilnā sparā, spotifajā nav atrodami.
Link7 mērījumi|samēramies

[12. Jun 2014|10:40]
porto pilsētas tirgusvečas un pāris ēku fasādēs izvietotās figūras kādiem ne vēlīniem un ne arī agrīniem (tādiem drīzāk viduvējiem, toties jau iedzert un gulbž saskatīties paguvušiem) gājējiem lietainā darbadienas agrā pēcpusdienā, kad krastmalas krogiem galīgi nav ko darīt un tirgusvečām tāpat, kādas nedaudzas dienas atpakaļ atklāja šīs gleznainās pilsētas vienu no leģendām. proti, kā jānis kristītājs tika pie savas šubas.

(g.āboliņa balsī) es jums pastāstīšu. nekas īpašs jau tur nebija, vienkāršs sadzīvisks konflikts sabiedriskā vietā. sao joao, jeb sau žau, jeb vienkārši jānis kādu dienu kā jau parasti neomā un paģirās pliks vazājās, bet tais laikos visi sao vazājās pliki, pa ostmalu meklēdams kādu banānu, šķiņķa kaulu, ko nokrimst, kādus večus ar novadējušās vīna paliekām, nu samazgas un saslaukas visādas, no kādām parasti arī visi sao pārtiek. nebija ne banāna, ne kaula. ne veču, ne vienkāršu sao. toties skuķis šubā. tikai un vienīgi šubā. nu, ja nav banāna, ne vīna, ņems šubu. jānis norāva jaunavai šubu, sadeva viņai ar to pa pežu, jo tā kaut ko tur pukstēja pretī, un tālāk pa krastmalu jau padevās kā tāds hārlemas pimps.

te viņa dzīve pēkšņi sāka iet kalnā. ļaudis joao pēkšņi sāka ievērot un aicināt ciemos, sēdināt pie galda un dzirdīt ar sauso balto niepoortu, pasniegt labākās pilsētas francizinjas un bakaļau, bumbinš un kroketš un dot uz primaveru brīvbiļetes. tā nu jānis no šubas vairs nekad nešķīrās, bet kad tēvs atņēma viņam dvēseli, jo gana pa kristībām uzdzīvots, un viņa miesas tika nobēdzinātas kādā klinšu alā, pilsētnieki dziļā mīlestībā un pateicībā kādas ēkas fasādē ar skatu uz to vietu krastmalā, kur jānis bija ticis pie sava slavenā ieģērba, iemūžināja savu sao figūriņā, kas attēlo šubā tērptu, bezgala laimīgu un ar dzīvi apmierinātu bārdaini.

alternatīvākās, laju kristību ballītēs joao šad tad tomēr arī bija pastāstījis, kā ticis pie šubas. un tie citi pilsētnieki, laji, reaģējot uz sao joao slavināšanu, kas auga augumā ar katru gadu, un oficiālajām sao joao svinībām, kas bija kļuvušas par pilsētas svarīgākajiem svētkiem, pat svarīgākiem par primaveru, kādas citas ēkas fasādē turpat netālu ievietoja citu figūru. tā atēlo jaunavu, kurai kāds ar varu norāvis tērpu un nu tā nesekmīgi cenšas piesegt savu godu un kaunu.

te tīri vai jūtu, kā slāpējat vēlmi pārtraukt šo stāstu ar jautājumu - bet jaunava... kas notika ar viņu?
:) (tāds vieds g. āboliņa smailijs)
ar viņu viss bija kārtībā. ne uzreiz, protams, bet ar laiku viss nostājās vietās. kaila nīkdama krastmalā, viņa tina atpakaļ filmu un konstatēja, ka ar šubu pa pežu sadošanas epizode tomēr bija sniegusi bezgala saldas sajūtas. viņa to pastāstīja draudzenei, patrīciešu dzimtas atvasei, kas nāca pie viņas uz ostu ar pārsālītām omletēm, jo īsti neprata gatavot. viņai šķita, ka sāls omletē ir pati sāls. bet ēst varēja. un nesāksim te par omletēm. mūs interesē šuba. un jaunavas. ptriciete ļoti ieinteresējās, jo vadīja savas dienas garlaikojoties. viņas abas devās uz ģimenes pilsētas rezidenci. kamēr vecāki bija darbā, salūkoja mammas šubu un viena otrai sadeva ne pa jokam, ka spalvas vien putēja. gurdi gulēdamas uz persiešu tepiķiem tās kūpināja rešņus tēva cigārus, tak nepagāja necik ilgs sprīdis, kā viņas atkal metās viena otrai virsū. un ne vienu reizi vien.

tā diena pagāja vienos priekos. patriciešu vecāki gan bija citādi audzināti, un kad mājās agriezušies, atrada pārkaifojušās jaunkundzes kailas, piekusušas un nolipušas ar šubas matiem zvilnam uz rakstīta tepiķa, abas iztrieca no mājām. šuba bija vienīgais priekšmets, kas paķērās līdzi. krastmalā abas saprata, ka olas un sāls omletēm nu būs jāpelna pašām. ilgi nebija jādomā, risinājums bija tepat, pašu rokās - šuba. bijusī patriciete sasolīja savām augtāko aprindu draudzenēm ar šubu pa pežu un šī ziņa kļuva par vasaras hitu. necilā nišā, kur kāds noslīcis zvejnieks bija glabājis savus tīklus un žebērkļus, viņas ierīkoja salonu, kur ieradās maskējušās patricites - gan meitas, gan arī mātes, visbeidzot vecmāmiņas un transpersonas.

mūsdienās šādu spa piedāvā teju katra tirgus veča, kas maisāa pa ostmalu. ne vēlīniem un ne arī agrīniem (tādiem drīzāk viduvējiem, toties jau iedzert un gulbž saskatīties paguvušiem) gājējiem lietainā darbadienas agrā pēcpusdienā tās no lejas sauc - ar šubu pa pežu! ar šubu pa pežu! bet gājēji tik dodas tālāk, nosmejas pie sevis, bet dodas tālāk. tad aplūko sao joao figūriņu (http://3.bp.blogspot.com/-z5tTRikpebI/Tg01RidVWKI/AAAAAAAAADs/erMvlXHAOGs/s1600/100_0078.JPG), un turpat kādu nieku tālāk arī jaunavas (http://static.panoramio.com/photos/large/42929153.jpg). un, lūk, kas jocīgi - gūgles attēlos meklējot sao joao porto, šamais nemaz neuzrodas, ir tikai visādi karnevāli un plikā jaunkundze. pašu joao atradu vien, gūglējot angliski.
Link7 mērījumi|samēramies

[10. Jun 2014|13:04]
src, tu višpār džīvž?

(no STN izmiju smsus ar Miguelu, viņš ar visu apmierināts un saka, ka mums viņa durvis vienmēr vaļā. paldies visiem par paģirām)
Link9 mērījumi|samēramies

[3. Jun 2014|23:56]
gaisā kaut kas ir. vai drīzāk - laikam biju iedzēris, kā dēļ man šķita, ka beidzot atkal mīlu savu dzimto pilsētu. pirms došanās pēdējās šīsvasaras brīvdienās, tos 3 dzirkstošos vīnus, ko ienesa drktrs par godu fakjū krāniem (nu, .. ok) papildināju ar vēl diviem, jo gribējās iedzert,
bet kurus neviens vairs īsti negribēja lakt, jo ffn 2diena, un tikai man tipo īsā diena pirms svētkiem. tā es ar glāzīti daiļā vienatnībā nokarājos pār klusā centra ieliņu, raugoties pretīmesošajā daiļfasādē un zemāk putnu nodirstu mašīnu jumtos.

pusotrstundu vēlāk, ap pusdesmitiem, biju atminis līdz piena rimi. sagatavojies vakariņām, šnorēju vaļā 2riteni. pie izejas ar sārto maisu neveikli nobraucu gar apakšstilbu un parauju vaļā ar filadelfijā cilātā čemodāna ieplēstās brūces kreveli.

nu sūds, loģiski, turpinu piņķerēt vaļā braucamo. piebrauc cirsis, vārdabrālis. blablabla. hujo majo. ieiet pirkt paiku. vēl viens frīks uzzīmējas, ko iepazinu pēdējās gandrīz brīvdienās klasebiedra skabouses sakarā. tāds pats hujo majo par majo hujo. bet, lūk, nāk viens tips laukā no veikala, kas rāda uz kāju un piedāvā salveti, ar ko noslaucīt asinis (krevele sulīgi strūklo, kamēr nepievēršu tai uzmanību). ok. bet vēl pēc mirkļa nāk nākamais un lūko makā plāksteri. un ārā silts, un tāvienliekas, ka nafig nevajag mājās braukt, jo kaut kur ballīte.
Link3 mērījumi|samēramies

[3. Jun 2014|14:31]
mana sapņu pasaule joprojām ir neomulīga viea, sevišķi tajā nomalē, kur robežojas ar nomodu. joprojām esmu kaut kādās bēģļu gaitās ar līdzpārnēsājamu iedzīvi un nemitīgos pārlidojumos nejēdzīgos laikos, kurus nav iespējams paturēt atmiņā, un tik agri, ka stājas sirds, par tiem iedomājot vien.

piem., šonakt, ja, jūtu, ka ir izkritusi kredītkarte un iekāpšanas talons pasējies zem manas gultas uzgaidāmajā zālē, kur visu zog melnīgsnēji un gardegunaini tipi līkām kājām. tā palikt nevar, es sniedzos pār gultas malu un čakarēju ar roku dziļi pagultē - jā, te tā ir, mana plastikas karte, bet iekāpšanas talona vietā pilna sauja ar papīra lapām. paņemu no naktsskapīša telefonu un jau puspamodies spīdinu uz atradumiem. atradusies kaut kāda sena isic studentu apliecība, bet tie papīri ir jrt kabalas manuskripts, ko reiz puslasītu tur nobēdzināju.
Link4 mērījumi|samēramies

[3. Jun 2014|12:12]
par pusmūža masu runājot, varu atķeksēt tikai to, ka braukšu uz kautkādiem festivāliem ar oopīšveidīgu4x4, un nemainīgi ar ričuku uz darbu. pārējais ir skuiņa kaut kāda, ko nea. ā, nu, varbūt beidzot saņemšos tā kārtīgāk izlīst ārpus trasēm slēpošanas kūrortos, ja vispār tiktāl tikšu.
Linksamēramies

[31. Maijs 2014|15:19]
pīsofadvaiz )
Link7 mērījumi|samēramies

[30. Maijs 2014|15:02]
piecus pilienus vitolda uz lolitas gabaliņa letīcijas veicināšanai
Link1 mērījumi|samēramies

[30. Maijs 2014|13:38]
pa vakariem dzerstos un no rītiem nevaru pamosties. un tad visiem stāstu, ka man džetlāgs.
(vakar ar ollā torčījām lezbietī, degustējām visas ipas-hujipas un atcerējāmies kā agrā jaunībā, pēc pirmās ņabja pudeles izdzeršanas uz visiem, tik dauziem visiem, ka tur pat sareibt īsti neiznāca, otrajā rītā visi viens otram prasīja, nu kā, pohas ir? jā, aaaaa, tādas pohas, vaivaivai).
nu vot. man tieši tāds džetlāgs, jo interesanti, savukārt pohas ir banālas, kā reiz teica draugs rič, pārstādams lietot uzturā alkoholiskus dzērienus.
Link3 mērījumi|samēramies

normāls kāpostnieks [27. Maijs 2014|14:47]
[deufi.lv] Par kāposta piesavināšanos aizdomās tur bijušo deputātu Kāpostu.

"Esmu kļūdu izdarījis," sacīja Kāposts, tiesa, neatklājot, vai 5000 eiro, kuru piesavināšanā viņu nu aizdomās tur KNAB, tiešām saņēmis. Viņš atzina, ka ir kļūdījies un pieņem, ka tagad ar viņu "notiks tas, kas notiks." Sīkāk par situāciju Kāposts runāt nevēlējas.
Link3 mērījumi|samēramies

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]